«Pirmo aproci pirmajam klientam uzlikām pagājušā gada 31. augustā, tāpēc par lieliem rezultātiem pagaidām runāt vēl nevaram. Tomēr vienu esmu novērojusi – cilvēki, kuri vēlas elektronisko uzraudzību, tiešām ir motivēti kaut ko savā dzīvē mainīt,» tā par jauno iniciatīvu – elektronisko uzraudzību ieslodzītajiem – saka Valsts probācijas dienesta Jelgavas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Olga Dobroserdova.
No pagājušā gada jūlija Latvijā ieslodzītajiem ir iespēja izkļūt no cietuma pirms termiņa, piekrītot elektroniskajai uzraudzībai – tas nozīmē, ka cilvēkam ap kāju tiek uzlikta aproce, kas ļauj kontrolēt, vai viņš noteiktajā laikā atrodas savā dzīvesvietā.
Līdz šim Jelgavas probācijas dienests elektronisko uzraudzību realizējis četriem cilvēkiem (Jelgavas probācijas dienests apkalpo Jelgavas pilsētu, Jelgavas un Ozolnieku novadu). Tie ir 11 procenti no valstī kopumā īstenotajiem elektroniskās uzraudzības gadījumiem – Latvijā kopš pilotprojekta ieviešanas pagājušā gada 1. jūlijā tā piemērota 36 cilvēkiem. Elektronisko uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
Pirmie «trusīši»
Jelgavā un tās apkaimē elektroniskā uzraudzība piemērota četriem cilvēkiem vecumā no 27 gadiem līdz pensijas vecumam. Nodarījumi, par ko viņi tikuši notiesāti, ir dažādi: braukšana dzērumā, kukuļa ņemšana, mantiski noziegumi un vardarbība pret citiem, narkotikas. Divi no viņiem bijuši sodīti jau iepriekš. Tagad divi pirmstermiņa atbrīvotie strādā oficiālu darbu, viens ir darba meklējumos, viens – pensijā. Visi dzīvo ģimenē.
O.Dobroserdova uzsver, ka probācijas speciālista galvenais un vienlaikus arī sarežģītākais darbs ir, atmetot visas subjektīvās domas, izvērtēt cilvēku, atrast veidu, kā viņu motivēt, kā viņam palīdzēt. «Prieks novērot, ka cilvēki izmanto viņiem doto iespēju lietderīgi, atgriežas ģimenē, sakārto savu veselību, iekārtojas darbā un maina savu uzvedības modeli,» O.Dobroserdova piebilst.
Elektroniskā uzraudzība tiek piemērota personām, kas var pretendēt uz pirmstermiņa atbrīvošanu, un tā tiek nozīmēta vēl pirms pirmstermiņa, dodot iespēju personai ātrāk iekļauties sabiedrībā. «No tiesu prakses redzam, ka tiesa elektronisko uzraudzību visbiežāk nosaka uz tādu laiku, pēc cik ilga persona varēs lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu,» norāda Jelgavas probācijas dienesta vadītāja, piebilstot, ka arī šis laiks katram cilvēkam ir atšķirīgs. Jelgavā elektroniskajā uzraudzībā esošajām personām tas bija no četriem mēnešiem (šim cilvēkam elektroniskā uzraudzība jau beigusies, bet viņš tiek uzraudzīts kā pirmstermiņa atbrīvotais) līdz 12 mēnešiem, kas ir maksimālais iespējamais termiņš.
Cilvēkiem, kam noteikta elektroniskā uzraudzība, jārēķinās, ka Probācijas dienesta darbinieki var ierasties viņus pārbaudīt dzīvesvietā nebrīdinot laikā no pulksten 7 līdz 23 (ja noteikts, ka cilvēkam mājās jābūt naktī, tad arī nakts laikā), veikt pārbaudi ar alkometru, kā arī sazināties gan ar pašu cilvēku, gan viņa noteiktajām kontaktpersonām, kas biežāk ir ģimenes locekļi vai draugi, lai noskaidrotu un precizētu dažādus jautājumus. Lielu atbalstu klientu uzraudzībā sniedz sadarbības partneri – valsts un pašvaldības iestādes, nevalstiskās organizācijas. «Pagaidām gan mums bijuši tikai četri gadījumi, kad noteikta elektroniskā uzraudzība, un šo cilvēku motivācija – vēlme atgūt brīvību un atgriezties normālā dzīvē – ir pietiekami liela, lai viņi ievērotu grafiku un nepārkāptu noteikumus,» rezumē Jelgavas probācijas dienesta vadītāja.
