Vakar Jelgavas Sabiedrības integrācijas biroja telpās Īpašumu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS) rīkoja apaļā galda diskusiju par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu vajadzībām, iespējām un šķēršļiem veiksmīgai integrācijai Latvijā. Diskusiju vadīja Ilmārs Mežs no Starptautiskās Migrācijas organizācijas, kuram asistēja ĪUMSILS pārstāvis Kaspars Staņa.
www.jelgavasvestnesis.lv
Šogad ĪUMSILS sadarbībā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas biroju īsteno projektu «Jauno sabiedrības locekļu integrācija», kura laikā kopš aprīļa sešos Latvijas reģionos tika organizētas apaļā galda diskusijas, kuru rezultāti tiks iestrādāti praktiskās informācijas apkopojumā par integrācijas iespējām bēgļiem dažādos Latvijas reģionos. Vakar Jelgavā notikusī diskusija bija noslēdzošais pasākums – pirms tam apaļā galda diskusijas norisinājās Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Jēkabpilī.
I.Mežs klātesošajiem norādīja, ka sabiedrība bieži nespēj atšķirt bēgļus no patvēruma meklētājiem. Bēglis ir persona, kas meklē aizsardzību citā valstī, iesniedzot Valsts robežsardzei rakstisku lūgumu par patvēruma piešķiršanu, ja pamatoti baidās no vajāšanas savas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ. Kamēr personai nav piešķirts bēgļa statuss, viņš ir patvēruma meklētājs. Ja lūgums piešķirt bēgļa statusu tiek noraidīts, persona tiek izraidīta no valsts, taču patvēruma meklētājam paliek iespēja lēmumu pārsūdzēt, tādējādi bēgļa statusa piešķiršanas process nereti ir ļoti ilgs. Parasti lēmumu pieņem trīs mēnešu laikā, taču dažkārt tas var aizņemt pat veselu gadu. Jebkurā gadījumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir nepieciešams pārbaudīt patvēruma meklētāju sniegtās ziņas, kas atsevišķos gadījumos ir praktiski neiespējami. Kā piemēru I.Mežs minēja gadījumu ar jauniešiem no Somālijas, jo šajā gadījumā nebija iespējams pārbaudīt ziņas no Somālijas iestādēm, jo tur attiecīgas iestādes vienkārši neeksistē.
Laikā, kamēr izskata patvēruma meklētāja pieteikumu, viņš uzturas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā «Mucenieki», kas atrodas Rīgas rajona Ropažu pagastā aptuveni 16 km attālumā no Rīgas. Pajumtes nodrošina patvēruma meklētājiem ir viens no galvenajiem valsts pienākumiem, jo vairākums no viņiem Latvijā ierodas bez iedzīves. «Muceniekos» patvēruma meklētājiem tiek nodrošināta dzīvesvieta, kā arī nelieli naudas līdzekļi, lai iegādātos pārtiku un pirmās nepieciešamības preces.
Kā norādīja I.Mežs, Jelgavā un vispār Latvijā bēgļu integrācija šobrīd nav aktuāla, jo šogad bēgļa statusu ir prasījuši vien 48 patvēruma meklētāji, no kuriem bēgļa statuss tika piešķirts tikai diviem, bet vienam – alternatīvais statuss, kas ļauj uzturēties valstī uz ierobežotu laiku. To varētu izskaidrot ar Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu, ekonomisko situāciju Latvijā, kā arī ar citu valstu liberālāku bēgļu politiku. Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā patvērumu meklējuši tikai 250 cilvēki, turklāt prakse liecina, ka par bēgļiem tiek atzīti vidēji 3-10% no visiem patvēruma meklētājiem. Ņemot vērā, ka Latvija šobrīd piedzīvo dziļu ekonomisko krīzi, tuvāko gadu laikā bēgļu pieplūdums Latvijā nav sagaidāms.