«Šogad pilsētā īpaši aktuālas ir divas tēmas – lielie infrastruktūras projekti un izglītība. Ir jāuzsāk vai jānoslēdz vairāki pilsētas attīstībai nozīmīgi projekti, kuri nākotnē papildinās Jelgavas vaibstus. Čakstes bulvāris, Pasta sala un Lielā iela iegūs pavisam citu veidolu un kardināli mainīs ierasto pilsētvidi. Pilsēta vizuāli kļūs daudz pievilcīgāka un vismaz daļēji atgūs savu vēsturisko šarmu. Ne mazāk svarīgi ir izglītības jautājumi, jo valsts šobrīd skaidri definējusi, ka nav gatava investēt Amatniecības vidusskolas attīstībā. Vēl vairāk – atbalsts netiks sniegts nevienai no Zemgales profesionālās izglītības iestādēm, tādēļ jau tuvākajā laikā ir jāmeklē citi risinājumi, lai pilsētā arī turpmāk varētu apgūt ar kokapstrādi un automehāniku saistītas profesijas,» šī gada aktualitātes iezīmē Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Jānis Kovaļevskis
Sarunas laikā domes priekšsēdētājs uzsver, ka viens no galvenajiem priekšnoteikumiem vietējās ekonomikas izaugsmē ir ražošana un eksports. «Esam radījuši pievilcīgus nosacījumus investoriem, tādēļ pilsētā ir uzbūvētas vairākas ražotnes, bet tuvākajā laikā atsevišķi uzņēmumi plāno veidot jaunas, radot darba vietas pilsētas iedzīvotājiem,» akcentē A.Rāviņš.
Kas ir šī gada galvenie uzdevumi pašvaldībai? Te būtu jārunā par vairākām sadaļām, jo šobrīd aktīvi strādājam, lai arī nākamajā ES plānošanas perioda budžetā būtu atvēlēti līdzekļi pilsētvides attīstībai. Tieši pateicoties šai programmai, šobrīd norit būvdarbi Raiņa ielā, Čakstes bulvārī, bet tuvākajā laikā darbi sāksies arī Pasta salā un Lielajā ielā. Pēc garām diskusijām ar valdību esam panākuši, ka papildus finansējums tiks piešķirts arī Lietuvas šosejas rekonstrukcijai posmā līdz Miera ielai, un darbi tiks uzsākti jau šogad. Turpināsies arī «Fortum» biokoģenerācijas stacijas būvniecība. Projekta kopējās izmaksas ir 76 miljoni eiro, un tās ir lielākās privātās investīcijas pilsētā. Ne mazāk svarīgs ir lielais ūdenssaimniecības projekts, kura rezultātā iegūsim jaunu un modernu ūdens sagatavošanas staciju un atjaunosim daļu no komunikācijām, kas kalpo vēl kopš pirmās brīvvalsts laikiem. Turpinām darbu pie izglītības sistēmas pilnveidošanas, arvien lielāku uzsvaru liekot uz profesionālo izglītību. Šajā ziņā labi sevi apliecinājusi 1. ģimnāzija, izveidojot inženierzinātņu novirziena klasi. Bet vislielākā neziņa šobrīd ir par Amatniecības vidusskolu, kuras liktenis Izglītības un zinātnes ministrijas realizētās politikas dēļ ir neskaidrs. Šobrīd neviens nespēj paskaidrot, kādēļ citos reģionos tiks ieguldīti līdzekļi trīs profesionālo skolu sakārtošanā, bet Zemgalē – nevienas. Tā ir bezatbildīga attieksme pret Jelgavas arodizglītības sistēmu, kas līdz šim uzskatīta par paraugu citiem.
Jau realizējot ūdenssaimniecības projekta 1. kārtas darbus, atklājās, ka iedzīvotāji nav pārāk naski pieslēgties izbūvētajām komunikācijām. Vai nav bažu, ka arī 2. un 3. kārtas darbiem varētu būt līdzīgs rezultāts? Acīmredzot esam par maz strādājuši ar cilvēkiem. Zīmīgi, ka saskaņā ar Būvvaldes datiem pilsētā izbūvētas vairāk nekā 1000 individuālās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, savukārt līgumu par to apsaimniekošanu ir noslēguši tikai daži desmiti. Tādēļ jautājums par to, kur paliek kanalizācijas notekūdeņi, ir aktuāls. Diemžēl daudzos gadījumos cilvēku attieksme pret apkārtējo vidi joprojām ir pavirša. Pašvaldība strādās pie jaunas motivācijas sistēmas, lai pilsētas iedzīvotājus mudinātu izmantot izbūvēto infrastruktūru. Atbildības līmenim šajā jomā noteikti jābūt augstākam, jo te nav runa tikai par līdzekļu trūkumu.