Aproce domāšanu nemaina
Elektroniskās uzraudzības ieviešanas galvenie ieguvumi: finansiālais (jo, samazinoties ieslodzīto skaitam cietumos, samazinās viņu uzturēšanas izmaksas), efektīvāka un stingrāka kontrole pār notiesātā atrašanos dzīvesvietā, ātrāka personas resocializācija. O.Dobroserdova tam piekrīt, tomēr uzsver: «Pats galvenais probācijas darbā tomēr ir darbs ar cilvēku, viņa domāšanu un motivēšanu, jo no tā, kā cilvēks domā, atkarīga arī viņa rīcība. Būsim reāli – ja cilvēks vēlēsies izdarīt noziegumu, tad viņu neviena aproce neatturēs.»
Jelgavas probācijas dienesta vadītāja norāda, ka likumpārkāpējiem, kuri notiesāti ar brīvības atņemšanu, likumiski ir iespēja atbrīvoties un viņi agrāk vai vēlāk tāpat atgriežas sabiedrībā, tikai bez jebkādas uzraudzības. Un, skatoties no šāda aspekta, elektroniskā uzraudzība ir labs rīks, kā tomēr cilvēku kontrolēt, radināt pie disciplīnas, režīma un likt strādāt pašam ar sevi. «Ir grūti iejusties to cilvēku ādā, bet, manuprāt, vissarežģītākais ir tas, ka tu esi mājās, durvis ir vaļā, bet tu nevari iet, kur gribi. Ir jāmācās sevi disciplinēt, organizēt laiku, un tas, manuprāt, ir lielākais elektroniskās uzraudzības pluss,» spriež O.Dobroserdova.
Lēmumu pieņem tiesa
Pretendēt uz pirmstermiņa atbrīvošanu ar elektronisko uzraudzību var ieslodzītais, kurš noteiktu termiņu no piespriestā soda jau ir izcietis. Viņš raksta iesniegumu cietuma administrācijai, kas sagatavo izziņu par soda izpildes gaitu. Savukārt Probācijas dienests pēc cietuma administrācijas pieprasījuma sagatavo izvērtēšanas ziņojumu par šo personu, izvērtējot gan personību, tostarp atkarību riskus, gan tehniskās iespējas, lai varētu realizēt elektronisko uzraudzību notiesātā dzīvesvietā. O.Dobroserdova stāsta, ka dienesta speciālists dodas uz vietu, kur ieslodzītais plāno dzīvot pēc atbrīvošanas. Tiek pārbaudīts, vai viņam ir tiesisks pamats tur dzīvot, vai tur būs iespējams uzstādīt elektroniskās uzraudzības bāzes staciju un īstenot pašu uzraudzību, piemēram, speciālisti skatās, vai mājoklī ir elektrība, mobilo sakaru tīkla pārklājums, vai ir aizveramas durvis un citas nianses. Tāpat, lai varētu piemērot elektronisko uzraudzību, jāsaņem piekrišana no personām, ar kurām kopā cilvēks dzīvos. Ļoti svarīga ir personības izvērtēšana, tajā skaitā domāšanas, uzvedības un attieksmes izvērtēšana, lai sniegtu vērtējumu, vai notiesātais spēs ievērot elektroniskās uzraudzības nosacījumus.
Gala lēmumu pieņem tiesa, kuras apkalpes teritorijā atrodas cietums. Jelgavas tiesa izskata iesniegumus no Jelgavas cietuma ieslodzītajiem. Kā stāsta Ieslodzījuma vietu pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova, pagājušajā gadā pirms termiņa no Jelgavas cietuma, piemērojot elektronisko uzraudzību, atbrīvoti pieci ieslodzītie. «Iesniegumu bija uzrakstījuši 11 ieslodzītie, taču tiesa sešas prasības noraidīja,» viņa piebilst. Jelgavas cietumā šobrīd atrodas 325 ieslodzītie (gan apcietinātie, gan notiesātie). Viena ieslodzītā uzturēšanas izmaksas ir 27,42 eiro dienā.
Ja tiesa pieņem pozitīvu lēmumu, ieslodzītais tiek atbrīvots tiesas zālē. Trīs darba dienu laikā viņam jāreģistrējas tajā Probācijas dienesta struktūrvienībā, kas apkalpo teritoriju, kur viņš dzīvos un kur tiks īstenota elektroniskā uzraudzība.
Tā nav izsekošanas ierīce
O.Dobroserdova norāda, ka elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, ko nosaka tiesa, lai ierobežotu notiesātā brīvu pārvietošanos. Tā ir brīvprātīga un var tikt piemērota tikai ar notiesātā piekrišanu. «Tā nav izsekošanas ierīce, un mēs nepārbaudām, kur persona atrodas konkrētajā brīdī. Šīs aproces uzdevums ir parādīt, vai konkrētajā brīdī cilvēks atrodas konkrētajā vietā, tas ir, savā dzīvesvietā,» viņa skaidro. Tāpēc, uzliekot aproci, bāzes stacijā tiek ievadīti dzīvesvietas parametri – cilvēkam noteiktajā laikā ir jābūt mājās, un viņš drīkst pārvietoties saskaņā ar sastādīto elektroniskās uzraudzības grafiku.
