«Pavasarī māksliniekiem ir jāsatiekas vismaz vienā kopīgā izstādē, jo tas ir jaunu ideju un iedvesmu laiks,» atklājot Jelgavas Mākslinieku biedrības izstādi «Pavasara sveiciens Latvijas simtgadē» Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, sacīja Jelgavas Mākslinieku biedrības priekšsēdētājs Māris Brancis. Izstādē, kas muzejā būs apskatāma līdz 10. jūnijam, apkopoti 35 autoru mākslas darbi: gleznas, fotogrāfijas, tekstīlijas, tēlniecības, grafikas un citi darbi.
M.Brancis norādīja, ka šī izstāde ir Jelgavas mākslinieku veltījums mūsu valstij simtgadē. «Tāpat kā mūsu tautas dzīve norit pie Baltijas jūras, Lielupes, Daugavas vai Gaujas krastos, tā Latvija savu veidolu iegūst arī ikviena Jelgavas mākslinieka ikdienas veikumā – mākslas darbā, kas atklājas visā savā daudzveidībā: gleznās, grafikā, tēlniecībā, tekstīlijās, keramikā, fotogrāfijā, asemblāžā, vitrāžā. Te izpaužas gan lepnums par dzimto vietu, gan prieks par katru jaunu sasniegumu, gan ironija par kādu negatīvu parādību, gan arī skumjas pārdomas,» izstādes aprakstā norāda M.Brancis. Izstādē ar nelielu ekspozīciju no muzeja krājuma Jelgavas Mākslinieku biedrība godina nesen mūžībā aizgājušo Jelgavas keramiķi Albertu Blūmu. Šogad Jelgavas Mākslinieku biedrības darbībā iesaistījušās divas jaunas mākslinieces – gleznotāja Alisa Gibeta un fotogrāfe Dzintra Žvagiņa –, kuru darbi arī skatāmi izstādē.
Pavasaris ir ne vien jaunu iedvesmu laiks, bet vēsturiski tas saistās ar Mākslas dienām, kas Latvijā radās pirms teju 60 gadiem. «Mākslas dienas radās 1959. gadā, un nākamgad mēs tām varētu atzīmēt 60 gadu jubileju. Mākslas dienu sauklis bija «Māksla pieder tautai», un tās ik gadu atzīmēja 22. aprīlī, Ļeņina dzimšanas dienā. Mākslinieku uzdevums bija iet pie tautas, skaidrojot, ko mākslinieks vēlējies savā mākslas darbā parādīt, vēlāk tika rīkotas atvērtās darbnīcas, ko interesenti varēja brīvi apmeklēt. 1989. gads bija pēdējais, kad Mākslas dienas svinēja ar lielu vērienu,» stāstīja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase. Viņa papildināja, ka 2013. gadā mākslinieku vidū radās diskusijas par to, ka Mākslas dienu tradīcija būtu jāatjauno, bet nekas no tā Jelgavā tā arī netika izdarīts. «Mākslas dienas bija pretstāvēšana tam, kas notiek – latviešu tautas iespēja pateikt, ka mēs esam. Mākslas dienas nevar reanimēt – ir nepieciešams cits saturs, bet mēs to vēl neesam atraduši. Ir jāpaiet noteiktam laikam,» norādīja M.Brancis.
Foto: «Jelgavas Vēstnesis»