«Ja šādos semināros kopā esam jau astoņus gadus, ir uzlabojies mūsu darbs, visi memoriālie muzeji izgājuši otrreizēju akreditāciju, tad jau šķiet, ka šādas tikšanās ir ļoti vajadzīgas, kā mēs sakām mazo jeb memoriālo muzeju vadītājiem. Galvenais, esam panākuši, ka neviens no memoriālo muzeju vadītājiem nav atrauts no kopējās muzeju sistēmas Latvijā, kā tas bija pirms desmit gadiem. Tad dzīvojām katrs par sevi un pilnīgi nost no lielajiem muzejiem,» tā par tikšanos teic Aleksandra Čaka muzeja direktore Antra Medne.
Ritma Gaidamoviča
Šodien pirmo reizi Jelgavā tiekas Latvijas memoriālo muzeju vadītāji un pārstāvji. Mūsu pilsētā viņiem notiek ziemas seminārs, kura laikā paredzēts apmeklēt ne tikai visus trīs pilsētas muzejus, bet arī noklausīties lekciju Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Kā pirmo muzejnieki apmeklēja Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīciju, tālāk dodas uz Alunāna māju, Jelgavas pili, kur Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas katedras vadītājs Jānis Ķusis lasīs lekciju par globālo politiku. Pēc tās apskatīs Jelgavas pils muzeju un Kurzemes hercogu kapenes. Bet noslēgumā viesosies Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, lai ciemiņi redzētu kāds tas izskatās pēc remonta.
Ideja par semināriem radusies pirms astoņiem gadiem, kad veikta pirmā valsts muzeju akreditācija un konstatēts, ka memoriālie muzeji ir ļoti atrauti no kopējās muzeju saimes, jo atrodas nostāk no centriem – tajā vēsturiskajā vietā, kur šis ievērojamais cilvēks dzīvojis. «Tie ir tālāk no centriem, un līdz ar to rodas lielākas problēmas, kā piesaistīt apmeklētājus, kā to un to darīt, viņiem pat nebija datoru un sistematizēt un uzskaitīt krājumu bija ļoti sarežģīti. Nedrīkstējām pieļaut, ka muzeja darbs atšķiras no tā, vai tas ir liels vai mazs. Vienalga, vai tā ir Rundāles pils, Brīvdabas muzejs vai Jaunsudrabiņa māja, tajos jāstrādā vienādiem profesionāļiem. Tāpēc radās semināri, kur visas šīs lietas tiek apspriestas. Mēs arī iepazīstamies ar konkrēto novadu muzejiem, izzinām, kas jauns pie viņiem, kā tas izdarīts, kā labāk nedarīt. Tādējādi neviens no memoriālo muzeju vadītājiem nav atrauts no kopējās muzeju sistēmas Latvijā,» stāsta A.Medne.
Viņai piekrīt arī Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja pārstāve Līga Jaujeniece. «Ļoti brīnišķīgi, ka visiem mazo muzeju pārstāvjiem ir iespēja divas reizes gadā satikties – vasaras un ziemas seminārā. Tā ir iespēja ne tikai ar viņiem aprunāties, bet arī apskatīt pārējos Latvijas muzejus, jo ikdienā jau mums laika tam nepietiek. Tāpat arī varam redzēt to, kā labāk nedarīt, jo pie otra kļūdām jau vieglāk piekasīties. Taču tai pat brīdī caur to var saskatīt savas kļūdas. Mācīties var daudz,» tā L.Jaujeniece, kura seminārus apmeklē jau piekto gadu un atzīst, ka katru reizi atklāj ko jaunu.
Tiesa, Alunāna memoriālo muzeju, kas šodien uzņem viesus, pirms dažām dienām piemeklējusi nelaime, kuras sekas nedaudz jūtamas vēl šodien. Muzeja tuvumā radušās problēmas ar ūdensvadu un līdz ar to muzejs pieplūdis pilns ar karstā ūdens tvaikiem. Alunāna memoriālā muzeja vadītāja Maija Matisa stāsta, ka te bijis kā turku pirtī, par laimi, visas bildes no sienām izdevies glābt un nekas no ekspozīcijas nav cietis. «Šobrīd vēl slapjas sienas un grīda, bet pārējais viss kārtībā. Par to mēs vēlamies pateikties SIA «Fortum Jelgava» akurātajiem speciālistiem, kuri tik ātri novērsa visas šīs problēmas. Viņi strādāja ļoti kvalitatīvi, tiešām paldies sava amata lietpratējiem,» tā M.Matisa.
Foto: Ivars Veiliņš