Izglītība

Šodien Jelgavas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē (PII) «Rotaļa» notika konsultatīvās padomes «Izglītība visiem» dalībnieku izbraukuma sanāksme «Skola – gatava dažādībai?», kurā galvenais sarunu temats bija iekļaujošā izglītība. Jelgava sanāksmei izraudzīta, jo šis ir viens no labās prakses piemēriem pirmsskolas posmā – mūsu pilsēta ir viena no tām, kurā nekad nav bijušas un arī šodien nav speciālo PII. Bērni ar īpašām vajadzībām tiek integrēti parastajos bērnudārzos, un pašvaldība nodrošina dažādus atbalsta pasākumus.

Sanāksmē piedalījās pārstāvji no UNESCO Latvijas nacionālās
padomes, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības
satura centra, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas,
Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Vides un reģionālās
attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas, nevalstiskajām
organizācijām un Jelgavas Izglītības pārvaldes.

Šobrīd ir nozīmīgs Latvijas izglītības sistēmas attīstības
posms: tiek pilnveidots izglītības saturs, diskutēts par
atbilstošām mācību metodēm un vērtēšanas sistēmu, kā arī par
izglītības vidi, kas piemērota dažādiem bērniem – gan iekļaujošās
izglītības kontekstā, gan saistībā ar ieceri skolas gaitas uzsākt
jau no sešu gadu vecuma. Šodien sanāksmē uzklausīts redzējums par
pirmsskolas nozīmi Latvijas izglītības sistēmā, atbalstu bērniem ar
īpašām un speciālām vajadzībām un iekļaujošas izglītības vides
radīšanu, un runāts par to, kā nodrošināt iekļaujošu, attīstošu un
radošu mācību vidi visiem.

Semināra vadītāja UNESCO Latvijas nacionālās komisijas
ģenerālsekretāre Baiba Moļņika atzina, ka Jelgava jau daudzus gadus
ne tikai domā, bet arī daudz dara, īstenojot iekļaujošo izglītību
pilsētas izglītības iestādēs. Viens no pierādījumiem tam ir PII
«Rotaļa», kas iekļaujošo izglītību īsteno jau 20 gadus. Bērnudārzā
darbojas speciālās grupas, bet liela daļa bērnu ar īpašām
vajadzībām tiek integrēti parastās grupās.

Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza sanāksmes
dalībniekiem pastāstīja, ka pašvaldības bērnudārzos tiek īstenotas
vairākas speciālās izglītības programmas, kurās mācās 166 bērni ar
īpašām vajadzībām, kas ir 5,3 procenti no kopējā pirmsskolnieku
skaita mūsu pilsētā. Šie bērni tiek vai nu iekļauti grupās, vai
mācās atsevišķās grupās. «Mūsu novērojums – ar katru gadu arvien
vairāk bērnu ar īpašām vajadzībām aug un attīstās kopā ar saviem
vienaudžiem, kuriem nav nepieciešams speciāls atbalsts,» saka
G.Auza, uzsverot, ka pašvaldība sniegusi lielu ieguldījumu,
bērnudārzos nodrošinot atbalsta personālu – izglītības psihologu,
fizioterapeitu, logopēdu, speciālo pedagogu. «Mums visās
pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs ir pieejamas arī
medicīnas māsas, kurām algu maksā pašvaldība. Zinām, ka citviet
Latvijā no šāda speciālista iestādēs atsakās,» piebilda
G.Auza. 

Tāpat sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar to, cik daudz
Jelgava darījusi vides un infrastruktūras uzlabošanā, domājot arī
par bērniem ar īpašām vajadzībām. Piemēram, mums trijos bērnudārzos
ir peldbaseins, divās PII bērniem pieejama sāls istaba veselības
uzlabošanai, PII «Ķipari» darbojas dabas vides estētikas studija,
kurā pieejama karsto smilšu iekārta. «Varam lepoties, ka ar
pašvaldības atbalstu sešgadniekiem un 1. un 2. klašu skolēniem
Jelgavā tiek nodrošināta obligātā peldētapmācība,» sacīja
Izglītības pārvaldes vadītāja, piebilstot, ka Veselības
veicināšanas programmas gaitā PII «Zīļuks» audzēkņiem šobrīd ir
iespēja bez maksas apgūt arī slidošanas prasmes.

Vēl viens no mūsu plusiem, runājot par iekļaujošo izglītību, ir
tas, ka jau vairākus gadus mūsu pilsētā darbojas Iekļaujošās
izglītības atbalsta centrs, kurā ģimenes var saņemt psihologa,
logopēda un speciālā pedagoga atbalstu.

Attiecībā uz nākotnes plāniem, G.Auza atklāja, ka no nākamā
mācību gada ir iecere Jelgavā īstenot vēl vienu speciālo mācību
programmu bērniem ar dzirdes traucējumiem. Tāpat viņa piebilda, ka
šobrīd norit Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēkas rekonstrukcija, kurā
tiek rasti risinājumi, lai ēka būtu pieejama cilvēkiem ar jebkāda
spektra traucējumiem.

«Es nevaru noliegt, ka mums ir arī problēmas attiecībā uz
iekļaujošo izglītību. Mūsu novērojums – šobrīd sabiedrībā esam
iemācījušies sarunāties. Par savām problēmām nestāsta tikai
draugiem, bet dodas arī uz institūcijām, piemēram, uz Izglītības
pārvaldi, un visi kopīgi domājam, kā to novērst. Uzskatu, ka visas
situācijas ir risināmas, galvenais, ir jārunā,» secina G.Auza.

Foto: «Jelgavas Vēstnesis»