Ekonomika

Jaunākie dati par ārvalstu tiešo investīciju ieplūšanu Latvijā nav iepriecinoši, jo pēdējos divos gados to pieaugums ir apstājies un ārvalstu investori uz naudas ieguldīšanu mūsu valstī skatās piesardzīgi. Tomēr Jelgavā ir virkne uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu, kuri turpina attīstīties un paplašina savas ražošanas jaudas. Īpaši tas jūtams metālapstrādes un citās apstrādes rūpniecības jomās. Pērn savas ražošanas attīstībā investējuši tādi pilsētas uzņēmumi kā «AKG Thermotechnik Lettland», «SFM Latvija», «TS Rīga» un citi.

Pēdējos gados apjomīgākās ārvalstu investīcijas – 26,8 miljoni
eiro – pilsētas uzņēmumos tika ieguldītas 2014. gadā, bet šobrīd
investīciju temps ir mazliet apsīcis. To ietekmē gan ģeopolitiskā
situācija, gan tādi valsts iekšējie faktori kā nodokļu politika,
maksātnespējas procesa īpatnības un ES fondu aizkavēšanās. Ārvalstu
tiešās investīcijas ir viens no valsts izaugsmi ietekmējošajiem
faktoriem, un, kaut arī ne vienmēr katram investētajam eiro ir
reāla ietekme uz tautsaimniecības attīstību, ir nozares, kurās
investīciju apjoms tiešā veidā nosaka iedzīvotāju «maciņa biezumu».
Viena no tām ir ražošana jeb apstrādes rūpniecība, kurā investētie
līdzekļi dod ne tikai jaunas darba vietas, bet arī būtisku ieguvumu
ekonomikai un pakalpojumu jomā strādājošajiem uzņēmumiem.

Investoros ieklausās

Ciešā sadarbībā ar pašvaldībām un ārvalstu investoriem Latvijā
strādā vairākas organizācijas: Latvijas Investīciju un attīstības
aģentūra (LIAA), Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Investoru padome,
kura kā sabiedriska organizācija apvieno lielākos valstī
strādājošos uzņēmumus ar ārvalstu kapitālu.

Jau divus gadus tiek veikts pētījums, kurā investoriem ir
iespēja novērtēt gan Latvijas uzņēmējdarbības vidi, gan citus
investoru piesaisti raksturojošus lielumus. Interesanti, ka 2016.
gadā šajā aptaujā piedalījās 32 uzņēmumi (arī «Fortum Jelgava»),
kuri vērtēja situāciju Latvijā demogrāfijas, veselības un sociālās
aizsardzības, izglītības, darbaspēka, likumdošanas un citās –
kopumā 10 – uzņēmējdarbības vidi ietekmējošās jomās. Iegūtie
rezultāti nav iepriecinoši – investori Latvijas investīciju vidi
vērtē samērā kritiski.

Ekonomists Arnis Sauka, kurš ir piedalījies Ārvalstu investoru
padomes pētījuma «Sentimenta indekss» veidošanā, atzīmē, ka
investori arvien lielāku uzmanību pievērš Latvijas uzņēmējdarbības
vides problēmām. «Ir daudzi faktori, kas ietekmē investīciju
aktivitāti, dažus no tiem mēs varam mainīt, bet dažus – ne. Mums
noteikti vajadzētu koncentrēties uz tiem faktoriem, kurus mēs varam
reāli mainīt: samazināt dažādus birokrātiskos šķēršļus, uzlabot
tiesisko vidi, kā arī padarīt pārredzamu un ilgtspējīgu nodokļu
politiku. Ja šīs problēmas tiks risinātas, tas būs pareizais
signāls investoriem ieguldīt arvien vairāk līdzekļu un piesaistīt
jaunus investorus,» secina A.Sauka.

Savukārt Jelgavas Biznesa parka pārvaldītājas SIA «NP
Properties» valdes loceklis Kristaps Kučinskis norāda, ka klientiem
svarīgi ir ne tikai Latvijas iekšpolitikas jautājumi, bet arī
situācija pasaulē. «Investoru piesaisti ietekmē ģeopolitiskā
situācija. Skaidrs, ka investori apzinās, kas mums atrodas kaimiņos
un kādi varētu būt potenciālie riski. Līdzīgi ir ar mūsu valsts
iekšējām lietām – situācija ar nodokļu politiku, kura ir pārāk
mainīga un nenoteikta,» tā K.Kučinskis.

