24.4 °C, 2.1 m/s, 82.8 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraJelgava – latviešu grāmatniecības šūpulis
Jelgava – latviešu grāmatniecības šūpulis
06/06/2015

Pirmās grāmatas Jelgavā tika iespiestas 17. gadsimta otrajā pusē, kad Kurzemē darbojās vairākas papīrdzirnavas un hercogu galma vajadzībām tika iekārtota arī pirmā grāmatspiestuve, kuru vadīja Mihaels Karnals. Vēlāk grāmatas iespieda Georgs Radeckis, Johans Kesters, Kristiāns Lītke, Jakobs Frīdrihs Hincs un Johans Frīdrihs Hartknohs. 1685. gadā iznāca arī pirmā plašākā latviešu valodas gramatika – Heinriha Ādolfija grāmata «Pirmais mēģinājums sniegt īsu ievadījumu latviešu valodā».

www.jelgavasvestnesis.lv

Pirmās grāmatas Jelgavā tika
iespiestas 17. gadsimta otrajā pusē, kad Kurzemē darbojās vairākas
papīrdzirnavas un hercogu galma vajadzībām tika iekārtota arī pirmā
grāmatspiestuve, kuru vadīja Mihaels Karnals. Vēlāk grāmatas
iespieda Georgs Radeckis, Johans Kesters, Kristiāns Lītke, Jakobs
Frīdrihs Hincs un Johans Frīdrihs Hartknohs. 1685. gadā iznāca arī
pirmā plašākā latviešu valodas gramatika – Heinriha Ādolfija
grāmata «Pirmais mēģinājums sniegt īsu ievadījumu latviešu
valodā».

Nozīmīgs posms Jelgavas grāmatniecības
attīstībā saistīts ar Johanu Frīdrihu Stefenhāgenu un viņa dzimtu.
Jelgavā Stefenhāgenu dzimtas pārstāvji darbojušies 150 gadus (1769
– 1919). Stefenhāgeni izdeva grāmatas dažādās valodās – vācu,
krievu, franču, igauņu, lietuviešu, latviešu, latīņu, grieķu,
ebreju un citās –, apgādāja ar tām ne tikai Kurzemi, Zemgali, bet
arī Rīgu, Tērbatu, Pēterburgu, Maskavu un citas pilsētas. 19.
gadsimta sākumā Stefenhāgenu apgāds bija lielākais Baltijā. Grāmatu
izdevumi bija ļoti daudzveidīgi – ābeces latviešu bērniem,
piemēram, Stendera «Bildu Ābice», reliģiska rakstura literatūra,
praktisko zināšanu izdevumi par zemkopību un medicīnu, lugas,
likumu krājumi un citi.

Līdz 1801. gadam Stefenhāgens grāmatu
spiestuvi vadīja pats, tad – kopā ar māsasdēlu Johanu Martinu
Petersu-Stefenhāgenu (1766 – 1839). Kopš 1801. gada firmas
nosaukums bija «J.F.Stefenhāgens un dēls» («J.F.Steffenhagen &
Sohn»). Šajā laikā izdota pirmā mācību grāmata Latvijas vēsturē –
«Kurzemes stāstu grāmata jeb tādu lietu izteikšana, kas vērā
liekamas un Kurzemē notikušas no veciem laikiem līdz mūsu dienām»
(1832, autors K.Šulcs).

1822. gadā Jelgavā sāka iznākt nedēļas
izdevums «Latviešu Avīzes» – pirmais laikraksts latviešu valodā, ko
arī iespieda Stefenhāgena izdevniecībā.

Uzņēmuma pastāvēšanas beigu posmā Stefenhāgeni
iespieda tikai baltvāciešu literātu darbus, tā zaudēdami savu
nozīmi latviešu grāmatniecībā.

Uzņēmums stipri cieta Bermonta uzbrukuma laikā
1919. gadā. Drīz pēc tam (1921) to nopirka grāmatu apgāds «Valters
un Rapa» (Rīga). Mūsdienās Stefenhāgena tradīcijas Jelgavā turpina
«Jelgavas tipogrāfija».