Ekonomika

«Ja uzņēmumam jau tad būtu bijis kāds no kvalitātes sertifikātiem, ļoti iespējams, ka situācija, kāda bija septembrī, kad SIA «Jelgavas augļi» turēja aizdomās par to, ka uzņēmumā apstrādātie dārzeņi varēja izraisīt infekcijas uzliesmojumu Siguldā, nemaz nebūtu iespējama,» spriež kvalitātes standarta ieviešanas konsultante Edīte Strazdiņa. Oktobrī viņa pēc «Jelgavas augļu» vadības iniciatīvas ieradās uzņēmumā, lai uzsāktu sarunas par kvalitātes standarta ISO 22000 ieviešanu. Līdz ar to SIA «Jelgavas augļi» būs pirmā vairumtirdzniecības bāze mūsu pilsētā, kas savam uzņēmumam izvēlējusies iegūt kvalitātes standarta sertifikātu.

ISO 22000 ir pirmais starptautiskais
standarts pārtikas drošības vadības sistēmas ieviešanai – tas
ietver interaktīvo komunikāciju, sistēmas pārvaldību un risku
kontroli.

Jāatgādina, ka septembrī, kad Siguldā
vairākās ēdināšanas vietās, kurām produkciju piegādā arī «Jelgavas
augļi», tika konstatēts infekcijas uzliesmojums, Pārtikas un
veterinārais dienests (PVD) pārbaudīja arī «Jelgavas augļu» dārzeņu
apstrādes cehu. Tajā tika konstatēti pārkāpumi, un uz īsu brīdi
ceha darbība tika apturēta. Taču, saņemot pēdējos analīžu
rezultātus, kas bija noņemti «Jelgavas augļu» dārzeņu apstrādes
cehā, tie visi bija negatīvi un neuzrādīja verotoksigēnās E.Coli
baktērijas klātbūtni. Līdz ar to PVD deva atļauju atjaunot uzņēmuma
dārzeņu apstrādes ceha darbu.

«Es lieliski saprotu ikvienu mammu un tēti,
kas tajā brīdī satraucās, jo mēs savu produkciju piegādājam arī
Jelgavas izglītības iestādēm. Arī es kā vecāks vēlētos, lai viss
tiek skrupulozi pārbaudīts un varu būt drošs par savu bērnu. Tieši
tāpat es kā uzņēmējs esmu par regulārām pārbaudēm un kontroli, jo
tas palīdz garantēt drošību. Taču šajā situācijā masu mediju skaļie
virsraksti darīja savu, un pēc tam, kad tika saņemti negatīvi
analīžu rezultāti un uzņēmuma darbība pilnībā atjaunota, mēs tiem
vairs nebijām interesanti un tikai retais izskaidroja, ka mūsu
uzņēmumam ar infekcijas uzliesmojumu nav nekādas saistības.
Rezultātā sadarbības partneri uz mums sāka skatīties ar skepsi,
apgrozījums uz to brīdi nokritās pat uz pusi,» atklāj uzņēmuma
vadītājs Igors Sidorišins, uzsverot: «Tas, ka šobrīd uzņēmums
uzsācis ceļu, lai ieviestu kvalitātes sertifikātu, nav pēkšņs
lēmums pēc notikušā. Mēs nepārtraukti attīstāmies. Jau pirms
vairākiem mēnešiem uzsākām jaunu cehu izbūvi Rūpniecības ielā. Tur
jaunās telpās jau šobrīd atrodas mūsu produkcijas noliktava un
tūlīt tiks pabeigts arī dārzeņu apstrādes cehs. Tas atbildīs
visaugstākajiem standartiem un vienlaikus būs plašāks, ļaujot mums
kāpināt ražošanas apjomus un palielināt darba vietu skaitu. Līdz ar
to dārzeņu apstrādes cehs no līdzšinējās ēkas Dobeles šosejā
pārcelsies uz jaunām telpām Rūpniecības ielā.»

