Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemiologi brīdina, ka arī šā gada pirmajos mēnešos prognozējams norovīrusu izraisītu akūtu zarnu saslimšanu jeb tautā dēvētās vēdera gripas vai ziemas vemšanas pieauguma skaits. Jelgavas pilsētas slimnīcas speciālisti norāda, ka Jelgavā šobrīd vēl nav reģistrēts neviens šādas saslimšanas gadījums.
Ritma Gaidamoviča
Jelgavas pilsētas slimnīcas Uzņemšanas nodaļas vadītāja Mudīte Zborovska portālam www.jelgavasvestnesis.lv atklāj, ka šobrīd slimnīcā pēc palīdzības nav vērsies neviens pacients, kuram būtu novēroti vēdera gripas simptomi. «Šobrīd vairāk pie mums pēc palīdzības vēršas pacienti, kuriem konstatēts A hepatīts. Mēs viņus nosūtām tālāk uz Dobeles slimnīcas Infektoloģijas nodaļu vai Rīgu,» tā nodaļas vadītāja.
SVA preses nodaļas vadītāja Laura Bundule informē, ka kopumā ar norovīrusu izraisītām saslimšanām 2007. gadā saslimuši 879 iedzīvotāji, bet 2008. gadā reģistrēti 959 saslimšanas gadījumi. «Reālais saslimušo skaits gan ir daudz lielāks, jo ne vienmēr slimnieki vēršas pie ārsta, kā arī pacientiem, kas sasirguši ar zarnu infekciju, ne vienmēr tiek pārbaudīta norovīrusa klātbūtne organismā,» tā L.Bundule.
Slimības raksturīgākās pazīmes ir slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, kā arī galvassāpes un neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Saslimušais var just nelabumu un vemt vairākas reizes dienā, atveseļošanās parasti notiek vienas divu dienu laikā. Saslimšana neatstāj ilgtermiņa ietekmi uz veselību. Ja saslimušais nespēj uzņemt tik daudz šķidruma, lai izvadītais un uzņemtais šķidruma daudzums būtu līdzsvarā, var sākties ķermeņa dehidrācija (atūdeņošanās) un rasties nepieciešamība pēc medicīniskas palīdzības. Dehidrācija parasti tiek novērota mazākiem bērniem (līdz 7 gadiem), gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu.
SVA epidemiologi aicina vecākus gan pašiem ievērot, gan pārliecināties, lai bērni ievēro nepieciešamo profilaksi – bieži mazgāt rokas. Ja rokas nav mazgātas, speciālisti iesaka izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei; iemācīt bērniem nebāzt mutē pirkstus, zīmuļus un citus priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji; uzturā lietot tikai termiski atbilstoši apstrādātu gaļu, tās produkciju un vēžveidīgos; nelietot uzturā nemazgātus augļus un dārzeņus; nelietot kopīgus traukus – slimnieks jānodrošina ar atsevišķiem vai vienreizlietojamiem traukiem; neļaut slimam cilvēkam gatavot ēdienus pārējiem ģimenes locekļiem.
2.4 °C,
4.7 m/s,
92.2 % 
2.4 °C,
4.7 m/s,
92.2 %