«Kad Čakstes bulvāra rekonstrukcijas projektu iesniedzām konkursam «Eiropas Padomes ainavu balva», žūrijas pārstāvji bija pārsteigti par to, kā pilsētai, no kuras vairāk nekā 90 procenti ēku tika nopostītas kara laikā, izdevies iegūt jaunu identitāti, ap kuru veidot pavisam citu publisko ārtelpu, nekā tas bija ierasts pirms šī projekta realizācijas,» stāsta Jelgavas pilsētas pašvaldības galvenā māksliniece Laura Vizbule.
Stikla māksliniece L.Vizbule ir jelgavniece un pašvaldībā strādā no 2015. gada augusta. «Pamazām cenšos ienest jaunas idejas pilsētvidē. Jelgava ir tik dažāda, un katra vieta raisa īpašas asociācijas. Šo dažādību vēlos saglabāt. Savā ziņā ar to pozitīvi atšķiramies un katrai pilsētas vietai varam piešķirt savus akcentus. Kad pusaudžu gados kāpām Svētās Trīsvienības baznīcas tornī, nevarēju iedomāties, ka tas reiz atgūs savu spozmi un kļūs par vienu no galvenajiem tūrisma objektiem visā Zemgales reģionā,» tā māksliniece, uzsverot, ka pilsētā, veidojot publisko ārtelpu, izdevies panākt labu balansu starp vēsturiskajām liecībām, padomju mantojumu un mūsdienu pieeju.
Kādi šobrīd ir pilsētas galvenā mākslinieka būtiskākie pienākumi?
Manā pārziņā ir reklāmu un izkārtņu saskaņošana, savu vērtējumu sniedzu arī Būvvaldē iesniegtajiem projektiem attiecībā uz ēku fasāžu risinājumiem. Kopā ar «Pilsētsaimniecības» speciālistiem strādājam pie svētku noformējuma pilsētā un daudziem citiem jautājumiem, kas skar pilsētas publisko ārtelpu.
Pēdējos gados pilsētā realizēti liela mēroga infrastruktūras projekti un Jelgava ir būtiski mainījusi savu vizuālo tēlu, savā ziņā kļūstot vēl raibāka, jo kontrasts starp jauno atpūtas zonu un padomju laika apbūvi ir spilgts. Vai starp šīm dažāda laikmeta liecībām nav pretrunu?
Par to, ko darīt ar padomju laika mantojumu, ir bijušas daudzas diskusijas. Pamatjautājums ir par to, kā savienot šīs laikmeta liecības ar mūsdienu prasībām un vajadzībām. Ir veiksmīgi un ne tik veiksmīgi risinājumi, un ne visu ir vērts saglabāt. Lielisks veids, kā mainīt padomju laika ēkas, ir to renovācija, tostarp ēku fasāžu sakārtošana. Tomēr arī te jāņem vērā, kā tas tiek darīts, lai ēka pēc iespējas labāk iekļautos apkārtējā vidē, saglabājot liecības par sava laika arhitektūru. Kopumā vide ap renovētajām ēkām ir patīkamāka. Vērtējot iesniegtos ēku renovācijas projektus, redzam, ka daudz ko var panākt ar fasādes krāsas izvēli un arhitektoniskajiem akcentiem. Lielākoties padomju laika arhitektūra ir vienkārša un lakoniska, tādēļ to iespējams salīdzinoši viegli pielāgot.
Jelgava pēc kara uzbūvēta pilnībā no jauna. Mēs nevaram runāt par vienotu stilu, kas būtu saglabājams. Tā ir iespēja būt atvērtiem jaunām idejām. Turklāt tam, ka Jelgava būvēta no jauna, ir arī savi ieguvumi – mūsu ielas ir pietiekami platas, lai realizētu dažādas idejas gan pilsētas apzaļumošanā, gan svētku noformējumā. Mēs neesam iespiesti šaurās ielās un mazos laukumos, kā tas ir daudzās Eiropas pilsētās. Savu šarmu pilsētai piešķir arī upes.
Daudz diskusiju bijis par metāla skulptūru «Džokers» Driksas ielā – daļai iedzīvotāju tā šķiet agresīva un neiederīga šajā vietā. Arī citviet pilsētā izvietotas Metāla svētku laikā tapušās skulptūras – kā, jūsuprāt, tās iederas mūsu pilsētā?
Šīs skulptūras veidotas simpoziju laikā – tām nav bijusi piesaiste konkrētai vietai, tāpat tās nav paredzētas ilglaicīgai lietošanai, tomēr nevar noliegt, ka savu akcentu šīs skulptūras piešķir. Pieņemu, kādam tās var arī nepatikt, bet mums joprojām pilsētvidē ir salīdzinoši maz dažāda veida mazo arhitektūras formu, tādēļ neesmu kritiski noskaņota pret skulptūrām, kuru dzīves cikls drīz vien beigsies, dodot vietu kam jaunam. Jāņem vērā arī tas, ka atsevišķas metāla skulptūras pilsētvidē ir ļoti labi iedzīvojušās, piemēram, «Tulpe» pie Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra Svētes ielā ir uzrunājusi arī tuvumā izvietotās kafejnīcas īpašniekus nosaukt to par «Tulpi», bet Ozolskvērā izvietotā Jelgavas aļņa skulptūra pat izpelnījusies publikāciju žurnālā «Latvijas Arhitektūra». Jāuzsver, ka mums pilsētvidē ir arī koka un šamota (īpašs keramikas veids – red.) skulptūras. Koka skulptūras izvietotas pirmsskolas izglītības iestāžu teritorijā un nometnē «Lediņi», bet šamota skulptūru dārzs tiek veidots Pasta salā. Pastāv arī iespēja izveidot metāla skulptūru parku, kur šie objekti būtu apskatāmi vienotā ansamblī. Iespējams, tas varētu būt vēl viens pilsētas tūrisma objekts. Savu daudzveidību jācenšas uzsvērt, izmantojot pēc iespējas dažādas mākslas tehnikas un materiālus. Neapgūts šajā ziņā ir stikls – labprāt pilsētā redzētu kaut ko arī no šī materiāla.