Paralēli šim procesam uzņēmums sācis
apspriest kvalitātes standarta ieviešanu. Pēc pirmās tikšanās ar
kvalitātes standarta ieviešanas konsultanti E.Strazdiņu uzņēmuma
vadība no trim iespējamiem variantiem sliecas par labu ISO 22000
standarta ieviešanai. «Jāatzīst, ka šobrīd nevienai Jelgavas
vairumtirdzniecības bāzei šāda kvalitātes standarta nav, taču,
iespējams, nākotnē situācija mainīsies, jo, piemēram, veikalu tīkls
«Lidl», kas tūlīt ienāks Latvijā, prasa, lai visiem viņu
piegādātājiem būtu noteikts kvalitātes sertifikāts, tāpat «Rimi»
jau paziņojis, ka, sākot ar nākamo gadu, produkciju iepirks tikai
no uzņēmumiem, kuros būs ieviests kvalitātes standarts,» skaidro
E.Strazdiņa.

Konsultante pēc pirmās tikšanās «Jelgavas
augļos» atzīst, ka uzņēmumam ir labas perspektīvas ieviest
kvalitātes standartu. «Redzētais dod pamatu labas sadarbības
sākumam – uzņēmuma noliktava ir atbilstoši aprīkota, tāpat topošais
pārstrādes cehs. «Jelgavas augļiem» jau ir sava sistēma, tā tikai
jāuzlabo. Kvalitātes standarts nozīmē, ka uzņēmums ir gatavs darīt
vairāk, nekā to nosaka valsts normatīvi, un, ieviešot šādu
standartu, tas iegūs papildu kontroli pār savu darbu, katra darbība
uzņēmumā būs strikti noteikta – produktu aprite, marķēšana, higiēna
un tā tālāk,» stāsta E.Strazdiņa.

Viņa arī iepazinusies ar situāciju septembrī,
kad uzņēmumā pārbaudi veica PVD. «Pārkāpumi, kādi tika konstatēti,
nebūtu iespējami, ja uzņēmumam būtu ieviests kvalitātes standarts.
Kādus pārkāpumus PVD fiksēja? Neatbilstošu uzglabāšanas temperatūru
fasētiem dārzeņiem: nepieciešamo plus sešu grādu vietā tie tika
uzglabāti 13 grādu temperatūrā. Taču realitātē plus 13 grādu
temperatūra bija dārzeņu apstrādes cehā, kur darbinieki dārzeņus
mizoja un safasēja, taču, tiklīdz tie tiek safasēti, tos nogādā
atsevišķā telpā, kur temperatūra nepārsniedz plus sešus grādus.
Brīdī, kad ieradās PVD, daļa tikko apstrādāto dārzeņu vēl nebija
novietoti zemākas temperatūras telpā. Protams, tas ir pārkāpums, jo
PVD nav iespējams pārliecināties, cik ilgi dārzeņi tur atradušies.
Uzņēmums to arī nevarēja pierādīt, jo trūka paškontroles sistēmas.
Taču pietiktu ar precīzu marķējumu, lai pierādītu, ka dārzeņi
apstrādāti ne agrāk kā pirms divām stundām un atbilstoši
noteikumiem paredzamajā laikā tiktu nogādāti zemākā temperatūrā.
Ieviešot kvalitātes standartu, šāda situācija nebūtu iespējama, jo
katrs risks tiek izvērtēts un jebkura varbūtība izslēgta. Nepaliek
vietas interpretācijai, kura šajā gadījumā noveda pie ceha darbības
apturēšanas. Tāpat ir ar higiēnas pārkāpumiem – netīri spaiņi vai
bļodas cehā. Tādā brīdī svarīgi ir spēt pierādīt, kāda funkcija ir
konkrētam spainim, ka apstrādāti dārzeņi nenonāk saskarē ar šo
spaini, kurā, piemēram, nenotīrīti dārzeņi cehā ienesti,» skaidro
E.Strazdiņa, piebilstot, ka kvalitātes standarta ieviešana uzņēmumā
varētu notikt gada laikā.

SIA «Jelgavas augļi» dibināta 2015. gadā un
patlaban ar savu produkciju – dārzeņiem un augļiem – apgādā lielāko
daļu Kurzemes un Zemgales publisko ēdinātāju, veikalu tīklus «Top»,
«Elvi», «Aibe», «Lats» un citus mazumtirgotājus, kā arī
sabiedriskos ēdinātājus Vidzemē un Rīgā, tostarp «Lido» ķēdes
restorānus. Kā stāsta I.Sidorišins, šobrīd uzņēmums nodarbina ap 60
cilvēku, tā apgrozījums 2018. gadā sasniedza četrus miljonus eiro.
«Šā gada prognoze ir apmēram seši miljoni eiro,» piebilst
I.Sidorišins.

Foto: «Jelgavas Vēstnesis»