Šodien Jelgavas kultūras namā tikās Zemgales reģiona pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvji, lai pārrunātu kopīgi īstenotā projekta par jauniešu noziedzības mazināšanu rezultātus. Galvenais secinājums ir, ka šī problēma jārisina, sadarbojoties vairākām institūcijām reģiona līmenī, kā arī jāsakārto sistēma katrā pašvaldībā, lai nedublētos pienākumi un darbs būtu efektīvāks. Jelgavā kopš 2010. gada 1. augusta atbildīga par jauniešu sociālās korekcijas programmu izstrādi un īstenošanas uzraudzīšanu ir Sociālo lietu pārvalde, kuras redzeslokā šobrīd ir 91 jaunietis, kam nepieciešams izstrādāt šādu programmu.
Ilze Knusle-Jankevica
Jelgavas kultūras namā notika Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstītā projekta «Preventīvi pasākumi jauniešu noziedzības mazināšanai Zemgalē» ieviešanas noslēguma konference. Tajā projekta partneri un iesaistītās puses pārrunāja sasniegtos rezultātus.
Zemgales Plānošanas reģiona, kas ir šī projekta idejas autors un īstenotājs, speciāliste Dace Strautkalne stāsta, ka projekta mērķis ir mazināt jauniešu noziedzības līmeni un veidot jauno paaudzi likumpaklausīgu un sociāli atbildīgu. Lai to sasniegtu, tika realizēti četri lielu aktivitāšu bloki. Pirmais – nepilngadīgo noziedzības prevencē iesaistīto institūciju sadarbības mehānisma izstrāde. Otrais – speciālistu apmācība darbam ar jauniešiem. Trešais – drošības infrastruktūras uzlabošana Zemgales reģiona pilsētās. Ceturtais – jauniešu informēšana un izglītošana. Kā norāda D.Strautkalne, ļoti būtiska bijusi pieredzes apmaiņa ar biedrību «Vecāki Jelgavai», kuras biedri-vecāki jau vairākus gadus aktīvajā sezonā nedēļas nogalēs vakaros patrulē pa pilsētas ielām un apmeklē izklaide vietas, lai pārliecinātos, ka jaunieši ir drošībā, ka viņi zina savas tiesības un pienākumus un tos arī pilda.
Šobrīd normatīvie akti nosaka, ka likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība, bet veids, kā šis darbs tiek organizēts, katrā pašvaldībā atšķiras. Starpinstitūciju mehānisma izstrādes konsultants Modris Žeivots uzskata, ka atbildīgajam būtu jābūt sociālajam dienestam, nevis pašvaldības policijai, kā tas šobrīd ir daudzās pašvaldībās. «Jā, pašvaldības policija var veikt audzinošo un represīvo darbu, bet ne sniegt sociālo palīdzību, kas ir tikpat būtiski,» savu viedokli pamato M.Žeivots. Jelgavā kopš pagājušā gada par jauniešu sociālās korekcijas programmu izstrādi un ieviešanas kontroli atbild Sociālo lietu pārvalde, kā arī izveidota speciāla Administratīvā komisija, kas izskata tieši jauniešu pārkāpumus. Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne norāda, ka vidēji mēnesī pārvalde saņem ap 30 lietām un šobrīd tās redzeslokā ir 91 jaunietis, kam nepieciešams izstrādāt sociālās korekcijas programmu.
Lai sekmētu sadarbību jauniešu noziedzības apkarošanas jomā, kas, savukārt, ļautu ietaupīt gan materiālos resursus, gan zināšanas, un darbu padarītu efektīvāku, projekta gaitā ir izstrādāti «Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldība veic likumpārkāpumu novēršanas darbu ar bērniem, kuri izdarījuši pārkāpumus», kā arī sagatavots uz visām iesaistītajām pusēm izsūtīts starpinstitucionālais sadarbības līgums, kas paredz pašvaldības un valsts institūciju ciešu sadarbību. «Viens no būtiskākajiem ieteikumiem ir, lai tiesībsargājošās instances turpmāk pašvaldībai sūta paziņojumus arī par personām, kuras divas vai vairākas reizes izdarījušas administratīvos ne tikai krimināla rakstura pārkāpumus,» uzsver M.Žeivots, piebilstot, ka pārsvarā piekritība tiek noteikta pēc personas faktiskās dzīves vietas, bet, ja tā klaiņo, jāvadās pēc deklarētās adreses. Savukārt gadījumos, ja vecāku vainas dēļ nepilngadīgais nav deklarēts, būtu jāsazinās ar pašvaldību pēc pēdējās dzīves vietas.
Drošības infrastruktūras uzlabošanas nolūkā Aizkrauklē, Bauskā, Dobele un Jēkabpilī iegādātas un nepilngadīgo jauniešu pulcēšanās vietās uzstādītas pavisam 46 video novērošanas kameras. Jelgavā jau darbojas videonovērošana un, kā norāda pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, tas pilsētas iedzīvotājiem, tostarp jauniešiem, liek justies drošāk un nejusties vientuļiem. «uzsāktais darbs ir liels un svarīgs, bet gribu teikt, ka galvenais nebūt nav videonovērošana, bet gan tas, lai jaunieši un arī pieaugušie saprastu, kas ir labs un kas – slikts,» tā A.Rāviņš.
Tāpat Zemgales reģiona pašvaldību, tostarp Jelgavas, skolās tika organizēti vairāki informatīvi izglītojoši interaktīvi pasākumi, kas veicina tiesisko izprati. Kā stāsta Valsts policijas Kārtības policijas biroja 2. nodaļas vecākā inspektore Tatjana Flandere, jauniešiem uzdoti dažādi uzdevumi, lai viņi būtu spiesti domāt līdzi, izprastu likumu normas un apzinātos, kurā brīdī iestājas viņu atbildība – gan administratīvā, gan kriminālā. Aptverto tēmu loks ir gana plašs: drošība uz ielas, ūdens, ledus, internetā, ugunsdrošība, atkarības, administratīvā un kriminālatbildība, cilvēku tirdzniecība, bara instinkts, alkohola lietošana un tās sekas, likumpārkāpums.
Konferences izskaņā klātesošie pārrunāja tālākos soļus jauniešu noziedzības mazināšanai reģionā.
Projekta kopējās izmaksas ir 354 334 eiro. No šīs summas 301 183 eiro ir Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta piešķīrums, bet 53 150 eiro – ieguldījums no valsts un pašvaldību budžeta.
Foto: Ivars Veiliņš
26.5 °C,
2.3 m/s,
47.2 % 
26.5 °C,
2.3 m/s,
47.2 %