Ekonomika

Novembra sākumā «NP Properties» biznesa parka teritorijā Aviācijas ielā 18 tika atklāta SIA «Chocolette Confectionary» rūpnīca, kas ražo šokolādi ar samazinātu kaloritāti «Red». Šobrīd rūpnīca nodrošina vairāk nekā 60 darbavietu, bet tuvāko sešu mēnešu laikā strādājošo skaitu plāno palielināt līdz 100 darbiniekiem un organizēt rūpnīcas darbu divās maiņās.

«Mēs esam starptautisks uzņēmums, kas strādā pēc labākajiem
rietumu standartiem, nodrošinot gan augstas kvalitātes produkciju,
gan labus darba apstākļus mūsu darbiniekiem. Lielāko daļu saražotās
produkcijas jau šobrīd gatavojamies eksportēt uz Skandināviju,
Ķīnu, vairākām Rietumeiropas valstīm, bet tuvākajā laikā plānojam
panākt vienošanos par savas produkcijas realizāciju Apvienotajos
Arābu Emirātos,» tā SIA «Chocolette Confectionary» valdes
priekšsēdētāja un biznesa idejas autore Anastasija Repina,
uzsverot, ka Jelgavā nodrošināti visi apstākļi, lai veiksmīgi
attīstītos.

Kā nonācāt līdz idejai par mazkaloriju
šokolādi?

Savā ziņā tas bija bērnības sapnis – ēst šokolādi un
neuztraukties par kalorijām. Studēju Zviedrijā, un tas man deva
starptautisku kontaktu tīklu. Tajā laikā arī nopietni sāku domāt,
kā projektu iespējams realizēt. 2014. gadā noslēdzām vienošanos ar
pārtikas tehnologu komandu par mazkaloriju šokolādes receptūras
izstrādi, savukārt paralēli ar savu komandu strādājām pie
investīciju piesaistes un atbilstošas ražošanas tehnoloģijas
izvēles. Ņemot vērā, ka arī iepriekš esmu strādājusi pie zīmolu
attīstības pārtikas nozarē, šī vide man bija pazīstama. Tā
pakāpeniski nonācām līdz ražotnei Jelgavā.

Kas bija būtiskākie kritēriji, meklējot vietu, kur
veidot rūpnīcu?

Pirmais nosacījums bija atvērt ražotni ES, jo mūsu primārie
eksporta tirgi atrodas Eiropā. Analizējot situāciju dažādās
valstīs, izraudzījāmies trīs pilsētas, kurās varētu investēt
ražošanas attīstībā, – Vroclava Polijā, Kauņa Lietuvā un Jelgava
Latvijā. Lai gan Lietuva mums piedāvāja iespēju piecus gadus
strādāt atvieglotā nodokļu režīmā, izvēlējāmies Jelgavu, jo šeit
bija pašvaldības atbalsts, piemērotas telpas, labs ģeogrāfiskais
novietojums un iespējas turpmākai attīstībai.

Potenciālie investori bieži vien norāda, ka Latvijā,
salīdzinot ar citām valstīm, ir augstas energoresursu
cenas.

Tas bija viens no jautājumiem, kuru pirms lēmuma par investīciju
veikšanu Jelgavā pieņemšanas pārrunājām ar ekonomikas ministru
Arvilu Ašeradenu. Energoresursu, īpaši elektrības, cenas ražotājiem
Latvijā ir augstas, jo ir papildu maksājumi par zaļā iepirkuma
komponenti. No ministra saņēmām apstiprinājumu, ka šis jautājums ir
viņa darba plānā un tiek strādāts, lai situāciju uzlabotu.

Kādi ir jūsu pirmie iespaidi par uzņēmējdarbības vidi
Latvijā?

Līdz šim esam saņēmuši visu nepieciešamo atbalstu gan no valsts,
gan pašvaldības iestādēm. Sadarbojamies ar Nodarbinātības valsts
aģentūru, Darba inspekciju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi
un citām struktūrvienībām. Ļoti atzinīgi tikām novērtēti Pārtikas
un veterinārā dienesta pārbaudē, kur no 45 pozīcijām 43 ieguvām
visaugstāko novērtējumu. Arī no «NP Properties» biznesa parka
saņēmām atbalstu visos jautājumos, tostarp labākus telpu nomas
nosacījumus. Sarežģītāk mums gāja ar celtniecības darbiem, kurus
pasūtījām paši. Rūpīgi izraudzījāmies uzņēmumu, veicot iepirkumu,
bet termiņi nedaudz tika nokavēti.

Vai esat izmantojuši iespēju piesaistīt ES
līdzfinansējumu ražošanas attīstībai?