Atzinīgi novērtē Jelgavas investīciju piesaistes
stratēģiju

Pērnā gada februārī ietekmīgā britu laikraksta «Financial Times»
izdevuma «FDI Intelligence» publicētajā pētījumā «Eiropas nākotnes
pilsētas un reģioni 2016/2017», kurā apkopoti dati par 294 Eiropas
pilsētām un 148 reģioniem mikro (zem 100 tūkstošiem iedzīvotāju)
pilsētu grupā, kategorijās «Sasniedzamība» un «Ārvalstu investoru
piesaistes stratēģija» Jelgava atzīta attiecīgi par 6. un 9. labāko
Eiropā.

LIAA investīciju projektu vadītājs Roberts Gudermanis atzīmē, ka
šāds vērtējums ir kompliments pilsētai, tomēr to nevajadzētu
pārvērtēt, jo vieta vienā vai otrā topā pati par sevi neko
negarantē. «Apskatot vērtēšanas kritērijus kategorijā
«Sasniedzamība», redzams, ka Jelgava augsto pozīciju ieguvusi,
pateicoties tādiem aspektiem kā datu pārraides ātrums, ostas un
lidostas tuvums 100 kilometru rādiusā, mobilo telefonu lietotāju
skaita pieaugums septiņu gadu laikā, kā arī balstoties uz citu
pētījumā iekļauto indeksu analīzi, kuros ir vērtēta Latvija kopumā.
Augstā vieta sasniegta, pateicoties gan kopējiem valsts rādītājiem
un ieguldījumiem, piemēram, sakaru tīklu infrastruktūrā, gan arī
Jelgavai attīstot infrastruktūru pilsētas industriālajās
teritorijās, piemēram, tādās vietās, kur šobrīd atrodas uzņēmumi
«NP Properties» un «AKG Thermotechnik Lettland». Lielu lomu spēlē
arī Jelgavas izdevīgā ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Atzinība vērā
ņemamā reitingā, protams, izceļ Jelgavu uz kartes, un potenciālajam
investoram, veicot sākotnējo izvēli par reģionu, kurā īstenot savu
attīstības projektu, tas liek skatīties arī šajā virzienā,» secina
eksperts.

Arī jau esošie investori, kuri Jelgavā ieguldījuši daudzus
miljonus eiro un nodrošina pilsētu ar vairākiem simtiem darba
vietu, atzīmē, ka Jelgavas ērtā ģeogrāfiskā atrašanās ir viens no
lielākajiem mūsu pilsētas trumpjiem. «Jelgava ir ražošanas pilsēta
jau vēsturiski. Novērtējam tās atrašanās vietu – tuvu lidostai un
ostām. Savu produkciju klientiem piegādājam 200 kilometru rādiusā,
tādēļ no Jelgavas varam piebraukt pie katra Latvijas klienta. Tas
ir ļoti būtiski,» uzsver gofrētā kartona ražotāja SIA «Smurfit
Kappa Baltic» Ražošanas daļas vadītājs Jānis Vilmanis.

Savukārt metālapstrādes uzņēmuma «TS Rīga» ražošanas vadītājs
Gints Krūmkalns skaidro, ka liela loma investoru «labsajūtas»
nodrošināšanai ir sadarbība ar pašvaldību. Visbiežāk tie ir dažādi
pilsētvides un infrastruktūras jautājumi, taču ir arī gadījumi, kad
sadarbība skar izglītības jomu. «Mums palaimējies, ka mūsu nozari –
metālapstrādi – pilsēta ir nosaukusi kā vienu no prioritārajām, arī
vēsturiski Jelgavā metālapstrāde bijusi attīstīta.  Pēdējo 7 –
10 gadu laikā Jelgavā krietni uzlabojusies situācija ar kvalificēto
darbaspēku – pilsētā ir profesionālās skolas, kurās var iegūt
nepieciešamo izglītību, kā arī LLU. Tā noteikti ir pozitīva
tendence.» Jāatzīmē, ka uzņēmums šo jautājumu risina ar prakses
vietas piedāvāšanu jauniešiem, arī Jelgavas Amatu vidusskolas
audzēkņiem. Uzņēmumā šobrīd strādā 40 darbinieki.

