16.9 °C, 4.7 m/s, 79.6 %

Pilsētā

Jelgavas domes deputāti vērtē gadu
25/12/2008
Andris Rāviņš:
«Šogad pilsētā darbu sākuši vairāki jauni uzņēmumi – pieņemta
mašīnbūves rūpnīcas «Amo Plant» pirmā kārta, zviedru uzņēmuma
«EuroMaint Rail» dzelzceļa ritošā sastāva remontrūpnīca, plastmasas
pudeļu pārstādes ražotne «PET Baltija» un citi, tādējādi veicinot
pilsētas rūpniecības nozares attīstību un radot jaunas darbavietas.
Pilsētā ir izveidota vienota profesionālās izglītības un
pārkvalifikācijas sistēma, tāpēc varam sagatavot augsti
kvalificētus speciālistus nepieciešamajās jomās. Turpinās arī
pilsētas infrastruktūras sakārtošana – renovēts Brīvības bulvāris,
Rīgas ielas posms līdz Ozolniekiem, sakārtota Tērvetes iela un
Kalnciema ceļš, kā arī citi objekti. Šogad notikusi intensīva
būvniecība Zemgales Olimpiskajā centrā, kas būs lielākais un
modernākais sporta komplekss Zemgalē. Nodota ekspluatācijā Jelgavas
4. vidusskolas piebūves pirmā kārta. Veiksmīgi turpinās pilsētas
izglītības iestāžu ēku energoefektivitātes programmas realizācija.
Darbu sākusi jaunā gāzes katlumāja Aviācijas ielā, kura ar siltumu
un karsto ūdeni apgādā Pārlielupi. Prieks, ka jelgavnieki kļuvuši
vienotāki – aizvien vairāk pilsētnieku piedalās Pilsētas svētkos,
mūsu kolektīvi ir ļoti veiksmīgi pārstāvējuši Jelgavu Dziesmu un
deju svētkos, esam godam sagaidījuši Latvijas Republikas
proklamēšanas 90. gadadienu. 
Negatīvi mūs ir ietekmējis tas, ka notikusi kavēšanās ar
Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu
realizāciju. Nākamajā gadā jāsakārto pilsētas dzīvojamā fonda
apsaimniekošanas sistēma. Īpaši veiksmīgi nav veidojusies
institūciju un iedzīvotāju sadarbība daudzdzīvokļu māju
energoefektivitātes paaugstināšanai.»
Irēna Škutāne:
«2008. gads ir bijis ļoti veiksmīgs, tā laikā ir izdarīts
daudz labu lietu pilsētas attīstībā un sakārtošanā. Vislielākais
prieks man ir par to, ka šogad pilsētā intensīvi notika izglītības
iestāžu ēku sakārtošana un energoefektivitātes paaugstināšana.
Neapšaubāmi, liels panākums ir Jelgavas 4. vidusskolas piebūves
celtniecība, kas ir pirmā jaunbūvējamā izglītības iestāde pilsētā
kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ļoti liels darbs ieguldīts
ielu infrastruktūras uzlabošanā. Ir pabeigta Rīgas ielas un
Brīvības bulvāra rekonstrukcija, sakārtota Tērvetes iela un
Kalnciema ceļš. Šogad notika intensīvi darbi pilsētas lielākajā
būvobjektā – Zemgales Olimpiskajā centrā. Jaunais komplekss būs
liels ieguvums ne tikai pilsētas sportistiem, bet arī kultūras
dzīves cienītājiem un apkārtnes iedzīvotājiem. Ir gada nogale, kad
diena sarukusi ļoti īsa, tāpēc vēl jo vairāk jelgavniekus un viesus
priecē izgaismotie svētku rotājumi pilsētas centra ielās un
izrotātā egle.
Patiesi žēl, ka arī šajā gadā neizdevās uzsākt Eiropas
Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu realizāciju. Tas
mums rada lielus zaudējumus, jo jāzaudē cerības par vairāku
projektu īstenošanu.
Visiem novēlu gaišus, priecīgus un mīļus Ziemassvētkus un
rosīgu, enerģisku jauno – 2009. – gadu!»    