Vai ir ieceres par turpmākajiem darbiem, ko varētu realizēt kā pilsētvides attīstības projektus jau nākamajā ES budžeta plānošanas ciklā? Šobrīd strādājam pie jaunās pilsētas attīstības programmas, kurā šīs labās ieceres tiek apkopotas. Aicinu arī iedzīvotājus aktīvāk atsaukties un piedalīties sabiedriskās apspriešanas pasākumos. Savas idejas un priekšlikumus arī ikdienā var iesniegt pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldē, kas ir atbildīga par jaunās attīstības programmas izstrādi. Galvenie virzieni attiecībā uz infrastruktūras attīstību nav mainījušies – tas ir Ziemeļu šķērsojums, kas savienos Atmodas ielu ar Loka maģistrāli, tas ir vienotais satiksmes terminālis pie dzelzceļa stacijas. Pilsētai ir nepieciešama arī jauna koncertzāle, jo kultūras nams šobrīd ir pārslogots.
Līdz šim pilsētā veiksmīgi izdevies ražošanas uzņēmumus novirzīt uz pilsētas nomalēm, bet, kā zināms, plāni attīstībai ir arī Mašīnbūves rūpnīcai, kas atrodas pilsētas centrā. Vai būtu tālredzīgi atjaunot intensīvu ražošanu šajā vietā? Mums ir bijušas sarunas ar rūpnīcas vadību par to, ka šajā vietā perspektīvā varētu veidoties tāds kā sabiedriskais centrs. Atsevišķas iezīmes tam jau ir. Rūpnīcas teritorijā atrodas Zemgales reģionālā Kompetenču attīstības centra Metālapstrādes mācību parks, bērnu aktīvās atpūtas centrs «Bossiks» – kāpēc lai perspektīvā šeit nebūtu arī kinoteātris ar vairākām zālēm un citi sabiedriski objekti? Daudzās Eiropas pilsētās, tostarp arī Rīgā, tieši šādā veidā tiek attīstītas bijušās ražošanas teritorijas, kas atrodas ražošanai nepiemērotās vietās. Arī LLU Lauku inženieru fakultātes studenti ir strādājuši pie šīs tēmas un piedāvājuši savus risinājumus, kā varētu attīstīties rūpnīcas teritorija.
Pēdējos gados LLU dažādu iemeslu dēļ krītas studējošo skaits. Vai tas kaut kādā veidā varētu apdraudēt Jelgavas kā studentu pilsētas statusu? Nē, jo tradīcijas ir pārāk spēcīgas, turklāt Jelgavā ir virkne tādu studiju programmu un virzienu, kurus citur Latvijā nav iespējams apgūt. Jautājums vairāk ir par to, kā universitāte spēs pielāgoties mūsdienu prasībām, cik aktīvi strādās, lai uz šejieni brauktu arvien vairāk ārvalstu studentu. Tas ir viens no risinājumiem, kā kompensēt studējošo skaita samazinājumu. Šobrīd universitāte realizē vairākus nozīmīgus projektus, apgūst jaunas tehnoloģijas. Tam visam vajadzētu nest augļus nākotnē, jo arī uzņēmēji izrāda arvien lielāku interesi par sadarbību ar universitāti.
Lai gan precīzu ziņu nav, zināms, ka uz ārvalstīm studēt, dzīvot un strādāt izbraukuši arī pietiekami daudz jelgavnieku – vai arī lokālā mērogā varam kaut ko darīt, lai viņi atgrieztos? Cilvēki ir izbraukuši ar dažādu motivāciju. Ir tikai apsveicami, ka cilvēki studē un apgūst jaunas prasmes labākajās Eiropas mācību iestādēs vai arī ceļ savu profesionālo kvalifikāciju, strādājot savā profesijā. Viņi būs konkurētspējīgi arī Latvijā. Cits jautājums ir par tiem cilvēkiem un ģimenēm, kuri aizbraukuši lielo kredītsaistību vai bezdarba dēļ. Bieži vien, strādājot mazkvalificētu darbu, cilvēki zaudē savas profesionālās iemaņas un atgriežoties daudz kas viņiem būs jāmācās no jauna. Ar uzņēmējiem un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem esam runājuši, ka viens no veidiem, kā uzrunāt izbraukušos cilvēkus, varētu būt informācija par vakancēm. Līdzko būs izveidota šāda platforma, pie kuras strādā ministrijas cilvēki, mēs būsim gatavi iesaistīties.