Pilsētas ražošanas uzņēmumi turpina
investēt

Lai arī skaitļu ailes ārvalstu investīciju ziņā neuzrāda spožus
rezultātus, redzamākie Jelgavas ražošanas jomā strādājošie uzņēmumi
ir noskaņoti optimistiski un turpina investēt. Pilsētas lielākais
nodokļu maksātājs vācu mašīnbūves uzņēmums «AKG Thermotechnik
Lettland», kur tiek nodrošinātas 220 darba vietas, aizvadītā gada
martā iegādājās lielāko daļu no bijušās autobusu ražotnes «Amo
Plant» ražošanas korpusiem un plāno palielināt savas ražošanas
jaudas. Interesanti, ka investorus nesatrauc pēdējā laika nodokļu
skandāli un bažas par ēnu ekonomikas riskiem. «Mēs esam tālu no
šobrīd aktuālajām diskusijām. Esam augsti tehnoloģisks uzņēmums,
kas savu produkciju eksportē, tādēļ šobrīd veiktās nodokļu izmaiņas
mūs neietekmē. Bet ar tiem nodokļiem, kuri attiecas uz mums, esam
apmierināti. Vienīgā piezīme ir par pievienotās vērtības nodokli,
kura piemērošana mainās un rada administratīvus sarežģījumus,» tā
uzņēmuma valdes loceklis Kaspars Mazapšs.

Arī metālapstrādes uzņēmums «TS Rīga», kas ietilpst Francijas
grupas «S.E.E.» koncernā, rudenī atklāja jaunu ražošanas cehu, kas
ļaus dubultot ražošanas jaudu, investējot miljonu eiro. Stabila
attīstība vērojama arī gofrētā kartona ražotājā «Smurfit Kappa
Baltic», kas faktiski katru gadu paplašina savas ražošanas telpas.
«Sākām ar investīcijām četru miljonu eiro apjomā. Katru gadu ir
vērojama attīstība – palielinās apgrozījums, tādēļ varam atļauties
paplašināt ražošanu,» norāda J.Vilmanis.

Šobrīd lielākie Jelgavas investori ražošanas jomā ir
izvietojušies bijušās RAF rūpnīcas teritorijas tuvumā, tādēļ tuvākā
vai tālākā nākotnē varētu būt aktuāls jautājums par jaunu
industriālu parku izveidošanu. To apstiprina arī LIAA pārstāvis
R.Gudermanis: «Lai Jelgava izmantotu savas priekšrocības, būtu
vēlams veikt mājasdarbus tur, kur tas vēl nav darīts. Svarīgākais
no tiem būtu pašvaldības īpašumā esošo industriālo teritoriju
sakārtošana – ceļu izbūve, elektroenerģijas pieslēgums. Šādā veidā
potenciālajam investoram tiek uzsvērts, ka pilsēta ir gatava uzņemt
jaunas investīcijas.»

Šajā ziņā Jelgavā vēl ir plašas attīstības iespējas, viena no
tām – bijušā Jelgavas lidlauka teritorija, par kuras attīstību
interesi jau izrādījuši uzņēmēji no Ķīnas.

«Jelgava ir pozitīvs piemērs»

Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras
valdes priekšsēdētājs:

«Jelgavu Latvijas mērogā noteikti var minēt kā pozitīvu piemēru
investīciju piesaistes jomā, īpaši rūpniecības nozarē. Mums ir
izveidojusies laba sadarbība ar Jelgavas Ražotāju un tirgotāju
asociāciju un vietējo pašvaldību. Jāsaprot, ka bieži vien
investoriem ciešākā saikne ir ar pilsētu, tādēļ veiksmīga
komunikācija ir liels pluss. Par Jelgavas priekšrocību jau
tradicionāli tiek atzīmēta tās atrašanās vieta, kas investoru acīs
ir ļoti svarīgs faktors – jāsaprot, ka joprojām Rīga tiek uzskatīta
par lielāko magnētu, taču arī Jelgava ir ļoti labās pozīcijās.
Latvijas mērogā investori bieži saskaras ar kvalificētu darbinieku
trūkumu, taču Jelgavā veiksmīgi darbojas profesionālās skolas un
LLU, kas spēj nodrošināt nepieciešamos darbiniekus. Vēl viens
svarīgs faktors investoru piesaistē ir nodokļu politikas
sakārtošana, un šajā ziņā mēs ceram, ka izdosies pārliecināt
valdību par vidēja termiņa nodokļu stratēģijas izveidi. Šajā plānā
mēs vēlētos iekļaut punktu, kas paredzētu iedzīvotāju ienākuma
nodokļa daļu atgriezt tai pašvaldībai, kurā cilvēks strādā. Šāds
punkts noteikti aktivizētu tās pašvaldības, kuras pret rūpniecību
un rūpniekiem šobrīd attiecas atturīgi. Jelgavas situācijā tas
varētu būtiski papildināt pilsētas budžetu.»

Foto: Austris Auziņš un no JV arhīva