Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde ir viena no tām, kas saņēmusi veselības ministra Ivara Eglīša pateicību par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku norises vietās.
Sintija Čepanone
«Svētki aizritēja mierīgi. Mediķi ar paveikto ir apmierināti un it nemaz nav noguruši – šķiet, īpašā gaisotne, kas valdīja Dziesmu un deju svētkos, viņus pat iedvesmojusi tālākajam darba cēlienam,» saka SIA «Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas» (JNMPS) Medicīnas daļas vadītāja Jeļena Čudina.
Viņa atklāj, ka iesaistīšanās Dziesmu svētkos šķitusi pašsaprotama: «Kā var nepiekrist?! Arī mums patīk svētki, turklāt gādāt par cilvēku labo pašsajūtu ir mūsu pienākums.» Kopumā Jelgavas mediķi Dziesmu un deju svētku laikā Rīgā strādāja četras dienas – 4., 8., 9. un 11. jūlijā. Šim mērķim, lai netraucētu JNMPS ikdienas darbu, speciāli tika nokomplektēta atsevišķa brigāde – viens feldšeris, divas medmāsas un šoferis. J.Čudina stāsta, ka strādāt mediķiem vajadzējis pēc grafika – kā dienā, tā arī nakts maiņās, turklāt brigādes atrašanās vieta atkarībā no nepieciešamības tika mainīta.
«Mūsu pienākums bija sniegt medicīnisko palīdzību ikvienam, kam tā bija vajadzīga. Galvenokārt pie mums vērsās vecāka gadagājuma cilvēki un svētku dalībnieki, īpaši dejotāji,» Medicīnas daļas vadītāja lēš, ka ik dienu mediķiem nācies apkalpot 40 – 50 cilvēkus. Dažādas tabletes, sirds un kuņģa pilieni – pēc tiem svētku laikā bija īpaša nepieciešamība, turklāt tika izlietots arī ievērojams daudzums saišu, kas palīdzējis kāju samežģījumu gadījumos.
Jautāta par atlīdzību mediķiem, kas Dziesmu un deju svētku laikā gādāja par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, J.Čudina teic: «Viņiem tiks samaksāts par nodežūrētajām stundām, taču, ja par darbu tiks piešķirta īpaša pateicība naudas izteiksmē, tad tā brigādes starpā tiks godīgi sadalīta.»
J.Čudina atklāj, ka jelgavniekiem šie nav pirmie Dziesmu un deju svētki, kuros viņi gādāja par apmeklētāju un dalībnieku veselību – pieredze gūta jau iepriekšējos dziedāšanas svētkos. Tieši tādēļ viņi pēc pieredzes zina teikt, ka šie svētki aizritējuši salīdzinoši mierīgi un par to ir patiess gandarījums, turklāt jauka bijusi arī darba vide un gaisotne – svētku noskaņās.
Jāpiebilst, ka kopumā Dziesmu un deju svētku laikā palīdzības sniegšanā bija iesaistīti vairāk nekā 100 mediķu gan no Rīgas, gan citām pilsētām, tostarp Jelgavas, Bauskas, Ogres, Dobeles. Tāds pats bija arī pirmās palīdzības sniedzēju skaits no Latvijas Sarkanā Krusta. Svētku laikā pie mediķiem bija vērsušies nepilni 2000 dalībnieku un skatītāju, no kuriem 55 tika nogādāti slimnīcās. Nopietnu traumu un saslimšanas gadījumu skaits bijis salīdzinoši neliels – Veselības ministrs uzskata, ka šie Dziesmu un deju svētki paliks atmiņā ar teicamu organizatorisko darbu, kā rezultātā izdevās izvairīties gan no masveida traumām, gan saindēšanās ar pārtiku.
2.3 °C,
3.3 m/s,
92 % 
2.3 °C,
3.3 m/s,
92 %