Pilsētā

Šogad Jelgavā pirmo reizi notiek Ziemeļvalstu dienas. Viens no centrālajiem šo dienu pasākumiem ir Ziemeļvalstu vēstnieku delegācijas vizīte pilsētā. Viesus Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī šodien uzņēma Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, bet dienas gaitā delegācija apmeklē vēl citus objektus un pasākumus Jelgavā. Savukārt jelgavniekiem iepazīt Ziemeļvalstis iespējams 12 izstādēs.

«Tradīcija organizēt Ziemeļvalstu dienas
Ziemeļvalstu Ministru padomei kopā ar vēstniekiem ir jau vairākus
gadus. Lielāko daļu laika pavadām Rīgā, bet mūsu darba mērķis ir
apmeklēt arī reģionus un iepazīties ar tiem. Šogad ir Zemgales
kārta, un esam Jelgavā,» stāsta Stēfans Ēriksons, Ziemeļvalstu
Ministru padomes biroja Latvijā direktors. Viņš pozitīvi novērtē
Jelgavas pilsētas pārstāvju stāstījumu par pilsētu, īpaši atzīmējot
pilsētas darīto, attīstot viedās pilsētas konceptu. Viņaprāt,
Jelgavai un Ziemeļvalstu pilsētām šajā jomā ir daudz kopīga.

Delegācija, kuras sastāvā ir arī Dānijas
vēstnieks Flemings Stenders, Norvēģijas vēstnieks Kristians
Ēdegors, Somijas vēstniece Rīta Korpivāra un Zviedrijas vēstniece
Annika Jagandere, tika iepazīstināta ar Jelgavas pilsētas vēsturi,
aktualitātēm, kā arī paveikto daudzās profesionālajās jomās.
A.Rāviņš klātesošos informēja par pilsētā veikto skolu reformu, kā
arī Jelgavas pilsētas statusa nozīmību gan šodienas ekonomiskajā
vidē, gan vēsturiskajā kontekstā. Viesus ar viedās pilsētas
risinājumiem Jelgavā iepazīstināja Pašvaldības operatīvā
informācijas centra (POIC) vadītājs Gints Reinsons.

Ziemeļvalstu pārstāvji uzdeva arī sev
interesējošos jautājumus. Dānijas vēstnieks interesējās par veidu,
kā operatīvā informācija tiek nogādāta iedzīvotājiem, uz ko
G.Reinsons atbildēja, ka Jelgava realizē sadarbību ar dažādiem
pētniekiem un rīko tā saucamos datu hakatonus, kuros studenti
darbojas ar lielu informācijas apjomu un rod jaunus risinājumus tās
apstrādei. Savukārt Zviedrijas vēstniece vēlējās uzzināt, cik ļoti
Jelgavas pils pavasarī ir pakļauta plūdu draudiem. Pašvaldības
pārstāvji vēstniecei skaidroja, ka, neskatoties uz biežajiem
plūdiem, ko Jelgava piedzīvo pavasaros, pils ēka paliek neskarta un
plūdi Jelgavā tiek paredzēti arī ar modernu 3D modelēšanas
programmu.

«Vēstnieku vizītēs vienmēr ir jūtama vēlme
izzināt un meklēt sadarbības iespējas. Un mums ir svarīgi parādīt,
kā mēs reģionos strādājam,» uzsver A.Rāviņš, kurš par galveno
sadarbības virzienu nosauc tieši viedās pilsētas tehnoloģiju
attīstīšanu.

Pēc tikšanās Svētās Trīsvienības baznīcas
tornī delegācijas pārstāvjiem paredzēts apmeklēt arī Zemgales
reģiona Kompetenču un attīstības centru (ZRKAC), Latvijas
Lauksaimniecības universitāti (LLU), kā arī Jelgavas Valsts
ģimnāziju (JVĢ). Ģimnāzijā visi četri Ziemeļvalstu vēstnieki ar
vidusskolas klasēm diskutēja par Ziemeļvalstu filmām, kuras šo
dienu ietvaros skolēni noskatījušies, stāsta skolas direktore Inese
Bandeniece.

Ziemeļvalstu dienu gaitā jelgavniekiem, kā
arī pilsētas viesiem tiek piedāvātas arī vairākas izstādes. Kopumā
12 visā pilsētā notiekošajās izstādēs iespējams iepazīt
Ziemeļvalstu kultūru, mākslu, kā arī inovācijas dažādās jomās.