Aigars Rublis:
«Kā pozitīvo šajā gadā var minēt to, ka tika īstenoti vairāku
ielu rekonstrukcijas darbi arī tādās vietās, kur ceļa segums bija
sabrucis un vairākus gadus tikai lāpīts, kā, piemēram, Kalnciema
ceļš, Tērvetes iela. Domāju, ka tās investīcijas atmaksāsies jau
tuvākajos gados, jo nevajadzēs ieguldīt ievērojamus naudas
līdzekļus bedru lāpīšanā šajās ielās. Tāpat ar katru gadu uzlabojas
pilsētas ielu apgaismojums, gan atjaunojot vecos tīklus, gan esošās
kvēlspuldzes nomainot pret ekonomiskām spuldzēm, tādējādi iegūstot
ekonomiju un gaišāku izgaismojumu. Beidzot var teikt, ka ir
ieviesta atkritumu šķirošanas sistēma Jelgavā – ar to es domāju
nesen uzstādītos dalīto atkritumu konteinerus 110 iekšpagalmos.
Tāpat tas attiecas uz atkritumu šķirošanas laukumiem, kuri atrodas
Paula Lejiņa un Salnas ielā, kas dod iespēju jelgavniekiem šķirot
un nodot dažāda tipa atkritumus bez papildus samaksas.
Negatīvais ir tas, ka valstī «labie» gadi ir beigušies un
tādējādi arī pašvaldībai būs jāpārskata savi nākamo gadu plānotie
projekti, kārtīgi izvērtējot, vai tos varēs īstenot ilgtermiņā vai
pilnībā atteikties no kādiem darbiem.»
Jurijs Strods:
«Runājot par 2008. gadā Jelgavas pašvaldībā paveiktajiem
labajiem darbiem, uzskatu, ka pašvaldība 2008. gadā daudz darīja
tādās jomās kā drošības uzlabošana Jelgavā (projekti sadarbībā ar
citu pašvaldību un ārvalstu partneriem), interešu izglītības jomā
(«Junda», kultūras un sporta aktivitātes), arī vides aizsardzības
jomā (dalītā atkritumu savākšanas sistēma utt.). Savukārt pie
nepaveiktajiem darbiem jāmin tas, ka, manuprāt, daudz vairāk
resursu bija jāvelta uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas izveidei,
lai vairāk un vieglāk varētu uzsākt darbu jauni, inovatīvi
uzņēmumi, vēlams sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības
universitāti. Arī infrastruktūras attīstībā (it īpaši Jelgavas
senākajā daļā) varētu vēlēties vairāk. Manuprāt, ne visu krustojumu
izveide un luksoforu 
darbība bija veiksmīga.»
 
Ivars Krastiņš:
«Kā ik gadu, gadam nonākot finiša taisnē, apkopojam aizvadītā
gada veiksmes un neveiksmes. Gada pēdējie mēneši uz ekonomiskās
recesijas fona līdz ar siltumenerģijas, gāzes un elektroenerģijas
cenu kāpumu nevieš optimismu ne mājsaimniecībās, ne arī uzņēmējos.
Sabiedrībai visgrūtāk izprotami ir 12. decembrī Saeimā pieņemtie
grozījumi likumā «Par pievienotās vērtības nodokli», kas atstās
neizdzēšamas pēdas un robus lielākajā daļā Jelgavas iedzīvotāju
labklājībā. Var saprast, ka tā saukto «trekno gadu» dzīve uz parāda
turpmāk nav pieļaujama, kā arī to, ka parādus nāksies maksāt mums
visiem, tomēr pieņemtie lēmumi ir pārmērīgi smaga nasta, lai
konkurences spējas saglabātu uzņēmēji bez lielas štatu
samazināšanas darba vietās, no kā savukārt cietīs darba ņēmēji un
rezultātā samazināsies ieņēmumi arī pašvaldības un valsts budžetā.
Un robus nebūs no kā aizlāpīt. 
