Jelgava nākotnē – Latvijas otrs zinātnes centrs aiz Rīgas. Tas ir viens no akcentiem mūsu pilsētas attīstībā, par ko tika runāts Zemgales plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra rīkotajā gada noslēguma preses konferencē.
Daiga Laukšteina
Taču, lai sasniegtu mērķi, vēl jāīsteno virkne uzdevumu. Kā uzsvēra Zemgales Plānošanas reģiona administrācijas izpilddirektors Raitis Vītoliņš, vēl neesam gatavi apgūt jaunos produktus un tehnoloģijas. Problēmu rada fakts, ka Latvijas uzņēmumos ir gaužām maz nodarbināto tieši pētniecībā – 2007. gadā tikai 0,1 procents no kopējā darbaspēka. Turpretī Somijā, kas šajā ziņā ir līderi, attiecīgais rādītājs ir 16 reizes lielāks. R.Vītoliņš norāda, ka citviet Eiropā uzņēmumos ātri «uzķer» visu jauno un liek lietā ražošanā. Tas ceļ arī visas valsts labklājības līmeni. «Tāpēc jāiegulda inovācijās, kas nes vislielāko atdevi.» Tieši tāpēc būtiskākie Zemgales attīstības stūrakmeņi plānotāju skatījumā ir ne vien zinātnes un sociālās infrastruktūras attīstība, bet arī darbs ar pusaudžiem un jauniešiem. Paraugs ir Somija, kur uzņēmējdarbības vērtības un attieksmi audzina jau pamatskolā. Statistika liecina, ka Jelgavā ir 23 procenti inovatīvo uzņēmumu, R.Vītoliņš starp tiem kā piemēru min SIA «Flora» un akciju sabiedrību «Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca», kur strādā ar jaunām tehnoloģijām. Otra problēma ir viesnīcu un autostāvvietu trūkums pilsētā. Uzskatāms piemērs esot Ledus un Smilšu skulptūru festivāli, kuru vērotājiem no visas Latvijas bija jādrūzmējas sastrēgumos un nepietika vietu, kur pārnakšņot. «Kultūra mūsu pilsētā ir izaugusi tik tālu, ka infrastruktūra tai netiek līdzi. Kas notiks, kad Jelgava būs zinātnes centrs?» retoriski vaicā R.Vītoliņš. Plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam R.Vītoliņš min trīs vērienīgākos Jelgavā plānotos projektus. Tie ir maģistrālo inženierkomunikāciju un brauktuvju infrastruktūras izbūve Peldu ielas rajonā, piebraucamo ceļu izbūve loģistikas un ražošanas objektu attīstībai pilsētas degradētajā teritorijā (gar lidlauku) un satiksmes termināla izbūve (autoosta dzelzceļa tuvumā). Kopumā dažādām aktivitātēm jāapgūst 330 miljonus latu. Tajā pašā laikā ļoti svarīgi ir reģiona iedzīvotājus nodrošināt ar kvalitatīvu informāciju. Lai lauku ļaudis un pilsētnieki uzzina un izmanto iespēju saņemt ES struktūrfondu naudu, piemēram, fiziskas personas – sava uzņēmuma veidošanai, zemnieki – lauksaimniecības modernizācijai, firmas – produktu izaugsmei, pieredzes gūšanai izstādēs ārvalstīs, pašvaldības – tūrisma attīstībai, vides kvalitātes uzlabošanai un tā tālāk. Turklāt vērtīgas konsultācijas, lai ikvienam klientam taptu reāls un kvalitatīvs projekts, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas finansētā institūcija sniedz bez maksas.
0.3 °C,
5.8 m/s,
89.2 % 
0.3 °C,
5.8 m/s,
89.2 %