Pilsētā

Ar plašu pasākumu programmu šodien Jelgavā tika atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadiena. Jelgavniekus un pilsētas viesus svinībās vienoja gan koncerti, gan uguņošana, kā arī tradicionālās sveču kompozīcijas Hercoga Jēkaba laukumā. Šogad pirmoreiz Jelgavas svētku uguņošanas muzikālo pavadījumu, kā arī Jelgavas domes priekšsēdētāja uzrunu un valsts himnu bija iespējams dzirdēt radioviļņos un mobilajā lietotnē.

Hercoga Jēkaba laukumā šovakar uzmirdzēja
sveču kompozīcijas «Latvija ugunszīmēs», ko veidoja Jelgavas
izglītības un pašvaldības iestādes, uzņēmumi un kolektīvi.
Kompozīcijās bija redzamas gan latvju zīmes, gan valsts karoga
krāsas un dažādi citi ar Latviju saistīti simboli. Oriģināli valsts
simboliku atainoja, piemēram, Jelgavas 5. vidusskolas audzēkņi, kas
no svecēm bija izveidojuši divpunktu mārīti – Latvijas nacionālo
kukaini. Kā stāsta 5. vidusskolas skolēns Daniels Ribalko, ar ideju
nākuši klajā 10.m klases skolēni, taču to realizējuši visi skolas
audzēkņi kopā. «Sākumā gribējām veidot Latvijas kontūru, bet
nodomājām, ka daudzi to darīs, tāpēc piegājām kompozīcijai radoši
un izveidojām valsts nacionālo kukaini. Veidošanā piedalījās
gandrīz visa skola, katram ziedojot 20 centus svecītei. Līdz ar to
var teikt, ka katra svecīte simbolizē kādu mūsu skolas skolēnu,»
par savas skolas kompozīciju stāsta D.Ribalko.

Jelgavas Valsts ģimnāzijas (JVĢ) skolēni un
mācībspēki savu kompozīciju veidoja ap vienu no Hercoga Jēkaba
laukumā esošajiem kokiem, kuru ģimnāzisti sveču veidojumos izmanto
jau vairākus gadus. Šogad Jelgavas Valsts ģimnāzijas kompozīcijas
centrā novietots pats koks – tā stumbru ieskaujot svecītēm un
gaismas veidojumiem vijoties ap koka saknēm. Kā skaidro JVĢ
direktores vietniece audzināšanas darbā Marita Asarīte, šī gada
kompozīciju skolnieki un skolas darbinieki veido bez noteiktām
robežām, atstājot iespēju ikvienam pievienot savu svecīti, tādējādi
papildinot gaismas veidojumu. «Centrā esošais koks – tā ir mūsu
mīlestība pret Latviju. Mēs iededzinām spēka koku un izgaismojam
arī tā saknes. Var teikt, ka mūsu kompozīcijā savienojam pagātni,
tagadni un nākotni,» tā M.Asarīte.

Ar savu gaismas kompozīciju svētkos
piedalījās arī Jelgavas pašvaldības policijas kolektīvs.
Pašvaldības policijas veidotā kompozīcija satur no svecītēm
izveidotu Māras krustu, kas papildināts ar koku, kurā sakarinātas
svecītes. «Gribējām apvienot gaismu un kādu trīsdimensionālu
elementu,» stāsta pašvaldības policijas vecākā inspektore Vera
Velve, turpinot: «Virs svecītēm slejas Austras koks un tajā
sakarinātas gaismiņas. Ar tām ceram izgaismot katra svētku
dalībnieka sirdi.» V.Velve bilst, ka svētki policijas darbiniekiem
ir ļoti aizņemts laiks, taču arī daudzi šodien strādājošie kolēģi
ir atraduši laiku starp izsaukumiem, lai pievienotos sveču
kompozīcijas likšanā.

Izgaismoto Hercoga Jēkaba laukumu vakarā
piepildīja arī dziesmas, pulksten 18 sākoties koncertam «Apkārt
Latvijai». Latvijas Nacionālā teātra aktiera Igora Šelegovska
vadībā svētku dalībnieki tika aicināti doties muzikālā ceļojumā pa
Latvijas novadiem, klausoties iemīļotās melodijās, kuras izpildīja
solisti Anmary, Samanta Tīna, Mārtiņš Ruskis, Žoržs Siksna, Endijs
Rožkalns, Tirkīza kora ansamblis un citi, kā arī kopkoris diriģenta
Edgara Vītola vadībā. Koncerta skaņu ceļojums sākās Limbažu pusē ar
valsts himnu, tam turpinoties pa Vidzemi ar mūziku no rokoperas
«Lāčplēsis». Pēc dziesmām, kas veda cauri Latgalei, koncerts nonāca
arī Zemgalē un Jelgavā, Ž.Siksnam izpildot dziesmu «Muļķe sirds».
Tālāk sekoja vairākas dziesmas no Kurzemes, ceļojumam noslēdzoties
Rīgā. Koncerta noslēgumā uz skatuves kopā uzstājās teju visi tā
dalībnieki, kopā ar klausītājiem izpildot tādas dziesmas kā «Ai,
jel manu vieglu prātu» un «Ej uz visām debess pusēm». Svētku
dalībnieki koncerta laikā sildījās gan laižoties dejas solī, gan
pie laukumā esošajiem ugunskuriem.

