Pilsētā

Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijā (JPPP) saņemto izsaukumu skaits kopš 2016. gada sarucis par 1000, bet sastādīto administratīvo protokolu skaits – par 20 procentiem. «Pēc izsaukumu rakstura un biežuma varam spriest par aktuālākajām problēmām pilsētā, un šobrīd apkopotie dati liecina – tiek saņemti izsaukumi saistībā ar alkohola lietošanu sabiedriskās vietās un smēķēšanu, ar kuriem jāturpina strādāt pastiprināti, tomēr vienlaikus vairākās jomās novērojami uzlabojumi. Pērn bijis mazāk izsaukumu saistībā ar transportlīdzekļu stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, īpašuma apsaimniekošanas jautājumiem un kautiņiem. Izskausti arī vairāki aizliegto vielu tirgotāji nepilngadīgajiem,» vērtē Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijas vietnieks Andris Lakstīgala.

2018. gadā JPPP saņemti kopumā 8870
izsaukumi, kas ir par 500 mazāk nekā 2017. gadā un par 1000
mazāk nekā 2016. gadā. Lai arī pamata tendences pilsētā paliek
nemainīgas – stabili saglabājas iereibušo personu skaits
sabiedriskajās vietās, ievietoto personu skaits atskurbtuvē, notiek
smēķēšana neatļautās vietās un tiek saņemti izsaukumi uz ģimenes
konfliktiem un kaimiņu trokšņošanu –, dažās kategorijās tomēr
novērojami pakāpeniski uzlabojumi. Tas saistīts gan ar pašvaldības
policijas darba stratēģijas maiņu, gan arī pašvaldības līdzdalību
problēmu risināšanā. 

Automašīnu logos arvien mazāk
«plāksteru»

Viens no sāpīgākajiem jautājumiem pilsētā jau
ilgstoši ir transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu
neievērošana. Krasi uzlabojumi šajā jomā nav notikuši, tomēr
saņemto izsaukumu, sastādīto administratīvo protokolu un mutisko
aizrādījumu skaits lēnām sācis mazināties. «Par ceļu satiksmes
noteikumu (CSN) neievērošanu sastādīti 2156 protokoli – lēmumi, kas
ir par sešiem procentiem mazāk nekā 2017. gadā. Pozitīva
dinamika saistīta ar vairākiem faktoriem – tas ir gan ilgstošs
preventīvais darbs, gan arī pašvaldības līdzdalība problēmu
risināšanā. Proti, gadu gaitā lielāko daļu izsaukumu saņemam tieši
no daudzdzīvokļu namu pagalmiem, kur automašīnas tiek novietotas
zaļajā zonā vai uz ietves. Kopš pilsētā pieejama pagalmu
labiekārtošanas programma, daži pilsētas nami pagalmos atrisinājuši
stāvlaukumu jautājumu – uz tā rēķina nedaudz sarucis arī izsaukumu
skaits,» skaidro A.Lakstīgala, kā labos piemērus minot
stāvlaukumu Katoļu ielā 6, 8, 19 un Zemgales prospektā 4.

Šī gada izaicinājums – aizmāršīgie
šoferi pagalmos ar atļaujām

Vienlaikus JPPP Satiksmes uzraudzības nodaļas
priekšniece Inga Stepane papildina – šī gada izaicinājums būs
turpināt audzināt aizmāršīgos autovadītājus. «Lauvas tiesa pērn
saņemto pārsūdzību bija saistītas ar situācijām, kad autovadītāji
pagalmā nav ievērojuši papildzīmi «Tikai ar atļauju», bet vēlāk
aizbildinājušies – atļauja viņiem ir, taču tā aizmirsta mājās, auto
salonā novietota uz aizmugurējā sēdekļa, un, vai tas vispār ir
svarīgi, ja viņi šajā namā ir dzīvokļu īpašnieki. Tomēr cilvēkiem
ir jāsaprot – policijas kompetencē nav pārbaudīt autovadītāja
piederību konkrētajai teritorijai, bet gan kontrolēt CSN
ievērošanu. Salonā pie loga redzamā vietā ir jābūt atļaujai,»
brīdina I.Stepane. Viņa uzsver, ka izsaukumi bieži vien tiek
saņemti vakarā, kad cilvēki pārrodas mājās, neatrod brīvu stāvvietu
un, ieraugot auto bez atļaujas, izsauc policiju.