Par aizvadītā – 2008. – gada pilsētas domes veiksmēm un
neveiksmēm. Šis gads pilsētai visumā bijis ražens un veiksmīgs. Top
Jelgavas 4. vidusskolas piebūve, strauji aprises iegūst Zemgales
Olimpiskais centrs, ir rekonstruēts Brīvības bulvāris, tiek
izstrādāts bērnudārza rekonstrukcijas projekts Pulkveža Brieža
ielā. Septembris pašvaldībā iezīmējās ar Jelgavas Ledus sporta
skolas dibināšanu, kas izraisīja karstas diskusijas un polemiku
vietējos masu medijos un sabiedrībā. Taču pozitīvi ir tas, ka šāda
polemika bija, un karstās debates tikai apliecina to, ka mūsu
pilsētā ir gan demokrātija, gan uzskatu brīvība. Tomēr neatbildēts
paliek jautājums, vai nākamā gada pašvaldības budžets būs tik
ražens, lai visas plānotās ekstras varētu atļauties.
Un tomēr – Ziemassvētki ir brīnumu laiks, un, lai cik arī
smagi ir bijis vēl pavisam nesen, mēs visi tomēr gribam ticēt kaut
kam skaistam, tīram, labestīgam un neaptraipītam. Un nobeigumā,
izmantojot izdevību, visiem jelgavniekiem vēlos izteikt arī laba
vēlējumus, jo tuvojas taču brīnumu laiks: 
Riti, riti kamolīti, Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku visa gada garumā!»  
  
Arnis
Razminovičs:
«Kā domes slikto darbu varu minēt nespēju un nevēlēšanos
risināt ar Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes darbu kvalitāti
saistītos jautājumus māju apsaimniekošanā. Kā neveiksmi – aģentūras
«Zemgales INFO» darbību (attiecībā uz avīzi «Jelgavas Vēstnesis»).
Nepārmetot cilvēkiem, kas tur strādā un veic profesionālu darbu,
bet pārmetot, ka tas tiek darīts, pārkāpjot likumdošanas normas.
Manuprāt, neveiksme ir arī pazaudētā iespēja rīkot Latvijā jau
atpazīstamu pasākumu «Stādu parāde».
Savukārt domes labie darbi, manuprāt, ir mēģinājums izveidot
elektroniski pārskatāmu pirmsskolas mācību iestāžu audzēkņu rindu;
reāli mēģinājumi ierobežot azartspēļu vietas Jelgavā; Brīvības
bulvāra rekonstrukcijas projekts; skolu renovācijas projekti;
atkritumu dalītās vākšanas poligonu izveide. Lielākais
izaicinājums: Zemgales Olimpiskā centra būvniecība; 2009. gada
budžeta sastādīšana, iekļaujot tajā visus ES līdzfinansētos
projektus.
Novēlu strādāt tā, lai par saviem paveiktajiem darbiem un
pieņemtajiem lēmumiem varētu lepoties, nevis kaunēties!»
Dace Olte:
«Atskatoties uz šajā gadā paveikto, vislielākais prieks ir par
rekonstruēto Uzvaras parku, kas nu pilsētas iedzīvotājiem paver vēl
daudzveidīgākas un kvalitatīvākas atpūtas iespējas. Nu atliek
cerēt, ka sakopta tiks arī parka apkārtne. Gandarī arī šogad
atvērtās jaunās ražotnes mūsu pilsētā, kas, protams, nozīmē ne
tikai jaunas darbavietas vietējiem cilvēkiem, bet arī papildus
nodokļus pašvaldībai. Un vēl – beidzot sperts pirmais solis
daudzdzīvokļu namu pagalmu sakārtošanā. Nupat labiekārtotais
pagalms Pasta ielā 45 patiesi bija drausmīgā stāvoklī, ko
apliecināja arī daudzās iedzīvotāju sūdzības par to, tāpēc gribas
ticēt, ka arī citi pagalmi kļūs iedzīvotājiem tikpat pievilcīgi. Ja
vēl par pozitīvo – drīzāk ne kā deputātei, bet kā sievietei ir
patiess prieks, ka mūsu koris «Spīgo» Līgas Celmas vadībā atzīts
labāko sieviešu kori Latvijā – tātad tieši Jelgavā mīt dziedošākās,
jaukākās meitenes, par ko esmu ļoti lepna.