Pēc koncerta svinības turpinājās Lielupes un
Driksas krastmalās, pulksten 20 sākoties svētku uguņošanai. Pirmo
reizi salūta mūziku, kā arī pilsētas domes priekšsēdētāja Andra
Rāviņa svētku uzrunu un valsts himnu bija iespējams klausīties
tiešraidē radio un mobilajās ierīcēs, Jelgavas pilsētas pašvaldībai
realizējot  unikālu projektu sadarbībā ar «Eiropas Hitu
radio». Svētku dalībnieki varēja pieslēgties tiešraidei radio
frekvencē 104,3 vai EHR Radio mobilajā lietotnē. Šo iespēju
izmantoja vairāki svētku dalībnieki, tostarp Casno ģimene, kas,
vērojot salūtu, audio pavadījumu klausījās skaļrunī no telefona.
«Man šķiet, ka šī ir ļoti laba ideja, bet izskatās, ka daudzi par
to nezināja. Neesam no Jelgavas, bet iepriekš iepazināmies ar
svētku programmu, tāpēc zinājām, ka šāds pasākums gaidāms,» stāsta
Kristīne Casno. Svētku uguņošanu muzikāli pavadīja Jāņa Stībeļa un
draugu izpildītā dziesma «Dzintara Latvijas stāsts», Justa
skaņdarbs «Latvijai», kā arī Prāta Vētras «Mana dziesma».

Svētkiem veltīts pasākums šodien notika arī
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, kur notika
Jelgavas atbrīvošanai veltītas piemiņas medaļas atklāšanas
pasākums. Kā stāsta muzeja direktores vietniece darbā ar sabiedrību
Marija Kaupere, medaļa turpmāk kalpos kā muzeja piešķirts
apbalvojums tiem, kas snieguši būtisku ieguldījumu Latvijas
neatkarības atjaunošanā un nostiprināšanā Trešās atmodas laikā un
pēc tās, kā arī muzejiem, kas glabā Latvijas vēsturi. Medaļa
noformēta Jelgavas atbrīvošanas tematikā, tādējādi godinot 100
gadus kopš vēsturiskajiem notikumiem. Tās priekšpusē attēlotas visu
piecu pulku nozīmes, kas piedalījās Jelgavas atbrīvošanā no
bermontiešiem un aizmugurē – karavīru attēli. Medaļa izgatavota
Beļģijā un tās dizaina autors ir tēlnieks Jānis Strupulis.

Turpmāk šī medaļa tiks pasniegta valsts
svētkos un jau šodien tika pasniegtas 14 medaļas. Tās saņēma Aldis
Barševskis, Ziedonis Caune, Imants Geidāns, Jānis Melnis, Paulis
Rēvelis, Andris Tomašūns, Viktors Valainis, Modris Ziemelis, Andris
Žukovskis, kā arī Rita Vectirāne, Jurijs Strods un A.Rāviņš.
Medaļas saņēma arī Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija un Latvijas
Lauksaimniecības universitāte.

Piemiņas medaļas atklāšanas pasākuma gaitā
klātesošie uzklausīja arī muzeja direktores Gitas Grases uzrunu,
kurā tika nosaukti būtiskākie pēdējā gadu simta gadskaitļi, kuros
nozīmīga loma bijusi Jelgavas pilsētai, kā arī muzeja galvenā
speciālista Edgara Umbraško stāstījumu par bermontiādes un Jelgavas
atbrīvošanas vēsturi. Ar muzikālu priekšnesumu pasākumā priecēja
Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēknes un pianists
Andrejs Bubinduss.

Ar īpašu koncertu Jelgavā šodien viesojās arī
dziedātāja Ieva Akuratere un grupas «Čikāgas piecīši»
dalībnieki Armands Birkens un Lorija Cinkusa (Vuda).
Koncertā «Manai tautai» Jelgavas kultūras namā izskanēja
zināmas dziesmas no šo mūziķu repertuāra, vairākas kompozīcijas
īpaši veltot 18. novembra svētkiem.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»