Īpašuma apsaimniekošanas jautājumos
efektīvāk runāt

Uzlabojumi 2018. gadā vērojami arī īpašuma
apsaimniekošanas, dzīvnieku labturības, kā arī atkritumu savākšanas
jautājumos – par vairākiem ar šiem noteikumiem saistītiem
pārkāpumiem pērn sastādīti 60 protokoli, kas ir par 40 procentiem
mazāk nekā pērn. Savukārt preventīvais darbs ar iedzīvotājiem
veikts 737 reizes. Kā uzsver A.Lakstīgala – šajā gadījumā
nostrādājusi darba metodes maiņa, uzsvaru vēršot uz preventīvo
darbu. «Jau vairākkārt esam pārliecinājušies – jo mazāk protokolu,
jo labāka kārtība. Pēc mutiska aizrādījuma vairums iedzīvotāju
labprāt uzklausa un sadarbojas, lai novērstu pārkāpumu. Mūsu mērķis
nav sodīt, bet gan veicināt noteikumu ievērošanu,» tā viņš. JPPP
Pilsētas iecirkņu grupas vecākais inspektors Sandris Miezis kā
piemēru min pērnā gada situāciju, kad tika akcentēts jautājums par
numura zīmēm pie privātmājām. «Apsekojot pilsētu, no kopumā 1271
privātmājām pārkāpumi tika konstatēti 565 gadījumos. Pirmajā reizē
inspektori nesteidza piemērot sodu, bet gan runāja un skaidroja, kā
rezultātā otrreizējā apsekojuma laikā vairāk nekā 60 procenti
privātmāju īpašnieki bija novērsuši pārkāpumus,» min S.Miezis,
papildinot – ir atsevišķas situācijas, kad cilvēki ilgstoši ignorē
noteikumus, un šādos gadījumos pārkāpumu novēršanu efektīvāk
stimulē naudas sods.

Nepilngadīgajiem aizliegtās vielas
tirgo mazāk

Piemērojot gana bargus naudas sodus, pērn
pilsētā uzlabojusies situācija ar pilsētas tirgotājiem – aizliegto
vielu jeb alkohola, cigarešu un enerģijas dzērienu tirdzniecības
gaidījumu skaits nepilngadīgajiem ir ievērojami sarucis. «Skatoties
piecu sešu gadu griezumā – agrāk stundas laikā varējām konstatēt
vismaz divus pārkāpumus. Šobrīd situācija ir manāmi uzlabojusies,»
norāda JPPP Nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas grupas vecākā
inspektore Daiga Antonova, uzsverot, ka 2018. gadā policija reidu
laikā pārbaudījusi 67 veikalus, kā rezultātā fiksēti pieci
gadījumi, kad nepilngadīgām personām pārdots alkoholiskais
dzēriens. Savukārt šogad 16 veikto pārbaužu laikā alkohols
nepilngadīgām personām nav pārdots ne reizi. D.Antonova atzīst, ka
sakārtot šo jautājumu palīdzējis gan likums, jo tika mainīti sodi
par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem, nosakot atbildību ne tikai
pārdevējam, bet arī veikala īpašniekam, kā arī regulāri īstenoti
reidi. «Ir sasniegts labs rezultāts, tomēr tas diemžēl pilnībā
neatrisina problēmu. Šobrīd jāpieņem nākamais izaicinājums –
strādāt ar situācijām, kad pieaugušie piekrīt nopirkt un nodot
nepilngadīgajiem šīs aizliegtās vielas,» pauž inspektore.