Sistēma fiksē jebkādas neatļautas manipulācijas ar bāzes staciju vai aproci. Visus pārkāpumus apstrādā Elektroniskās uzraudzības centrs, kas atrodas Rīgā un strādā 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.
Ja centra darbiniekiem radušās aizdomas, ka persona varētu neatrasties dzīvesvietā, pastāv zināmas procedūras, piemēram, var pieprasīt veikt biometrisko testu – tas nozīmē, ka persona tiks atpazīta pēc pirkstu nospieduma, kas jāatstāj uz dzīvoklī esošās bāzes stacijas ekrāna.
Visi reģistrētie pārkāpumi tiek izvērtēti, personai tiek izteikts brīdinājums, un, ja tā nelabojas, Probācijas dienesta pienākums ir informēt par to tiesu un lūgt izpildīt neizciestās soda daļas laiku – tas nozīmē, ka personai jāatgriežas sodu izciest ieslodzījumā. «Pārkāpumi var būt dažādi, tāpēc katra situācija jāvērtē individuāli. Piemēram, elektroniskās uzraudzības laikā personai ir aizliegts lietot alkoholu, un šī nosacījuma neievērošana ir nopietns pārkāpums. Kopumā valstī ir nosūtīti divi iesniegumi tiesai par elektroniskās uzraudzības pārkāpumu izdarīšanu.
Savukārt, ja cilvēkam ir noteikts konkrēts laiks, kad jāiziet no mājām, lai dotos, piemēram, uz darbu, bet viņš desmit minūtes aizguļas, tas nav tik smags pārkāpums, lai uzreiz pirmajā reizē sūtītu iesniegumu uz tiesu par neizciestās soda daļas izpildi,» skaidro O.Dobroserdova, atgādinot, ka svarīgākais ir cilvēks un ka probācijas speciālisti tic nevis cilvēka vārdiem, bet darbiem. Jelgavā Probācijas dienesta klienti elektroniskās uzraudzības noteikumus nav pārkāpuši.
Dzīvo pēc nedēļas grafika
Cilvēks, kam noteikta elektroniskā uzraudzība, kopā ar probācijas speciālistu sastāda obligāto (piemēram, ārstu, speciālistu apmeklējumi, darbs) un izvēles aktivitāšu (piemēram, treniņi, kursi) sarakstu, pēc kura pamatojoties tiek izstrādāts detalizēts grafiks pa laikiem un nodarbēm.
Jelgavas probācijas dienesta vadītāja norāda, ka persona ar elektronisko uzraudzību var funkcionēt kā ikviens cilvēks, jo aproce ir viegla, ērta un būtiski neierobežo personu. Bāzes stacija ir pieslēgta pie elektrības, un aproci nav nepieciešams lādēt.
«Ikdienā uz ielas, veikalā, darbā mēs saskaramies ar cilvēkiem, kuri ir atbrīvoti no ieslodzījuma, sodīti ar sabiedrībā izciešamiem sodiem. Personas ar elektronisko uzraudzību ne ar ko no viņiem un mums neatšķiras. Kāpēc lai ar elektronisko uzraudzību būtu citādāk? Ar aproci cilvēks var darīt gandrīz visu, tostarp vannoties, sportot. Ir daži ierobežojumi attiecībā uz pirts apmeklējumu temperatūrā virs 60 grādiem, pārāk dziļu niršanu, bet tie nav būtiski. Turklāt aproci var viegli noslēpt zem apģērba,» stāsta O.Dobroserdova. Tomēr paši ieslodzītie, kuriem ir piemērota elektroniskā uzraudzība, baidoties no sabiedrības attieksmes, pat no nelielas anonīmas intervijas ar laikrakstu «Jelgavas Vēstnesis» atteicās.
Cilvēkam tiek sastādīts aktivitāšu grafiks uz nedēļu, tomēr ir izņēmuma situācijas, kad tas tiek mainīts. «Mums bija gadījums, ka cilvēks aizsūtīja savu CV un kāds uzņēmums viņam piezvanīja un uzaicināja nākamajā dienā uz darba interviju. Izvērtējot konkrēto gadījumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, ļāvām viņam uz to iet,» Jelgavas probācijas dienesta vadītāja uzsver, ka šaubu gadījumos personai var tikt pieprasīts dokumentāls apliecinājums, ka tā bijusi tur, kur tai vajadzēja būt. No tādiem pasākumiem, kā, piemēram, tējas dzeršana pie nejauši uz ielas satikta drauga, ja jābūt mājās, gan jāatsakās.
Foto: no Valsts probācijas dienesta arhīva