Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) Jelgavas filiālē šajā gadā saņemti divi ziņojumi par iespējamu inficēšanos ar ērču encefalītu – viens no tiem jau ir atsaukts, bet otrs vēl tiek izmeklēts. Pēc ārstu sniegtajiem datiem SVA pilsētā pret ērcēm par maksu vakcinējušies 722 iedzīvotāji no tiem 384 ir bērni.
Ritma Gaidamoviča
SVA Jelgavas nodaļas Infekcijas slimību epidemioloģijas daļas epidemioloģe Olga Kovaļauska gan atzīst, ka statistika veidota pamatojoties uz ziņām, ko VSA iesnieguši pilsētas ārsti un var gadīties, ka reālie dati ir lielāki, jo ne visi ārsti par tādām paziņo SVA. To apliecina arī Jelgavas slimnīcas Uzņemšanas nodaļas vadītāja Mudīte Zborovska, kas informē, ka Jelgavas slimnīcā maijā vien mediķi ērces izņēmuši 19 iedzīvotājiem. Tiesa viņasprāt tas esot mazāk nekā pērn šajā pašā laikā.
Savukārt O. Kovaļauska norāda, ka Jelgava neietilpst to vietu kategorijā, kur iespējamība saslimt ar ērču encefalītu ir ļoti augsta, tāpēc arī bērniem ir jāmaksā par vakcināciju. Par brīvu poti bērni vecumā no viena līdz 17 gadiem var saņemt tikai tad, ja viņa ģimenes ārsts praktizē kādā no Jelgavas rajona teritorijām, kas ietilpst augsta riska vietu sarakstā – Kalnciemā, Līvbērzē, Ozolnieku novadā, Sidrabenes novadā un Valgundes novadā.
Pagājušajā gadā Jelgavā reģistrēti tikai divi gadījumi, kad cilvēks saslimis ar ērču encefalītu, bet potējušies pērn 2062 iedzīvotāji.
Efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no ērču encefalīta, ir vakcinēšanās. O.Kovaļauska stāsta, ka par vakcīnas pieejamību katram atsevišķi jāinteresējas pie sava ģimenes ārsta. Taču Jelgavas poliklīnikas Procedūru kabinetā mūs informēja, ka tieši šonedēļ pēc teju diviem mēnešiem ir saņemtas potes un tuvākām divām dienām vēl pietikšot, bet nav zināms, kas būs nedēļas beigās, jo esot ļoti lielas problēmas ar vakcīnu piegādi. Brīžos, kad atvestas potes, interese par vakcinēšanos ir liela. Viena pote vidēji izmaksā ap 20 latiem.
Speciālisti atgādina, ka ērces nekrīt no kokiem, bet krūmainās vietās un nekoptās pļavās nokļūst uz cilvēku apģērba potīšu vai ceļgalu augstumā. Tādēļ apģērbs ir jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt. Pēc pastaigas dabā rūpīgi jāapskata ķermenis, apģērbs, īpaši kājas, kā arī jāizsukā mati un jānomazgājas. Var lietot ērču atbaidīšanai domātos līdzekļus, taču speciālisti norāda, ka tas nepasargās, ja nebūs pareizi pielāgots apģērbs.
Ērces mājās vai ienest arī ar mežā noplūktām puķēm un zariem. Piesūkusies ērce jāizņem pēc iespējas ātrāk, nesaspiežot tās ķermeni, lai koduma vietā neiekļūtu ērces iekšējais saturs. Pirms ērces izvilkšanas obligāti jādezinficē vieta, kur tā piesūkusies. Izvilkšanai jāizmanto smalka pincete vai stiprs diegs, apsienot to ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un lēni velkot uz āru. Kad ērce izvilkta, arī tad koduma vieta jādezinficē, bet rokas jānomazgā ar ziepēm.