Šonedēļ laikrakstā «Jelgavas Vēstnesis» – konkurss, kurā lasītāji aicināti avīzē atrast un saskaitīt izvietotos pilsētas ģerboņus. Šogad Jelgavas pilsētas ģerbonim aprit 440 gadi. Par šo Jelgavas simbolu viens no zinošākajiem ekspertiem Latvijas heraldikas vēsturē Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis saka: «No visiem Latvijas pilsētu ģerboņiem Jelgavas pārdzīvojis visvairāk transformāciju, pārpratumu un citu dīvainību.»
Savu identitātes zīmi – ģerboni – pilsētas iegūst reizē ar pilsētas tiesībām. Vēsturiskajā literatūrā minēts, ka Jelgavai pilsētas tiesības piešķirtas 1573. gadā. Pirmās atsauces gan uz ģerboni saglabājušās no 1574. gada, kad pilsētas kases grāmatā ir ieraksts par to, ka kādam zeltkaļa zellim Hansam samaksāta 11 marku liela atlīdzība par pilsētas zīmoga grebšanu, stāsta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase. Tomēr pats pirmais zināmais pilsētas ģerboņa attēls tapis 1576. gadā, un tas attēlo aļņa galvu.
«Alnis Eiropas heraldikā ir ļoti reti sastopams dzīvnieks un bieži tiek jaukts ar briedi, par spīti abu acīmredzamajai atšķirībai. Tas attiecināms arī uz Jelgavas ģerboni. Ja skatāmies ģerboņu dažādos attēlojumos, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. Taču rakstveida liecības neļauj šaubīties par to, kā attēlotā galva dēvējama. Tas nozīmē, ka visi heraldiskā dzīvnieka attēlojumi pēc tam ir mākslinieku patvaļa,» konstatē I.Lancmanis, stāstot, ka līdz ar varu maiņu pilsētā un politiskajām pārmaiņām gadu gaitā Jelgavas ģerbonis piedzīvojis lielas transformācijas.
Dažādos vēstures avotos tiek minēts, ka zīmējumā attēlota gan aļņa, gan brieža galva. 1579. gadā alnim uz krūtīm attēlots vilka žoklis, vēlāk – katla kāsis jeb zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns. Vēlāk arī tas izzudis, bet vietā parādījies celms, uz kura sēž putns ar priekšā šķērsām noliktām atslēgām. 1795. gadā norisinājās kārtējās izmaiņas – uz aļņa krūtīm tika novietots Krievijas impērijas simbols – divgalvainais ērglis.
I.Lancmanis norāda, ka pilsētas ģerbonis vairākkārt mainīts, variējot ģerboņa fonu un vairoga izskatu, taču heraldiskais dzīvnieks savu izskatu saglabāja. Nodibinoties Latvijas valstij, 1925. gadā apstiprināja arī Jelgavas ģerboni, un tā aprakstā teikts: «Sarkanā laukā brieža galva dabīgā krāsā. Uz kakla valsts mazais ģerbonis bez zvaigznēm.» Un tikai 1939. gadā kļūdaino dzīvnieka nosaukumu «briedis» laboja uz «alnis». Diemžēl tūlīt sekojošo okupācijas gadu dēļ sabiedrības apziņā šis fakts palika nepamanīts, un, atgūstot neatkarību, Jelgavas pilsētas ģerboni atjaunoja 1925. gada variantā, kur heraldiskais dzīvnieks nosaukts par briedi. Šo kļūdu laboja 2002. gada 11. jūlija Heraldikas komisijas lēmums, kurā Jelgavas pilsētas ģerboņa apraksts ir šāds: «Purpura laukā aļņa galva dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm).»
Sīkāk par pilsētas ģerboņa veidošanos iespējams uzzināt pilsētas mājas lapā www.jelgava.lv, sadaļā «Pilsēta», apakšsadaļā «Simboli», kā arī Svētās Trīsvienības baznīcas torņa 3. stāva ekspozīcijā.
Sagatavoja Ritma Gaidamoviča
1.3 °C,
2.8 m/s,
88.9 % 
1.3 °C,
2.8 m/s,
88.9 %