Jau 1. oktobrī pēc Konkurences padomes lēmuma veikalu plauktos drīkstētu parādīties cukurs ar apvienoto preču zīmi «Jelgavas cukurs» un «Dansukker», taču izrādās, ka mūsu zīmola pārpircēji «Danisco Sugar» domas mainījuši – Lietuvā ražotais un «Jelgavas cukura» pakās pildītais cukurs tirdzniecībā parādīšoties tikai pēc gada – 2009. gada 1. oktobrī.
Kristīne Langenfelde
Nu jau labu laiku katram, kurš seko līdzi cukurfabrikas likvidācijai, varētu šķist, ka mūsu cukura rezerves ir neizsmeļamas – ražošana pārtraukta jau 2006. gada nogalē, bet cukurs kā ir veikalu plauktos, tā ir. Sākotnēji tika lēsts, ka saražotais pietiks vien labi ja līdz pērnā gada beigām, tad termiņš atkal pagarināts. Līdz pēdējais zināmais jau saistīts ar Konkurences padomes lēmumu, kas ļāva apvienoties Jelgavas Cukurfabrikai ar «Danisco Sugar» un dāņiem deva iespēju paturēt «Jelgavas cukura» zīmolu, paciņās berot leišu cukuru. Tobrīd, izvērtējot esošās Jelgavā saražotās cukura rezerves, Konkurences padomes lēmumā teikts, ka vietējais cukurs varētu pietikt līdz maijam, jūnijam. Taču, izrādās, arī augustā veikalu plauktos pašu cukurs vēl ir nopērkams. Jelgavas Cukurfabrikas valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs, jautāts, cik tad šobrīd nerealizēta cukura vēl palicis, atbild, ka šis jautājums neesot uzdodams viņam – visa saražotā cukura realizācija nu jau ir «Danisco Sugar» pārziņā. «Mēs savu darbu šajā jomā esam beiguši. Tagad tā ir cita operatora kompetence. Man nav nekādu iespēju prognozēt un izmērīt, cik ātrā laikā varētu pārdot «Danisco Sugar» nodoto Jelgavas cukuru, – to varēja izdarīt mēneša laikā un var gada laikā. Taču man nav ne mazāko šaubu par to, ka joprojām veikalā nopērkamais cukurs ir mūsu pašu ražotais. Es pats to iegādājos veikalā un zinu, ko pērku.»
Tikmēr Liepājas Cukurfabrikas valdes priekšsēdētāja Valija Zabe spēj pateikt ļoti precīzi: «Jau pirms divām nedēļām pēdējo Liepājas cukura paciņu atdevām tirdzniecībā. Veikalu plauktos kādu brīdi tas vēl varbūt būs, bet mūsu noliktavas jau ir tukšas. Jā, protams, no malas skatoties, varbūt šķiet, ka salīdzinoši ilgi pēc ražošanas pārtraukšanas cukurs vēl ir nopērkams, taču jāpiebilst, ka arī pircēju paradumi ir mainījušies – ziemas periodā izjutām, ka cukurs tiek pirkts krietni mazāk. Nenoliedzami, savu lomu spēlē ievestie produkti, kas ir lētāki par mūsu ražoto, un tāpēc pircēji priekšroku dod tiem. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc tik ilgi pašu ražotais cukurs vēl bija veikalu plauktos. Taču jūlijā un augustā tas tika burtiski izķerts. Nu mūsu krājumi ir pilnīgi izsmelti.»
Varētu domāt, ka līdzīgi ir arī ar Jelgavas cukuru un teju, teju varētu sākt veikalu plauktos parādīties leišu ražojums, taču izrādās, ka ne. «Danisco sugar» pārstāve Marika Vela atklāj, ka iecere tirgū piedāvāt apvienoto preču zīmi atlikta uz gadu. Jautāta, vai tas saistīts ar faktu, ka vismaz gadu šo apvienotās preču zīmes cukuru uzņēmums nevarētu piegādāt saviem lielākajiem klientiem – «Maxima» un «Rimi» lielveikaliem, kur jau tiek tirgots cukurs ar šo tirdzniecības vietu zīmoliem -, viņa norāda, ka iemesls ir pavisam cits. «Jā, Jelgavas cukura viena kilograma iepakojumu rezerves tiešām tūlīt būs izsmeltas un šis produkts būs pārdots, taču mēs no Jelgavas Cukurfabrikas iegādājāmies arī lielu daudzumu Jelgavas cukura, kas sasvērts 50 kilogramu maisos. Tagad esam nolēmuši šo cukuru fasēt viena kilograma paciņās un turpināt tirgot. Fasēšanu veiksim Lietuvā – mūsu rūpnīcā. Protams, lai nemaldinātu pircējus, uz paciņas drukāsim, ka tas ir Jelgavas cukurs, kas fasēts Lietuvā.»
No kurienes šis maisu cukurs pēkšņi uzradies, cik kopumā tas ir un kāpēc jau sākotnēji netika prognozēts, ka to varētu tirgot 1 kilograma iepakojumos, M.Vela atbildēt nevar. Viņa vien paziņo, ka tagad aplēses liecinot, ka šādā veidā safasēts Jelgavas cukurs varētu pietikt vēl desmit mēnešiem. «Tieši tāpēc, ka mums ir šis maisu cukurs, mēs uz gadu atteicāmies no apvienotās preču zīmes, lai nemulsinātu pircējus,» piebilst M.Vela.
6.1 °C,
3.6 m/s,
93.8 % 
6.1 °C,
3.6 m/s,
93.8 %