Šogad Jelgavā pirmo reizi notiek Ziemeļvalstu dienas. Viens no centrālajiem šo dienu pasākumiem ir Ziemeļvalstu vēstnieku delegācijas vizīte pilsētā. Viesus Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī šodien uzņēma Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, bet dienas gaitā delegācija apmeklē vēl citus objektus un pasākumus Jelgavā. Savukārt jelgavniekiem iepazīt Ziemeļvalstis iespējams 12 izstādēs.
«Tradīcija organizēt Ziemeļvalstu dienas Ziemeļvalstu Ministru padomei kopā ar vēstniekiem ir jau vairākus gadus. Lielāko daļu laika pavadām Rīgā, bet mūsu darba mērķis ir apmeklēt arī reģionus un iepazīties ar tiem. Šogad ir Zemgales kārta, un esam Jelgavā,» stāsta Stēfans Ēriksons, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors. Viņš pozitīvi novērtē Jelgavas pilsētas pārstāvju stāstījumu par pilsētu, īpaši atzīmējot pilsētas darīto, attīstot viedās pilsētas konceptu. Viņaprāt, Jelgavai un Ziemeļvalstu pilsētām šajā jomā ir daudz kopīga.
Delegācija, kuras sastāvā ir arī Dānijas vēstnieks Flemings Stenders, Norvēģijas vēstnieks Kristians Ēdegors, Somijas vēstniece Rīta Korpivāra un Zviedrijas vēstniece Annika Jagandere, tika iepazīstināta ar Jelgavas pilsētas vēsturi, aktualitātēm, kā arī paveikto daudzās profesionālajās jomās. A.Rāviņš klātesošos informēja par pilsētā veikto skolu reformu, kā arī Jelgavas pilsētas statusa nozīmību gan šodienas ekonomiskajā vidē, gan vēsturiskajā kontekstā. Viesus ar viedās pilsētas risinājumiem Jelgavā iepazīstināja Pašvaldības operatīvā informācijas centra (POIC) vadītājs Gints Reinsons.
Ziemeļvalstu pārstāvji uzdeva arī sev interesējošos jautājumus. Dānijas vēstnieks interesējās par veidu, kā operatīvā informācija tiek nogādāta iedzīvotājiem, uz ko G.Reinsons atbildēja, ka Jelgava realizē sadarbību ar dažādiem pētniekiem un rīko tā saucamos datu hakatonus, kuros studenti darbojas ar lielu informācijas apjomu un rod jaunus risinājumus tās apstrādei. Savukārt Zviedrijas vēstniece vēlējās uzzināt, cik ļoti Jelgavas pils pavasarī ir pakļauta plūdu draudiem. Pašvaldības pārstāvji vēstniecei skaidroja, ka, neskatoties uz biežajiem plūdiem, ko Jelgava piedzīvo pavasaros, pils ēka paliek neskarta un plūdi Jelgavā tiek paredzēti arī ar modernu 3D modelēšanas programmu.
«Vēstnieku vizītēs vienmēr ir jūtama vēlme izzināt un meklēt sadarbības iespējas. Un mums ir svarīgi parādīt, kā mēs reģionos strādājam,» uzsver A.Rāviņš, kurš par galveno sadarbības virzienu nosauc tieši viedās pilsētas tehnoloģiju attīstīšanu.
Pēc tikšanās Svētās Trīsvienības baznīcas tornī delegācijas pārstāvjiem paredzēts apmeklēt arī Zemgales reģiona Kompetenču un attīstības centru (ZRKAC), Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), kā arī Jelgavas Valsts ģimnāziju (JVĢ). Ģimnāzijā visi četri Ziemeļvalstu vēstnieki ar vidusskolas klasēm diskutēja par Ziemeļvalstu filmām, kuras šo dienu ietvaros skolēni noskatījušies, stāsta skolas direktore Inese Bandeniece.
Ziemeļvalstu dienu gaitā jelgavniekiem, kā arī pilsētas viesiem tiek piedāvātas arī vairākas izstādes. Kopumā 12 visā pilsētā notiekošajās izstādēs iespējams iepazīt Ziemeļvalstu kultūru, mākslu, kā arī inovācijas dažādās jomās.