Kautiņu problēmu risina
«saknē»

Darba taktikas maiņa notikusi arī citos
jautājumos. Piemēram, 2018. gadā par 40 procentiem līdz 39
gadījumiem samazinājies izsaukumu skaits par kautiņiem pilsētā.
«Par kautiņiem mums visbiežāk ziņo videonovērošanas inspektori –
parasti tie tiek piefiksēti ap pulksten trijiem četriem naktī,
beidzot darbu pilsētas naktsklubiem, vai rīta stundās pie spēļu
zālēm. Ar mērķi kontrolēt šīs bīstamākās zonas un nepieļaut
situācijas, kad rodas cietušie, vienmēr nosūtījām pie šīm vietām
patrulēt policijas ekipāžas. Tomēr arī tas neatturēja iereibušos no
konfliktu skaidrošanas uz ielas, tāpēc mainījām darba metodi. Sākām
strādāt ar apsardzes pakalpojuma sniedzējiem izklaides vietās, jo
tie ir cilvēki, kuri konkrētajā iestādē var palīdzēt atrisināt
konfliktu, nevis izdzīt pārkāpējus ārā un ļaut skaidroties uz
ielas. Šobrīd redzam, ka šī taktika sākusi strādāt,» tā
A.Lakstīgala.

Aiztur zagļus un
huligānus

Pērn JPPP turpināja sadarbību ar Valsts
policiju (VP) – no VP Zemgales reģionālās pārvaldes Jelgavas
iecirkņa saņemti 344 izsaukumi. Daļa no tiem tika pāradresēta
atbilstoši JPPP kompetencei, bet daļa bija VP sadarbības
aicinājums. «Strādājam tikai Jelgavas pilsētas teritorijā, tādēļ
mums ir resursi reaģēt ātri un nepieciešamības gadījumā palīdzēt
arī VP kompetencē esošajās situācijās. Pērn pēc Valsts policijas
sniegtā raksturojuma patrulējot palīdzējām notvert vairākus
cilvēkus, kuri, iespējams, pastrādājuši zādzības. Piemēram, bija
gadījumi, kad aizturējām personas, kuras zaga personīgās mantas no
automašīnām, velo zagļus, kā arī cilvēku, kurš uz ielas atņēmis
mantas jaunietim,» stāsta JPPP Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks
Māris Velve. Tāpat viņš papildina – bijusi arī situācija, kad divas
personas sašāvušas pieturas stiklu, un arī šajā gadījumā notikusi
aizturēšana. Uz aizdomu pamata par nozieguma izdarīšanu 2018. gadā
VP nodota 31 persona.

A.Lakstīgala norāda, ka gadu gaitā asākās
problēmas pilsētā nav mainījušas raksturu, tādēļ arī šogad tiek
turpināts darbs, nodrošinot pilsētā sabiedrisko kārtību un veicinot
noteikumu ievērošanu. Viens no lielākajiem papildu izaicinājumiem
šogad ir gatavošanās pārmaiņām, jo 2020. gada 1. janvārī valstī
stāsies spēkā jauns Administratīvās atbildības likums. «Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) ir spēkā jau kopš 1985.
gada. Vairākas tajā iekļautās tiesību normas neatbilst mūsdienu
prasībām, tādēļ šobrīd izstrādāts jauns likums. Tas apraksta, kas
ir administratīvais pārkāpums, kādi ir soda veidi, kā arī procesu,
kā notiek lietas izskatīšana, soda piemērošana un izpilde. Galvenā
un lielākā atšķirība ir tā, ka turpmāk Sevišķās daļas, kāda šobrīd
ir LAPK, vairs nebūs – konkrēti pārkāpumi un sodi būs noteikti
nozaru likumos. Mūsu darbiniekiem būs jāmācās un jāorientējas
krietni plašākā informācijas telpā, un jāapgūst visas nianses,»
skaidro A.Lakstīgala, uzsverot – jaunais regulējums nosaka arī
būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Piemēram, turpmāk
naudas sods un brīdinājums būs vienīgie pamatsodi, savukārt kā
papildsodu varēs piemērot tiesību atņemšanu un tiesību izmantošanas
aizliegumu. Paredzēts atteikties arī no tāda soda veida kā
administratīvais arests.

JPPP šobrīd ir nodarbināti 186
darbinieki, no kuriem diennaktī pienākumus publiskajā telpā veic
aptuveni 30 cilvēki – vidēji tas ir viens policists uz 2093
iedzīvotājiem.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas
Vēstnesis»