Ņemot vērā, ka visu sākām no nulles, mums bija grūti pretendēt
uz ES struktūrfondu atbalstu. Tikmēr sadarbībā ar Latvijas Pārtikas
uzņēmumu federāciju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras
atbalsta programmas ietvaros esam sākuši intensīvu darbu, lai
produkciju realizētu Ķīnā, un pirmie provizoriskie līgumi jau
noslēgti. Tāpat plānojam piedalīties visās nozīmīgākajās izstādēs
Eiropā, Āzijā un citviet. Mūsu mērķa tirgi ir visi, kuros cilvēkiem
svarīgs veselīgs dzīvesveids un tā ievērošana, arī ēdot saldumus.
Tā ir joma, kurā strādājam, jo mums ir atbilstošs produkts. Ceram,
ka sevi labi pierādīsim darbos un mums turpmāk izdosies piesaistīt
ES līdzfinansējumu citu projektu attīstībā gan attiecībā uz
darbinieku apmācību, gan produktu mārketingu. 

Kādas ir kopējās investīcijas ražošanas
attīstībā?

No idejas līdz ražošanas uzsākšanai esam investējuši vairākus
miljonus eiro, bet līdzekļi būs vajadzīgi vēl. Īpašu uzsvaru
vēlamies likt uz mārketinga aktivitātēm, jo ideja par to, ka
šokolāde var būt produkts, kuru uzturā drīkst lietot arī cilvēki ar
cukura diabētu un liekā svara problēmām, ir jauna. Mūsu produktā
tauku saturs ir par aptuveni 30 procentiem zemāks nekā klasiskai
šokolādei. Arī cukura daudzums uz 100 gramiem šokolādes ir tikai
1,7 grami, turpretim ierasti tie ir līdz pat 50 procentiem. Parasti
100 gramu šokolādes tāfelīte satur ap 600 kaloriju, bet mūsu
produktā ir 300 kaloriju, kas ir aptuveni trešdaļa no dienas normas
cilvēkam, kurš seko līdzi savam uzturam.

Produkta atšķirība no līdz šim tirgū pieejamā ir acīmredzama,
un, lai izmantotu šo konkurences priekšrocību, būs nepieciešami
ieguldījumi mārketingā un sabiedrības izglītošanā. Ne velti esam
uzsākuši sadarbību ar dietologiem un uztura speciālistiem. Mūsu
produktu ir ievērojusi arī, piemēram, Lolita Neimane, kura to
novērtējusi kā smalku jaunumu šokolādes un slaidās līnijas
piekritējiem.

Kādas tehnoloģijas izmantojat ražošanas
procesā?

Sadarbojamies ar Šveices ražošanas tehnoloģiju kompāniju
«Buhler», kas īpaši mūsu vajadzībām izgatavoja šokolādes ražošanas
iekārtu, veicot aptuveni simts dažādu uzlabojumu atbilstoši mūsu
prasībām. Ražošanā izmantojam dārgas un modernas iekārtas,
sadarbojamies ar labākajiem Eiropas piegādātājiem, tādēļ
nepiedāvājam lētu produktu – šokolādes tāfelītes pārdošanas vidējā
cena ir 3 eiro. Tomēr pircējs var būt pārliecināts, ka tā ir cena
par kvalitatīvu un no ražošanas viedokļa tehnoloģiski sarežģītu
produktu. Mūsu iekārtu ražošanas jauda ir līdz 5000 tonnu šokolādes
gadā, un atbilstoši biznesa plānam šo apjomu varētu sasniegt
aptuveni piecu gadu laikā, bet pirmais mērķis, kuru esam
izvirzījuši, ir saražot un pārdot 1000 tonnu šokolādes 2018.
gadā.

Vai esat iecerējuši veidot sadarbību arī ar LLU Pārtikas
tehnoloģijas fakultāti?

Noteikti! Tā ir vēl viena Jelgavas priekšrocība. Vēlamies veidot
sadarbību gan zinātnes un pētniecības jomā, gan piesaistot jaunos
speciālistus. Pakāpeniski plānojam dažādot produkcijas sortimentu,
un jaunas idejas šajā ziņā būs nepieciešamas. Šobrīd ražojam četru
veidu šokolādes tāfelītes un konfektes, bet jau drīzumā produkcijas
piedāvājumu paplašināsim.

Pārtikas pārstrādes nozares uzņēmumu pārstāvji
uzsvēruši, ka piesaistīt darbiniekus kļūst arvien
grūtāk.

Tas ir izaicinājums, bet mēs tiekam galā un nevaram apgalvot, ka
esam saskārušies ar kādām nepārvaramām grūtībām. Cilvēki labprāt
piesakās darbā – saviem darbiniekiem nodrošinām pietiekami labus
darba apstākļus, nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, kā
arī ēdināšanu. Savukārt gadījumos, ja konkrēto speciālistu nevaram
atrast Latvijas darba tirgū, izmantojam iespēju likumā noteiktajā
kārtībā piesaistīt speciālistus no ārvalstīm. Tādu gan nav daudz,
un pārsvarā pie mums strādā jelgavnieki.

Foto: Ivars Veiliņš