«Aci pret aci ar klimatu» – Mākslas skolā
Pirmās Ziemeļvalstu dienu gaitā rīkotās izstādes Jelgavā jau atklātas – Zviedru institūta radīto ceļojošo izstādi «Aci pret aci ar klimatu» Jelgavas Mākslas skolā var apskatīt līdz 18. oktobrim. Izstādē pieci zviedru karikatūristi un mākslinieki ar ironisku attēlu palīdzību izceļ šobrīd aktuālās klimata problēmas. Darbos tiek vizualizēta cilvēku un vides mijiedarbības svarīguma nozīme un tas, cik lielu uzmanību ikdienā veltām, lai saglabātu planētu, uz kuras dzīvojam. Šī izstāde jau pabijusi vairāk nekā 30 pasaules valstīs un Jelgavā papildināta ar latviešu mākslinieku Gata Šļūkas, Diānas Dimzas-Dimmes, Agneses Bules un Jelgavas Mākslas skolas direktores Andas Stankevičas darbiem. Turpat eksponēti arī bērnu un jauniešu darbi par klimata tēmu, bet šodien, 3. oktobrī, pulksten 16 mākslinieces D.Dimzas-Dimmes vadībā Mākslas skolā notiks radošā darbnīca. Kā pastāstīja Jelgavas Mākslas skolas direktores vietniece mācību darbā Ilze Emse-Grīnberga, šajā darbnīcā visu vecumu bērniem mākslinieces vadībā būs iespējams dažādās tehnikās radoši izpausties par klimata tēmu.
Ziemeļvalstu arhitektūra – pilī
Savukārt Sandras Eglītes lielformāta fotoizstāde «Svalbard. Pusnakts saules zemē» iepazīstina ar fotogrāfes piedzīvoto Norvēģijas salu arhipelāgā Svalbārā, kas vilina gan ar savu pasakaino skaistumu, gan skarbo varenību. Šī izstāde līdz 18. oktobrim apskatāma LLU fundamentālās bibliotēkas lasītavā, Jelgavas pils 254. telpā.
Tāpat pilī var aplūkot Ziemeļvalstu arhitektūras izstādes «Ziemeļu ID» un «Ziemeļu pilsētas kvartāls» – tajās caur pilsētvides fotogrāfijām tiek risināts jautājums par to, kas veido ziemeļniecisko identitāti pilsētās un arhitektūrā. Arhitektūras izstādes ir veidojušas starptautiskas kuratoru komandas, rūpīgi izvēloties saistošus arhitektūras projektus un pilsētu kvartālus, kas ilustrē mūsdienu ziemeļniecisko identitāti urbānajā vidē. Ideja par šodienas ziemeļniecisko identitāti pilsētu kvartālos kontrastēta gan ar vēsturisku kvartālu fotogrāfijām, gan ar vēl neradītiem nākotnes projektiem. Šī ekspozīcija apskatāma pils aulas foajē līdz 31. oktobrim.
LLU piedāvā arī izstādi «Biosfēras modeļi», kas ar Zviedrijas pētnieku un kopienu sasniegumiem un idejām prezentē, kā dažādu jomu pārstāvji rod atbildes uz ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Izstāde, kurā tiek balansēti ekonomiski un vides jautājumi, apskatāma Vides un būvzinātņu fakultātē līdz 20. oktobrim.
Muminu ģimeni var iepazīt bibliotēkā
Tikmēr jaunākos Ziemeļvalstu dienu apmeklētājus priecēs izstādes Jelgavas pilsētas bibliotēkā. Visu oktobri kā lieliem, tā maziem ir iespēja apskatīt izstādi «Somijas animācijai – 100!», kā arī iepazīties ar rakstnieces Tūves Jānsones radītajiem trollīšiem Muminiem izstādē «Muminu ģimene no Somijas». Izstādē par Somijas animāciju varēsuzzināt, kā mainījies somu animācijas stils kopš pirmās somu animētās filmas 1914. gadā. Ekspozīciju veido plakāti ar somu animācijas kadriem, sākot no 20. gadsimta 60. gadiem. Savukārt Muminu izstāde piedāvās aplūkot ne tikai grāmatas, žurnālus un komiksus par mīlīgajiem trollīšiem, bet arī Muminu tēmai veltītas rotaļlietas, spēles, puzles un citus priekšmetus. Jaunākajiem apmeklētājiem būs iespēja arī izkrāsot Muminu ielejas varoņus.
