Jelgavā ir divas adreses, uz kurām vēlos vakaros un naktīs ugunsdzēsējiem nākas izbraukt īpaši bieži – pēdējo gadu laikā pie ēkām Asteru ielā 8 un 10, kā arī pie ēkām Aspazijas 27 un 29 reizes trīsdesmit deguši atkritumu konteineri. Vietēji iedzīvotāji ir pārliecināti, ka vainojami ir pusaudži, kuri vēlos vakaros klaiņo tuvējā apkārtnē. Savukārt operatīvie dienesti vērš uzmanību – uz katru šādu gadījumu tiek reaģēts un tērēts laiks, līdz ar to kādam patiešām nelaimē nonākušam var nākties gaidīt.
Ligita Vaita
Pašvaldības policija informē, ka pēdējos mēnešos atkritumu konteinerus aizdedzina īpaši bieži, taču konteineri divos pagalmos Jelgavā cieš visbiežāk. Piemēram, Asteru ielas 8 un 10 pagalmā pērn konteineri deguši 11 reizes, savukārt pagalmā pie Aspazijas ielas 27 un 29 – astoņas reizes. Arī šogad glābēji jau vairākkārt braukuši uz minētajām adresēm, un šogad konteineri Asteru ielas pagalmā deguši septiņas, bet Aspazijas ielas pagalmā – trīs reizes.
Pēdējā mēneša laikā par dažādām vietām Jelgavā, kur deguši atkritumu konteineri, ziņots arī Pašvaldības policijai. Februārī par šādiem gadījumiem policijai ziņots sešas reizes. Kā skaidro Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Reksce, nereti atkritumu konteineri deg vietās, kur to nevar operatīvi konstatēt. «Piemēram, Asteru ielas pagalmā, kur pēdējā mēneša laikā konteineri deguši divreiz, nevienas no daudzdzīvokļu māju logiem nav vērsti uz atkritumu konteineriem. Ja citviet to vēl operatīvi pamana iedzīvotāji, tad šajā pagalmā iedzīvotāji degošos konteinerus nemaz nepamana,» tā policijas pārstāve.
Viņa norāda, ka februārī policijai ziņots par degušiem konteineriem pie ēkām O.Kalpaka ielā 35, Svētes ielā 21, Asteru ielā 8, Aspazijas ielā 25 un Pasta ielā 51. Tikai viens no gadījumiem – autoostas teritorijā – noticis dienas laikā, tāpēc, visticamāk, patiešām bijis negadījums.
Tomēr gan vietējo māju iedzīvotāji, gan policija ir pārliecināti, ka pagalmos atkritumu konteineru dedzināšana pārsvarā ir ļaunprātīga, tiesa, nevienu pie rokas pieķert izdevies nav. Arī pilsētā uzstādītās videonovērošanas kameras notikumus fiksēt nevar, jo konteineri tiek dedzināti pārsvarā daudzdzīvokļu namu pagalmos, bet kameras uzstādītas – pilsētas centrā vai pie galvenajiem infrastruktūras objektiem, norāda S.Reksce.
Operatīvie dienesti vērš iedzīvotāju uzmanību, ka uz katru šādu gadījumu tiek reaģēts un tērēts laiks, līdz ar to kādam patiešām nelaimē nonākušam ļaunprātīgi aizdedzināta atkritumu konteinera var nākties gaidīt.
Foto un video: Ivars Veiliņš