«21. novembrī es vienmēr nāku uz Meža kapiem. Mūsu pienākums ir pieminēt visus, kas cīnījušies par brīvību, atdot godu viņiem,» teic Jānis Melnsils, kas bija viens no gandrīz simts cilvēkiem, kurš piektdien Meža kapos bija atnācis pieminēt Jelgavas atbrīvotājus no Bermonta karaspēka.
Sintija Čepanone
Kungs vērtē, ka ar katru gadu aizvien vairāk un vairāk jauniešu iepazīst vēsturi – savu vectēvu, vecvectēvu dzīvi, un tas neapšaubāmi priecē. «Protams, pieminēt Jelgavas atbrīvotājus no Bermonta karspēka varēja atnāk vairāk jauniešu, taču prieks par tiem, kas ir šeit,» tā J.Melnsils.
Jāteic, ka šogad bija daudz jauniešu, kas Meža kapos bija pirmo reizi. Amatu vidusskolas pirmo kursu audzēkņi stāsta, ka, piedaloties šajā piemiņas pasākumā, apliecina godu visiem, kas cīnījušies par Latvijas un arī Jelgavas brīvību. Viņiem piekrīt arī 1. ģimnāzijas 12. klases meitenes Elīna, Santa, Ieva un Inese. «Mēs nedrīkstam aizmirst savu vēsturi,» tā jaunietes, piebilstot, ka patriotisma patiesi netrūkst. Savukārt Aizupes pamatskolas sestklasnieki Meža kapos ieradušies mācību ekskursijā. «Par godu valsts 90. gadadienai mēs apceļojam piemiņas vietas. Šeit pārņem tāda īpaša sajūta,» teic bērni, kas uz piemiņas pasākumu bija ieradušies, turot rokās svecītes, ko nolika pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem priekšā.
Jāatgādina, ka 21. novembrī ar ziedu nolikšanu pie pieminekļa Meža kapos tika pieminēti karavīri, kas gāja bojā, atbrīvojot pilsētu no Bermonta karaspēka. 1919. gada augustā vācu spēku pavēlnieks fon der Golcs savu karaspēku pārveidoja par Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, par tās pavēlnieku ieceļot Bermontu-Avalovu, kura štābs dislocējās Jelgavā. Septembra beigās Bermonts uzbrukumam Rīgai bija sakopojis ap 50 000 vīru lielu karaspēku. Pēc sīvām cīņām 11. novembrī Bermonts no Rīgas ieņemšanas bija spiests atteikties un atkāpās uz savu citadeli – Jelgavu. Uzbrukums Jelgavai sākās 20. novembrī, un jau 21. novembra vakarā Bermonta karaspēks no Jelgavas tika padzīts.
VIDEO: Māris Martinsons