Taču šis gads neiztika arī bez negatīvām iezīmēm. Piemēram,
uzņēmuma «JLM grupa» bankrots…
Negāciju jau tā ir pārāk daudz, tāpēc gada izskaņā ikvienu
jelgavnieku gribu aicināt vairāk domāt pozitīvas domas un prast
saskatīt skaisto un labo cilvēkos mums apkārt.»
   
 
Andris Ķipurs:
«Apsveicami ir energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi
pilsētā: katlumājas celtniecība Pārlielupē, divu pašvaldības
īpašumā esošu dzīvojamo māju nosiltināšana, kā arī slimnīcas ēkas
siltināšana. Neapšaubāmi, pamanāma ir ielu renovācija – kā piemēru
var minēt Brīvības bulvāri. Apsveicama ir arī Zemgales Olimpiskā
centra celtniecība, kas veicinās veselīga dzīvesveida
popularizēšanu pilsētā.
Tiesa gan – varētu vēlēties īsākas dzīvokļu rindas, rindas
bērnudārzos – nav izdevies uzcelt pašvaldības īpašumā esošu
daudzdzīvokļu māju, bērnudārzu. Varētu vēlēties arī vēl labvēlīgāku
vidi uzņēmējdarbībai – sakārtojot infrastruktūru, padarot
pievilcīgāku vidi investīcijām, kas radītu jaunas darba
vietas.»
Andrejs
Garančs:
«Vērtējot aizvadīto gadu gan kā pilsētas iedzīvotājs, gan kā
domes deputāts, noteikti jāuzteic tas, ka kopumā Jelgavā uzlabojies
ielu stāvoklis. Kaut ar salīdzinoši vienkāršiem veidiem, tomēr esam
pratuši savest kārtībā vairākas ielas. Te jāmin gan Kalnciema ceļa,
gan Tērvetes ielas, gan Loka maģistrāles posma asfalta seguma
atjaunošana, kas vēl šā gada sākumā bija tiešām katastrofālā
stāvoklī. Protams, priecē arī Brīvības bulvāra veiksmīgā
rekonstrukcija. Kā pozitīvs jāmin fakts, ka pilsēta kopumā kļuvusi
sakārtotāka, īpašs prieks par izbūvētajiem bērnu rotaļu
laukumiem.
Protams, darāmā Jelgavā vēl daudz – jāstrādā tā, lai arī citu
pilsētas ielu stāvoklis uzlabotos. Turklāt finansiālajos apstākļos,
kādi ir valstī kopumā, būtiski ir neaizmirst maznodrošinātos, kas,
visticamāk, augošo tarifu dēļ nonāks vēl grūtākā situācijā. Tieši
tāpēc vēl rūpīgāk jāpārskata ikviena darbība, ikviens pašvaldības
solis.»  
Sergejs
Ņevoļskis:
«Pašvaldība aktīvi, protams, cik to atļauj pilsētas budžets,
realizē mājokļu politiku. Šogad pašvaldība ir nopirkusi vairāk nekā
desmit dzīvokļus, lai saīsinātu iedzīvotāju, kuriem pienākas
pašvaldības palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, rindu. Šogad
ir pabeigta arī Rīgas ielas rekonstrukcija no Loka maģistrāles
krustojuma līdz Ozolniekiem, kā arī atjaunots asfalta segums
Kalnciema ceļā un Loka maģistrāles posmā līdz Rubeņu ceļam. Šie
remontdarbi kopumā ievērojami uzlaboja pilsētas ceļu kvalitāti. Bet
tomēr darbu vēl ir daudz, taču ir gandarījums par to, ka mēs
nestāvam uz vietas. Pēc jauna priekšnieka apstiprināšanas amatā
ievērojami ir uzlabojusies arī Pašvaldības policijas
darbība. 
