Sporta spēļu komandas tradicionāli ir bijušas no tām, kuras piesaista lielāku līdzjutēju uzmanību nekā individuālie sporta veidi. Ierasts, ka augstākajā līmenī spēlē viena vai divas sporta spēļu komandas, bet Jelgavā tādas ir četras. Valsts augstākajās līgās spēlē vīriešu futbola, basketbola, volejbola un hokeja komanda. Tas ir ievērības cienīgs fakts ne vien Latvijas, bet arī Baltijas mērogā, jo ar šādu situāciju var lepoties vēl tikai galvaspilsēta Rīga. Arī pie kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā nekas līdzīgs nav sastopams – tur uzsvars tiek likts uz kādu konkrētu sporta veidu. Neapšaubāmi, viens no galvenajiem stimuliem tam ir Zemgales Olimpiskais centrs, kurš spēj piedāvāt mūsdienu prasībām atbilstošu sporta infrastruktūru.
Krišs Upenieks
Varbūt daudzi neatceras, bet vēl 2008. gadā Jelgavā nebija nevienas augstākās līgas komandas. Gan futbolisti, gan basketbolisti spēlēja pēc spēka 2. līgā, hokejā pieaugušo komanda bija pajukusi, bet volejbolā kluba nebija vispār. Tomēr ažiotāža ap basketbolu un futbolu bija pietiekami liela. Lielākoties Jelgavas Sporta halle Mātera ielā un Ozolnieku futbola stadions bija piepildīti, jo ilgāku laiku jelgavniekiem nebija savu sporta spēļu komandu, kam just līdzi. 2008. gadā basketbola klubs «Zemgale» Vara Krūmiņa vadībā uzvarēja LBL 2. divīzijā, iekļūstot augstākajā līgā. Nebija ilgi jāgaida, kad nāca vēl viens triumfs – 2009. gadā Daiņa Kazakeviča vadītais futbola klubs «Jelgava» uzvarēja 1. līgā, un pie mums kopš RAF laikiem atkal ir virslīgas vienība. 2010. gadā Jelgavā atjaunota hokeja komanda «Zemgale», bet, pateicoties Jurija Daņilko atbalstam, izveidota komanda «Biolars/Olaine/Jelgava».
Skatītājs visam izsekot nespēj Šobrīd gan līdzjutēju interese ir apsīkusi, jo sadalīt uzmanību starp četrām virslīgas komandām nav viegli. Kaut gan jāatzīst, ka interese par sporta spēļu apmeklēšanu klātienē ir kritusies visā Latvijā un skatītājus bieži vien vairāk piesaista uzvaras, nevis iespēja vērot augstāka līmeņa sacensības. Vislabāk ar līdzjutēju piesaisti veicas futbolam, un šogad FK «Jelgava» bija apmeklētākā komanda virslīgā – ik spēli apmeklēja vidēji 647 skatītāji, kas Latvijā ir atzīstams rādītājs. Hokejam skatītājus cenšas pievilināt, bet vairāk par 400 vienalga neatnāk. Basketbolā ir līdzīgi, bet visbēdīgākā situācija ir volejbolā, kur bieži vien nav pat simta, lai gan rezultāti, salīdzinot ar citām komandām, ir visaugstākie. Varam secināt, ka uz visiem sporta veidiem skatītājs nevar atnākt – nav problēma latiņā par biļeti, bet vienkārši ir grūti visam izsekot. Arī no finansiālās puses nav iespējams nodrošināt to, lai visas komandas cīnītos par visaugstākajiem mērķiem. Pat ja mēs skatāmies galvaspilsētas virzienā, ir tikai divi sporta klubi, kas izceļas, – Rīgas «Dinamo» un «VEF Rīga», kuriem katram ir miljonu budžets. Lietuvā uzsvars tiek likts uz basketbolu, kur ir divi Eiropas augstākā līmeņa klubi («Žalgiris» un «Lietuvos rytas»), bet Igaunijā topā ir volejbols, un Tallinas «Selver» ir vienīgā komanda no «Schenker» līgas, kas spēlē Eirokausos. Droši varam teikt, ka Jelgava šajā ziņā ir īpašs gadījums, jo uzturēt četras virslīgas līmeņa sporta komandas nav lēts prieks.
Pie mums izaug virslīgas komandu sportisti Bez jaunatnes komandu sistēmas, ja nav kāds spēcīgs sponsors, komandu aizkļūšana līdz Latvijas augstākajai līgai nav iespējama. Nevar teikt, ka jauniešu līgās bieži esam augšgalā, bet ik pa laikam kāda komanda uzspīd. Basketbolā 1994. gadā dzimušo puišu komanda bija pieckārtēji čempioni. Un arī tagad galvenajā komandā spēlē daudzi Jelgavas basketbola skolas audzēkņi – sistēma strādā. Arī hokejā bez Jelgavas Ledus sporta skolas pienesuma komanda nebūtu iedomājama. Futbola situācija ir mazliet cita – Jelgavā futbols pēc ilgāka pārtraukuma atgriezās tikai 2003. gadā. Bija arī jaunatnes čempioni (1985. gadā dzimušie), bet pārsvarā visi, beidzot skolu, beidza arī karjeru. Tagad FK «Jelgava» sistēma ir stabila, un daudzi jaunie futbolisti spēlē 1. līgā, kas ļauj cerīgi skatīties nākotnē.