Vai ir kādas konkrētas ieceres un plāni attiecībā uz mazajām arhitektūras formām, kas atdzīvina un padara pievilcīgāku pilsētvidi ikdienā?
Vasaras sezonā pilsēta ir samērā zaļa, mums ir skaistas ziedu kompozīcijas, tiek veidotas īpašas dekoratīvās dobes. Ir iecere to visu apvienot ar dažāda veida mākslas objektiem. Pirmais objekts varētu būt Driksas ielas gājēju posms, kas ir viena no dzīvākajām pilsētas artērijām, kur izvietotas vairākas puķudobes. Šobrīd strādājam pie ieceres, lai tur izveidotu kaut ko jaunu un interesantu. Tā katru gadu varētu pievienot pa kādam jaunam objektam. Pateicīgi objekti šādu risinājumu ieviešanai ir arī satiksmes rotācijas apļi Pasta ielā un Miera ielā. Vēlos, lai šādu mazo arhitektūras un citu māksliniecisku kompozīciju pilsētā būtu vairāk.
Aizvadītajā vasarā pilsētā tika izveidots jauns vides objekts – dizaina dārzi skvērā aiz kultūras nama. Vai šajā ziņā izdevās iecerētais?
Dizaina dārzi bija veiksmīgi un ar nelielām izmaiņām tiks saglabāti arī šogad, bet 2018. gadā plānots izsludināt jaunu konkursu par dizaina dārzu izveidi, lai šādu objektu pilsētā būtu vairāk.
Kā iesaistāties pilsētas svētku noformējuma veidošanā?
Pie svētku noformējuma strādājam ciešā sadarbībā ar «Pilsētsaimniecības» speciālistiem, kuri kopīgi ieplānoto realizē pilsētvidē. Īpašs noformējums tiek veidots Ziemassvētkiem, Lieldienām un valsts svētkiem. Gadu gaitā izveidojies tas, ko saucam par bāzes līmeni, ar kuru varam variēt, pamainot atrašanās vietu un papildinot ar jauniem elementiem. Manuprāt, īpaši veiksmīgs pērn izdevās pilsētas Ziemassvētku noformējums ar jauniem risinājumiem un akcentiem.
Reklāmas izveidošanu publiskajā ārtelpā reglamentē saistošie noteikumi, tomēr galavārds par to, kā izskatīsies konkrētais objekts, pieder jums. Kam pievēršat uzmanību, pirms saskaņojat reklāmas pieteikumus?
Pamatā šo jomu reglamentē Ministru kabineta noteikumi un pašvaldības saistošie noteikumi, un manā kompetencē galvenokārt ir pārbaudīt, vai iesniegtie materiāli atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Uzņēmēji visvairāk šajā ziņā grēko ar to, ka vēlas ietaupīt un ne vienmēr piesaista profesionāļus ar zināšanām un izglītību dizaina izstrādes jomā. Pastāv arī zināma pretruna starp uzņēmēju vēlmi maksimāli izcelt savu vēstījumu un šī reklāmas objekta iekļaušanos konkrētajā vietā. Reklāmām tomēr jābūt samērojamām pēc kāda no kritērijiem, krāsas, formas vai stilistikas. Būtiska ir arī reklāmas izvietošanas vieta, sekojam līdzi, lai tās izvietotu tikai piemērotās vietās un uz sakārtotām ēku fasādēm.
Ja kāds namīpašnieks pilsētas centrā vēlēsies nokrāsot savu ēku spilgti oranžu – vai piekritīsiet šādam risinājumam?
Arī oranžs taču mēdz būt dažāds! Te nav konkrētas atbildes, jo katrs objekts jāskatās atsevišķi pēc novietojuma, pēc tā, kas ir ap šo objektu, kāda ir tā funkcija, un tikai tad varam sniegt savu vērtējumu un priekšlikumus.
Kādas krāsas piestāv Jelgavai?
Katram pilsētas mikrorajonam tās varētu būt savas, tādēļ mums ir iecere izstrādāt ieteicamo toņu paleti ēku fasādēm. Sāksim ar pilsētas centra zonu un pakāpeniski varētu virzīties arī uz mikrorajoniem. Katram īpašniekam, protams, būs iespēja piedāvāt savu individuālo risinājumu, tomēr vismaz daudzdzīvokļu ēkām ieteiksim ievērot vienotu stilu.
Foto: Austris Auziņš
2.2 °C,
3.7 m/s,
87.5 % 
2.2 °C,
3.7 m/s,
87.5 %