Pilsētvide un velokustība
Arī ZRKAC izstādē «Mūsdienu plakāti no Somijas – nākotnes vērtības» ir iespēja tuvāk iepazīt somu kultūru. ZRKAC telpās ir iespēja arī uzzināt par Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas labās prakses piemēriem pilsētvides plānošanā, kas atspoguļoti izstādē «Kopenhāgenas risinājumi». Tajā fotogrāfijās, faktos un projektu piemēros stāstīts par pilsētas risinājumiem dažādās jomās, attīstot pilsētvidi un vispārējo labklājību.
Ar Dānijas ziemeļniecisko pilsētvides kultūru iepazīstina arī izstāde «Labā pilsēta» Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī. Tajā atspoguļota Dānijas slavenā velokultūra, tās vēsture un attīstība. Informatīvi stendi atklāj, kādus ieguvumus sabiedrībai sniedz velokultūras attīstība un kāda ir velosipēda izmantošanas pozitīvā ietekme uz veselību un vidi.
Izstādes Svētās Trīsvienības baznīcas tornī un ZRKAC skatāmas līdz 31. oktobrim.
Muzejā – brīvība svešumā
Ziemeļvalstu dienu gaitā īpašas ekspozīcijas piedāvā arī Jelgavas muzeji. Līdz 13. oktobrim Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma zviedru fotogrāfa Dāvida Holmerta izstāde «Pāri Baltijas jūrai: 1944–1945», parādot mirkļus no to latviešu ikdienas, kas, piedzīvodami Otrā pasaules kara šausmas, izvēlējās doties bēgļu gaitās. Fotogrāfijas vēsta par tautiešiem, kas brīvības dēļ bija gatavi riskēt ar savu dzīvību un vienkāršās laivās doties uz Gotlandes salu Zviedrijā. Melnbaltās fotogrāfijas parāda gan latviešu centienus sasniegt brīvību svešumā, gan zviedrus, kas viņus sagaidīja un aprūpēja.
Tikmēr Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā fotoizstāde «Tētis Zviedrijā. Tētis Latvijā» parāda jaunos tēvus, kuri izvēlas izmantot atvaļinājumu no darba, lai pavadītu laiku ar saviem bērniem. Ekspozīcija adaptēta no izstādes «Swedish Dads» («Zviedru tēti») un papildināta arī ar latviešu tēvu portretiem, parādot to, cik unikāla ir pieredze, ko gūst tēvi, kas pavada vairāk laika kopā ar saviem bērniem. Šī izstāde apskatāma līdz 3. novembrim.
Ne tikai izstādes, bet arī koncerts
Šodien pulksten 18 gaidāms Kopenhāgenas koncertkora koncerts Jelgavas Svētās Annas Evanģēliski Luteriskajā baznīcā. Diriģenta Stēna Lindholma vadībā koncertā izskanēs spožākie Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Islandes komponistu darbi, papildinot tos ar Eiropas mūzikas dižgaru Fēliksa Mendelsona un Jozefa Rainbergera kompozīcijām. Ieeja koncertā – par ziedojumiem.
Plašāka informācija par Ziemeļvalstu dienām Jelgavā ir pieejama Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā mājaslapā www.norden.lv un pilsētas mājaslapā www.jelgava.lv.
Ziemeļvalstu dienas Jelgavā rīko Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Zviedrijas vēstniecība, Norvēģijas vēstniecība, Somijas vēstniecība, Dānijas vēstniecība un Dānijas Kultūras institūts sadarbībā ar Jelgavas pilsētas pašvaldību un citiem partneriem.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
7.3 °C,
4.3 m/s,
96.1 % 
7.3 °C,
4.3 m/s,
96.1 %