Volejbola skolas Jelgavā nav, bet esam čempioni Volejbola skolas jauniešiem Jelgavā nav, tāpēc nav brīnums, ka iepriekš mums pašiem savas komandas nebija, bet viss ir iegrozījies tā, ka arī šajā sporta veidā startējam augstākajā līmenī un tieši volejbolā ir vislabākie sasniegumi. Pārsvarā visi volejbolisti, kas ir «Biolars/Jelgava» komandā, nākuši no Rīgas vai Daugavpils, bet tas nav traucējis kļūt par Latvijas čempioniem pagājušajā gadā. Zīmīgi, ka finālā sērijā līdz četrām uzvarām jelgavnieki ar 3:1 uzvarēja «Ozolnieki/Poliurs» vienību, no kuras tikai divas sezonas iepriekš atdalījās. Liels paldies jāsaka Olaines ķīmiskās rūpnīcas «Biolar» īpašniekam J.Daņilko – pateicoties viņam, šī komanda arī dzīvo. Jāsaka gan, ka Latvijas augstākajā līgā ir tikai četras volejbola komandas.
Nav komandas, kas startētu Eirokausos. Vai būs volejbolā? Atcerēsimies vēl 2010. gadu, kad FK «Jelgava», tikko ienākusi virslīgā, pārsteidza visus, izslēdzot vienu Latvijas grandu pēc otra un beigās triumfējot Latvijas kausa izcīņā, kas deva iespēju startēt Eiropas līgas kvalifikācijā. Izloze mūsējiem deva iespēju pārbaudīt spēkus pret norvēģu «Molde», kas šogad, starp citu, startē Eiropas līgas pamatturnīrā. Divu spēļu summā rezultāts bija 2:2, bet tālāk tika skandināvi, jo guva vārtus viesos. Galvenais, ka tribīnes bija pilnas un atmosfēra lieliska. Ažiotāža ap Jelgavas komandu bija milzīga, par to rakstīja visi mediji, un kaut kas tāds pietrūkst šobrīd. «Biolars/Jelgava» komanda ir tā, kas pilsētu atkal varētu pārstāvēt Eiropas līmenī. Arī galvenais treneris Jurijs Deveikus to apstiprina: «Tāda ideja ir. Vajag uzvarēt Latvijas čempionātā vai Latvijas kausā, citu variantu nav (kausā aizvadītajā nedēļā uzvarējām – red.).» Skaidrs, ka, lai varētu cīnīties cienīgi vismaz Eiropas izaicinājuma kausā, būtu jāpalielina budžets (šogad tas ir 120 tūkstoši eiro, kas ir lielākais no Latvijas komandām – red.), bet treneris norāda, ka galvenais sponsors «Biolar» ir gatavs atbalstīt komandu, lai tā startētu Eirokausos.
Anatolijs Kreipāns, sporta žurnālists: «Situāciju, kad augstākajās līgās spēlē dažādu sporta spēļu komandas no vienas pilsētas, nevar vērtēt viennozīmīgi. Ja ir iespējas, tad kāpēc gan ne? Jelgavas priekšrocība ir tā, ka blakus ir Rīga, kas palīdz piesaistīt spēlētājus. Protams, var teikt, ka labāk būtu koncentrēt visas pūles uz vienas labākās komandas izveidošanu ar visaugstākajiem mērķiem, bet kurš tādā gadījumā būs liekais? Atbalsts jau nav tikai no pilsētas, tāpēc neviens nepateiks, ko atbalstīt, bet ko – ne. Galvenais, lai komandai ir arī pamats, kas dažādu grūtību gadījumā ļauj to saglabāt. No līdzjutēju puses gan jāatzīst, ka nevar visam izsekot, jo, cik esmu redzējis dažus volejbola apskatus, tur pat simta nav, bet te daudz kas atkarīgs no pašiem klubiem – ir jādarbojas un jāpierāda sevi. Uz futbolu, piemēram, cilvēki nāk, un tur tas darbiņš ir ieguldīts. Nepietiek ar afišu pilsētā, ka komanda spēlē – lai spēlē, bet kāpēc jānāk?! Cilvēks ir jāpārliecina. Iedzīvotāju aizbraukšana arī ir ietekmējusi līdzjutēju atbalstu, jo uz sportu jau pārsvarā nāk vienkāršā tauta.»
Foto: Ivars Veiliņš