Kā pašvaldības sliktie darbi noteikti jāmin Jelgavas hokeja
skola. Dome kārtējo reizi izredzētajam uzņēmējam, es runāju par
Imantu Kanašku, nodrošināja pastāvīgus ieņēmumus viņa biznesa
projektam Jelgavas Ledus hallē. Ģeniāla shēma, kā var finansēt
uzņēmēju, pamatojot šo finansēšanu ar pašvaldības līdzdalību šajā
projektā un rūpēm par hokeja attīstību. Šovasar pilsēta pilnā mērā
arī izjuta ūdens krīzi. Kad tika ierosināts jautājums par SIA
«Jelgavas ūdens» vadības kompetenci, dome no šīs problēmas
distancējās.»
Modris Jansons:
«Labs gads noslēdzas – bagāts, ražīgs… arī ar negaidītiem
pavērsieniem. Būs daudz ko pārdomāt, pārvērtēt, lai pielāgotos
jaunajai situācijai. Stiprajiem tas pat ir noderīgi. Bet ne tik
stiprajiem – būs jāpalīdz! Domāju, ka Jelgavas izaugsme visās
nozīmēs un nozarēs ir bijusi stabila, pārliecinoša un acīmredzama.
Vienmēr būs kāds oponents, pat vislabākajam lēmumam un rīcībai, jo
vajadzību taču ir tik daudz, bet naudiņas visam nekad nepietiks.
Ļoti svarīgi ir, lai pilsētā viss attīstītos simetriski –
atbilstoši šodienas situācijai, bet izvirzīto mērķu virzienā.
Simetrija un līdzsvars ir ļoti svarīgs krīzes brīžos.
Kā mazināt iedzīvotāju vienaldzību, pārliecināt par
līdzdalības, līdzatbildības nozīmi, sākot ar sava īpašuma
sakopšanu, uzturēšanu līdz aktīvai patriotiskai domai un darbībai
Jelgavas labā? Kaut vai pelēcības mazināšanai. Kopēji izveidotā
saudzēšanai. Kurš sāks pirmais? Man liekas, ka pirmie jau ir!
Ivanofrankovskā un Baranovičos, Jelgavas sadraudzības pilsētās,
redzēju vietējo uzņēmēju izgatavotas un savai pilsētai uzdāvātas
muzikālas izgaismotas strūklakas un mazās arhitektūras priekšmetus,
ar ko tās no sirds lepojas. Mēs arī lepotos!
Labas domas un aktīvu rīcību jau no pirmās jaunā gada dienas!
Un veselību!» 
 
Voldemārs
Strīķis:
«2008. gads aiziet vēsturē. Tas pievienojas pilsētas augsmes
daudzajiem gadiem. Aizvadītā gada daudzo ieguvumu vidū mani priecē,
ka izglītība, skolas, bērni saņēma līdzekļus no iecerētā ar
uzviju.
Ceru, ka paredzamās nākamā gada grūtības neaizēnos līdzšinējo
pūļu ieguvumus. Mans moto: taupīsim, bet nekļūsim skopi.
Nenošķirsimies, cenšoties vienatnē. Kopdarbībā mūsu spēks!»
Māris Narvils:
«Visatzinīgāk vērtēju jauno uzņēmumu ienākšanu Jelgavā:
Jelgavas Biznesa parkā un Langervaldes ielā (SIA «Modulex Invest
Latvija», SIA «Nordic Metalplast», SIA «Pet Baltija»), kā arī
jaunās a/s «Amo Plant» automobiļu ražotnes sekmīgu celtniecību, jo
šo uzņēmumu sekmīgs piemērs pierāda, ka Jelgava var atdzimt kā
jaunu uzņēmumu un mašīnbūves pilsēta. Kā pozitīvais noteikti ir
jāmin Brīvības bulvāra kapitālā sakārtošana un par ietaupītajiem
līdzekļiem noasfaltētais Kalnciema ceļš un Tērvetes iela, kas
nedaudz, bet tomēr ir pavirzījis uz priekšu ielu katastrofālo
stāvokli. Kā trešo noteikti gribu minēt to, ka ir izdevies
iedibināt ļoti nepieciešamu pasākumu skolēniem – «Karjeras nedēļu»,
lai uzlabotu skolēnu izpratni par profesijām, darba tirgu. Jelgavas
uzņēmumiem ir nepieciešams ilgs un pacietīgs darbs, un to ir
izdevies sekmīgi uzsākt. 