«Aci pret aci ar klimatu» – Mākslas
skolā

Pirmās Ziemeļvalstu dienu gaitā rīkotās
izstādes Jelgavā jau atklātas – Zviedru institūta radīto ceļojošo
izstādi «Aci pret aci ar klimatu» Jelgavas Mākslas skolā var
apskatīt līdz 18. oktobrim. Izstādē pieci zviedru karikatūristi un
mākslinieki ar ironisku attēlu palīdzību izceļ šobrīd aktuālās
klimata problēmas. Darbos tiek vizualizēta cilvēku un vides
mijiedarbības svarīguma nozīme un tas, cik lielu uzmanību ikdienā
veltām, lai saglabātu planētu, uz kuras dzīvojam. Šī izstāde jau
pabijusi vairāk nekā 30 pasaules valstīs un Jelgavā papildināta ar
latviešu mākslinieku Gata Šļūkas, Diānas Dimzas-Dimmes, Agneses
Bules un Jelgavas Mākslas skolas direktores Andas Stankevičas
darbiem. Turpat eksponēti arī bērnu un jauniešu darbi par klimata
tēmu, bet šodien, 3. oktobrī, pulksten 16 mākslinieces
D.Dimzas-Dimmes vadībā Mākslas skolā notiks radošā darbnīca. Kā
pastāstīja Jelgavas Mākslas skolas direktores vietniece mācību
darbā Ilze Emse-Grīnberga, šajā darbnīcā visu vecumu bērniem
mākslinieces vadībā būs iespējams dažādās tehnikās radoši
izpausties par klimata tēmu.

Ziemeļvalstu arhitektūra –
pilī

Savukārt Sandras Eglītes lielformāta
fotoizstāde «Svalbard. Pusnakts saules zemē» iepazīstina ar
fotogrāfes piedzīvoto Norvēģijas salu arhipelāgā Svalbārā, kas
vilina gan ar savu pasakaino skaistumu, gan skarbo varenību. Šī
izstāde līdz 18. oktobrim apskatāma LLU fundamentālās bibliotēkas
lasītavā, Jelgavas pils 254. telpā.

Tāpat pilī var aplūkot Ziemeļvalstu
arhitektūras izstādes «Ziemeļu ID» un «Ziemeļu pilsētas kvartāls» –
tajās caur pilsētvides fotogrāfijām tiek risināts jautājums par to,
kas veido ziemeļniecisko identitāti pilsētās un arhitektūrā.
Arhitektūras izstādes ir veidojušas starptautiskas kuratoru
komandas, rūpīgi izvēloties saistošus arhitektūras projektus un
pilsētu kvartālus, kas ilustrē mūsdienu ziemeļniecisko identitāti
urbānajā vidē. Ideja par šodienas ziemeļniecisko identitāti pilsētu
kvartālos kontrastēta gan ar vēsturisku kvartālu fotogrāfijām, gan
ar vēl neradītiem nākotnes projektiem. Šī ekspozīcija apskatāma
pils aulas foajē līdz 31. oktobrim.

LLU piedāvā arī izstādi «Biosfēras modeļi»,
kas ar Zviedrijas pētnieku un kopienu sasniegumiem un idejām
prezentē, kā dažādu jomu pārstāvji rod atbildes uz ilgtspējīgas
attīstības jautājumiem. Izstāde, kurā tiek balansēti ekonomiski un
vides jautājumi, apskatāma Vides un būvzinātņu fakultātē līdz 20.
oktobrim.

Muminu ģimeni var iepazīt
bibliotēkā

Tikmēr jaunākos Ziemeļvalstu dienu
apmeklētājus priecēs izstādes Jelgavas pilsētas bibliotēkā. Visu
oktobri kā lieliem, tā maziem ir iespēja apskatīt izstādi «Somijas
animācijai – 100!», kā arī iepazīties ar rakstnieces Tūves Jānsones
radītajiem trollīšiem Muminiem izstādē «Muminu ģimene no Somijas».
Izstādē par Somijas animāciju varēsuzzināt, kā mainījies somu
animācijas stils kopš pirmās somu animētās filmas 1914. gadā.
Ekspozīciju veido plakāti ar somu animācijas kadriem, sākot no 20.
gadsimta 60. gadiem. Savukārt Muminu izstāde piedāvās aplūkot ne
tikai grāmatas, žurnālus un komiksus par mīlīgajiem trollīšiem, bet
arī Muminu tēmai veltītas rotaļlietas, spēles, puzles un citus
priekšmetus. Jaunākajiem apmeklētājiem būs iespēja arī izkrāsot
Muminu ielejas varoņus.