Iedzīvotāji jau vairāku gadu garumā kā lielāko draudu pilsētas attīstībai min bezdarbu, lai gan, salīdzinot ar citām pilsētām, Jelgavā tas bijis mazāks. Savukārt uzņēmēji bieži vien uzsver, ka nav kas strādā. Kādēļ veidojas šāds apburtais loks? Tā vairāk ir psiholoģiska problēma, jo pat tie, kam ir darbs, ne vienmēr jūtas droši, ka nepieciešamības gadījumā varēs atrast citu. Īpaši satraukti ir cilvēki vecumā virs 50 gadiem, jo viņiem apgūt jauno tomēr ir grūtāk. Vēl vairāk šīs sajūtas saasina runas par pensijas vecuma paaugstināšanu. Iedomājieties, kādu signālu ar šo valdības soli saņem jaunieši, no kuriem katrs ceturtais ir bez darba?! Lai risinātu šos jautājumus, valstij nevajadzētu steigties ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, bet daudz lielāka uzmanība jāpievērš jauniešu nodarbinātībai. Visupirms tā ir profesionālās izglītības sistēma un motivācija mācīties un strādāt. Arī tās diemžēl pietrūkst, jo dažam labam izsist stiklu autobusa pieturas nojumei šķiet daudz aizraujošāks veids, kā pašapliecināties.
Sākoties velosezonai, aktuālāki kļuvuši satiksmes drošības jautājumi. Vai, jūsuprāt, Jelgava ir velobraucējiem draudzīga pilsēta? Ar katru gadu Jelgava kļūst arvien draudzīgāka velobraucējiem. Visās rekonstruētajās ielās iespēju robežās tiek domāts, kā nodalīt autotransporta, velosipēdistu un gājēju plūsmu. Tomēr visa pamatā ir satiksmes noteikumu ievērošana. Arī pie vissakārtotākās infrastruktūras notiks negadījumi, ja neievērosim noteikumus. Te ir darbs skolām un policijai, kam jau laikus jāstrādā ar jaunajiem satiksmes dalībniekiem.
Šī ir Pilsētas svētku nedēļa. Jelgavā tas ir viens no pasākumiem, kas saliedē iedzīvotājus un veicina lokālpatriotismu… Šogad Pilsētas svētkus sagaidām mazliet neierastā gaisotnē, jo visapkārt notiek būvdarbi, tiek realizēti nozīmīgi projekti. Daļu no tiem esam pieskaņojuši Pilsētas svētku programmai, jo tā kopība, ko izjūtam svētku gājienā un citos pasākumos, ir īpaši svarīga. Redzam, ka jelgavnieki ir lepni par savu pilsētu, tās izaugsmi un saviem panākumiem.
Kā izpaužas jelgavnieku lepnums par savu pilsētu? To varam novērot dažādās situācijās – arī ārpus pilsētas cilvēki nekautrējas uzsvērt, ka ir jelgavnieki. Tas ir pamanāms sporta un kultūras pasākumos. Arvien vairāk cilvēku atbalsta pilsētas sporta spēļu komandas un jūt līdzi mūsu kolektīviem Dziesmu svētkos. Pēdējos gados īpaši augusi jelgavnieku pašapziņa, un tas rada cieņu arī apkārtējos. Arvien vairāk cilvēku interesējas, kur var iegādāties pilsētas karogu, un svētkos to redzam gan pie iestādēm, gan privātmājām. Interneta komentāros, kur ierasts lasīt anonīmas negācijas, var redzēt, ka jelgavnieku attieksme pret savu pilsētu ir pozitīvi mainījusies.
Atšķirībā no daudzām citām pilsētām Jelgavā Pilsētas svētki netiek pozicionēti kā tūrisma sezonas galvenais pasākums. Šajos svētkos vairāk tiek domāts tieši par pilsētniekiem, lai katrs programmā atrastu kaut ko sev saistošu. Vai šāda pieeja attaisnojas? Mums ir pietiekami daudz citu pasākumu un festivālu, uz kuriem aicināt viesus. Savukārt Pilsētas svētki ir tas brīdis, kad vairāk varam paskatīties uz sevi un kopīgi novērtēt paveikto. Svētki stiprina piederības apziņu, vairo prieku un lepnumu par sevi un pilsētu. Pavērojiet jelgavnieku sejas gājiena laikā! Ne tik bieži uzņēmumu, iestāžu darba kolektīvi redzami vienkopus. Kad vēl mēs varam vienā pasākumā satikt tik daudz mūsu pilsētas iedzīvotāju? Tādēļ aicinu visus jelgavniekus būt aktīviem un piedalīties!
Foto: Ivars Veiliņš
6.7 °C,
2.6 m/s,
94.8 % 
6.7 °C,
2.6 m/s,
94.8 %