14. jūnijā apritēja 280 gadu kopš Jelgavas pils pamatakmens ielikšanas. Atzīmējot šo notikumu, 20. jūnijā pilī norisinājās konference «Jelgavas pils – laikmeta spogulis», kurā eksperti stāstīja par pils nozīmi Jelgavas un Latvijas vēsturē. Savukārt konferences noslēgumā izskanēja Kurzemes hercogistes galma komponistu mūzika baroka orķestra «Collegium Musicum Riga» un soprāna Ilzes Grēveles izpildījumā.
Konferenci ievadīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša stāstījums. Viņš uzsvēra, ka kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence, vēlāk guberņas administratīvais centrs, Viestura piemiņas pils un šodien – Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – tika vairākkārt postīta, tomēr atkal un atkal atdzima jaunā vēsturiskā veidolā. Lielāko postu nodarījuši ugunsgrēki – 1788. gadā, Kurzemes gubernatora rezidences laikā 1795. gadā, kā arī Bermonta–Avalova karaspēka izraisītajā ugunsgrēkā 1919. gadā. Tāpat vēsturiskas izmaiņas notikušas arī atjaunošanas laikā – 1927. gadā un vēlāk arī pēckara periodā. «Katram objektam, celtnei ir savs magnificence, kas apzīmē lieliskumu, vērienīgumu, un tas vienmēr tiek mērīts attiecībā pret blakus esošas apbūves mērogu. Jelgavas pils ir īpaša ar to, ka visā pastāvēšanas laikā bijusi grandioza,» tā O.Spārītis. Tāpat vēsturnieks uzsvēra, ka pilij bijusi vāciska pagātne, hercoga laikā nāca zemgaļu varonība un politisks pārākums, savukārt šobrīd pils ieguvusi jaunu semiotisko kontekstu, jo tai piešķirts cildens saturs – tā kļuvusi par vietu, kur tiek skoloti «gara aristokrāti».
Savukārt Rundāles pils direktors Imants Lancmanis plašāk pastāstīja par pils interjeru līdz 1919. gadam. Stāstījuma ieskaņā viņš uzsvēra, ka pils projektam bijusi augsta uzdrīkstēšanās pakāpe. 1968. gadā no Rundāles Jelgavā ieradās Johana Mihaela Grafa brigāde, un līdz gada beigām tika pabeigti darbi sešās parādes istabās. Vēlāk pabeigta arī kāpņu izbūve un izveidota svētku zāle, savukārt 1771. gadā izbūvēta pils kapela no mākslīgā marmora, kā arī pabeigta apdare Zelta un Sudraba zālēs. I.Lancmanis norādīja, ka ēkas interjers bija ļoti bagātīgs, piemēram, hercogienes guļamistabā tika uzstādīti 15 starplogu spoguļi, griestus rotāja plafoni un supraportu gleznojumi, durvis un sienas – kokgriezumi. Pils interjeru papildināja arī retas tapetes un sudrabots rakstāmgalds, kas šobrīd atrodas baronu Rotšildu kolekcijā Preņi pilī Šveicē.
Jāpiebilst, ka Jelgavas pils dienvidu vārtos atklāta piemiņas plāksne «Latvijas Republikas Pieminekļu valde 1926. gadā iekļauj Jelgavas pili aizsargājamo pieminekļu sarakstā». Jaunatklātā plāksne ir piektais piemiņas simbols, kas atspoguļo būtiskākos notikumus Jelgavas pils vēsturē – pils pamatakmens ielikšanu, augstākās izglītības aizsākšanu Jelgavā, Kurzemes zemnieku brīvlaišanu, ko pasludināja pils pagalmā, Francijas karaļa Luija XVIII uzturēšanos Jelgavas pilī, kā arī gadu, kad pils iekļauta valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
Foto: LLU
Video: Māris Martinsons
0.6 °C,
3.8 m/s,
94.2 % 
0.6 °C,
3.8 m/s,
94.2 %