Pilsētvide un
velokustība

Arī ZRKAC izstādē «Mūsdienu plakāti no
Somijas – nākotnes vērtības» ir iespēja tuvāk iepazīt somu kultūru.
ZRKAC telpās ir iespēja arī uzzināt par Dānijas galvaspilsētas
Kopenhāgenas labās prakses piemēriem pilsētvides plānošanā, kas
atspoguļoti izstādē «Kopenhāgenas risinājumi». Tajā fotogrāfijās,
faktos un projektu piemēros stāstīts par pilsētas risinājumiem
dažādās jomās, attīstot pilsētvidi un vispārējo labklājību.

Ar Dānijas ziemeļniecisko pilsētvides kultūru
iepazīstina arī izstāde «Labā pilsēta» Jelgavas Svētās Trīsvienības
baznīcas tornī. Tajā atspoguļota Dānijas slavenā velokultūra, tās
vēsture un attīstība. Informatīvi stendi atklāj, kādus ieguvumus
sabiedrībai sniedz velokultūras attīstība un kāda ir velosipēda
izmantošanas pozitīvā ietekme uz veselību un vidi.

Izstādes Svētās Trīsvienības baznīcas tornī
un ZRKAC skatāmas līdz 31. oktobrim.

Muzejā – brīvība svešumā

Ziemeļvalstu dienu gaitā īpašas ekspozīcijas
piedāvā arī Jelgavas muzeji. Līdz 13. oktobrim Ģederta Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma zviedru fotogrāfa
Dāvida Holmerta izstāde «Pāri Baltijas jūrai: 1944–1945», parādot
mirkļus no to latviešu ikdienas, kas, piedzīvodami Otrā pasaules
kara šausmas, izvēlējās doties bēgļu gaitās. Fotogrāfijas vēsta par
tautiešiem, kas brīvības dēļ bija gatavi riskēt ar savu dzīvību un
vienkāršās laivās doties uz Gotlandes salu Zviedrijā. Melnbaltās
fotogrāfijas parāda gan latviešu centienus sasniegt brīvību
svešumā, gan zviedrus, kas viņus sagaidīja un aprūpēja.

Tikmēr Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā
fotoizstāde «Tētis Zviedrijā. Tētis Latvijā» parāda jaunos tēvus,
kuri izvēlas izmantot atvaļinājumu no darba, lai pavadītu laiku ar
saviem bērniem. Ekspozīcija adaptēta no izstādes «Swedish Dads»
(«Zviedru tēti») un papildināta arī ar latviešu tēvu portretiem,
parādot to, cik unikāla ir pieredze, ko gūst tēvi, kas pavada
vairāk laika kopā ar saviem bērniem. Šī izstāde apskatāma līdz 3.
novembrim.

Ne tikai izstādes, bet arī
koncerts

Šodien pulksten 18 gaidāms Kopenhāgenas
koncertkora koncerts Jelgavas Svētās Annas Evanģēliski Luteriskajā
baznīcā. Diriģenta Stēna Lindholma vadībā koncertā izskanēs
spožākie Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Islandes komponistu
darbi, papildinot tos ar Eiropas mūzikas dižgaru Fēliksa Mendelsona
un Jozefa Rainbergera kompozīcijām. Ieeja koncertā – par
ziedojumiem.

Plašāka informācija par Ziemeļvalstu dienām
Jelgavā ir pieejama Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā
mājaslapā www.norden.lv un pilsētas mājaslapā www.jelgava.lv.

Ziemeļvalstu dienas Jelgavā rīko Ziemeļvalstu
Ministru padomes birojs Latvijā, Zviedrijas vēstniecība, Norvēģijas
vēstniecība, Somijas vēstniecība, Dānijas vēstniecība un Dānijas
Kultūras institūts sadarbībā ar Jelgavas pilsētas pašvaldību un
citiem partneriem.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»