Satrauc, protams, bezdarba pieaugums, jo tas samazinās
ieņēmumus, tas ir, budžetu Jelgavas pilsētai, radīs patēriņa tālāku
samazināšanos. Satrauc jaunatnes morālo vērtību un izpratnes par
darbu nākotnē straujā lejupslīde – kāda būs mūsu sabiedrība pēc
laika, kādi būs viņi, šīs sabiedrības veidotāji. Vēl satrauc,
protams, katastrofālais iekšpagalmu stāvoklis, kur faktiski nekas
nenotiek – stāvlaukumu trūkumu dēļ mašīnas ir likvidējušas pēdējās
zaļās zonas paliekas, un tas, ka aktīvās atpūtas iespējas ir tuvu
nullei – trūkst nelielu sporta un spēļu laukumu, jo nav piešķirti
pienācīgi līdzekļi to iekārtošanai. 
Tomēr pāri visam Latvijai šogad ir 90 gadu. Pirmoreiz pa
visiem šiem gadiem bija patiešām svētku sajūta. Lai mums visiem
pietiek spēka, pacietības, sīkstuma šo grūto periodu pārvarēt.
Visiem Dieva svētītus, gaišus un sirsnīgus Ziemassvētkus un laimīgu
Jauno gadu!»
Maksims
Galkins:
«Kā pozitīvais šajā gadā jāmin tas, ka ir saremontēta Tērvetes
iela, Kalnciema ceļš, Loka maģistrāle un Brīvības bulvāris. Arī
tas, ka tika nopirkti sociālie dzīvokļi maznodrošinātajām
ģimenēm.
Kā negatīvais – tas, ka Jelgavas domei ir daudz
kredītsaistību, kas negatīvi atspoguļosies nākamo gadu budžetos.
Arī ietvju stāvoklis daudzās ielās pašlaik ir ļoti sliktā stāvoklī,
cilvēki ratiņkrēslā daudzviet nemaz nevar izbraukt. Nekas netiek
darīts, lai efektīvāka kļūtu Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes
darbība, no pilsētas iedzīvotājiem par JNĪP darbu ir daudz sūdzību.
Jelgavas dome vispār neatbalsta Otrā pasaules kara antihitlera
koalīcijas veterānus. Bija un ir iespēja nopirkt bērnudārzu
Aspazijas ielā (bijusī Spīdolas ģimnāzija), kur būtu iespējams
izvietot 400 bērnus, bet pilsēta nolēma paplašināt bērnudārzu
Tērvetes ielā ar 96 vietām, kas izmaksās apmēram divus miljonus
latu.»
Valdis Sutens:
«Atskatoties uz aizejošā gada Jelgavas pašvaldības veiktajiem
darbiem, jāakcentē gan pozitīvas attīstības iezīmes, gan varbūt ne
tik spoži pieņemtie lēmumi. Novēlota, bet tomēr ir sākta līdzekļu
investīcija ne tikai centrālo ielu sakārtošanā, bet arī pilsētas
nomalēs, un it īpaši priecē, ka ir realizēti projekti iekšpagalmu
sakārtošanā. Turpina realizēties energoefektivitātes
paaugstināšanas projekti pašvaldības ēkās.
Negribētu teikt, ka kāds no Jelgavas domes šogad pieņemtiem
lēmumiem pašlaik negatīvi atsauktos uz iedzīvotāju labklājību,
tomēr pārredzamā nākotnē šie projekti varētu gulties uz nodokļu
maksātāju pleciem. Manuprāt, neveiksmīgi soļi ir iejaukšanās
Zemgales Ledus halles privātajā biznesā ar naudas līdzekļu
ieguldījumu; jautājums par «Zemgales INFO» izveidošanu un
finansēšanu; līdzdalība Zemgales Olimpiskā centra
izveidē. 
Visiem Jelgavas iedzīvotājiem novēlu gaišus Ziemassvētkus un
izturību 2009. gadā!