Latvijā vecākā oficiāli dibinātā latviešu nacionālā biedrība ir 1868. gadā nodibinātā Rīgas Latviešu biedrība. Tikai pēc 12 gadiem – 1880. gadā – Latviešu biedrību nodibināja arī Jelgavā.
Latvijā vecākā oficiāli dibinātā latviešu nacionālā biedrība ir 1868. gadā nodibinātā Rīgas Latviešu biedrība. Tikai pēc 12 gadiem – 1880. gadā – Latviešu biedrību nodibināja arī Jelgavā, jo visnotaļ vāciskajā pilsētā tik raiti tas nevedās.
1872. gada pavasarī pilsētas un apkārtnes latvieši par biedrības izveidošanu gan vienojās, taču «runasvīri» nespēja uzrakstīt tādus statūtus, lai cara valdība tos apstiprinātu. Pēc šīs neveiksmes brāļiem Pēterim un Indriķim Alunāniem radās doma, kā pa aplinkus ceļu sasniegt vēlamo mērķi. Izmantojot to, ka pagājuši 55 gadi kopš dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē, kuru cars Aleksandrs Jelgavā izsludināja 30. augustā, tika nolemts dibināt «30. augusta Svētku komiteju», kuras viens no uzdevumiem (līdztekus plaši organizētām svinībām) bija turpināt darbu pie biedrības statūtu rakstīšanas. Ar laiku 30. augusta svētki Jelgavā kļuva ļoti populāri – tie bija sava veida dziesmu svētki, kuros pulcējās kori, rādīja teātra izrādes, notika dievkalpojumi, un biedrības dibināšanas ideja šajā vidē vairs tik populāra nebija. Tad «stafeti» pārņēma Māteru Juris, kurš bija iestājies 1856. gadā dibinātajā Kurzemes Biškopības biedrībā un panāca, ka 1875. gadā viņu ievēlēja par šīs biedrības priekšsēdētāju. Biedrībā, Māteru Jura mudināti, iestājās daudzi latvieši, un 1880. gada pavasara kopsapulcē nobalsoja par biedrības nosaukuma mainīšanu uz «Kurzemes latviešu biedrība». Diemžēl nav pētījumu par to, kā uz šo iekšējo apvērsumu reaģēja «biškopji», tomēr 1880. gada 7. maijā Pēterburgā tika apstiprināti Jelgavas Latviešu sadraudzības biedrības statūti (vēlreiz mainīts nosaukums!), bet 10. jūnijā jau notika Jelgavas Latviešu biedrības dibināšanas sapulce. Kaut arī jelgavnieki latviešu biedrību vēsturē iegājuši tikai ar 2. kārtas numuru, tās veikums latviešu saliedēšanā ir gana liels. Īpašs notikums Jelgavas biedrības darbībā bija IV Vispārējo latviešu dziesmu un mūzikas svētku organizēšana 1895. gadā – šogad pilsētas 750. gadadienā svinējām šī notikuma 120. gadskārtu, bet pašai Jelgavas Latviešu biedrībai šogad aprit 135 gadi.
Attēls: Jelgavas Latviešu biedrības nams
Avots: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
1.4 °C,
2.6 m/s,
90.1 % 
1.4 °C,
2.6 m/s,
90.1 %