9.6 °C, 7.4 m/s, 89.3 %

Jauniešiem

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsJauniešiem«Jāuztraucas ir, bet nav jābaidās!»
«Jāuztraucas ir, bet nav jābaidās!»
19/01/2009

Mazāk nekā pusgads ir palicis, līdz vidusskolēni kārtos eksāmenus. Vieni jūtas droši un pārliecināti, citi jau tagad sāk stresot un nervozēt, taču pieredze apliecina: baidīties un krist panikā gaidāmo eksāmenu dēļ nevajag.

Olga Tiļecka

Mazāk nekā pusgads ir palicis, līdz
vidusskolēni kārtos eksāmenus. Vieni jūtas droši un pārliecināti,
citi jau tagad sāk stresot un nervozēt, taču pieredze apliecina:
baidīties un krist panikā gaidāmo eksāmenu dēļ
nevajag.
 

«Eksāmenus kārtoju jau sen – 2005. gadā –, bet
joprojām atceros, cik tas bija kolosāli!» stāsta Jelgavas 5.
vidusskolas absolvents, tagadējais Transporta un sakaru institūta
trešā kursa students Kļims Galaktionovs. «Laiks bija ļoti silts,
tāpēc eksāmeniem gatavojos sauļojoties. Protams, skolotāji mēģināja
iestāstīt, ka ar pārbaudījumiem nebūs joki, jo no tā, cik labi
rezultāti, atkarīga nākotne un nākamās mācības iestādes izvēle,»
Kļimts atceras, ka visgrūtākais bija fizikas eksāmens, pat
neraugoties uz to, ka intensīvi risinājis gan iepriekšējo eksāmenu
uzdevumus, gan arī citādi vingrinājies. «Ieguvu C pakāpi, arī
pārējos priekšmetos – angļu valodā, latviešu valodā, krievu
literatūrā – bija C līmenis, vienīgais sarūgtinājums, ka matemātikā
sasniedzu tikai D līmeni. Bet, ja ņem vērā, ka es eksāmenam vispār
negatavojos, tas ir normāli. Kārtot eksāmenus bija tik patīkami, ka
es labprāt pārdzīvotu to visu vēlreiz!» stāsta students.

Viņš uzskata, ka pirms vidusskolas eksāmeniem
noteikti jāzina, kādas prasības ir augstskolā, kurā plāno turpināt
mācības. «Jauniešiem es tomēr ieteiktu izvēlēties nevis prestižu un
populāru universitāti, bet to, kur tiešām vēlas mācīties. Un no
eksāmeniem nav jābaidās – vienkārši jātic saviem spēkiem un jābūt
pārliecinātam, ka divpadsmit gadus, kas pavadīti skolā, nav tikai
velti atsēdēti,» tā Kļimts. Viņš arī neskopojas ar kādu padomu no
paša pieredzētā: «Ieteiktu nemēģināt norakstīt, jo šī «bīstamā
operācija» var beigties ar izraidījumu no eksāmena. Eksis noteikti
ir pārbaudījums gan zināšanām, gan garam, jo daži nevar izturēt tik
lielu slodzi – atceros, kā meitenes pēc angļu valodas eksāmena
raudāja, jo bija pārliecinātas, ka to nokārtojušas ļoti slikti,
bet, kā izrādījās vēlāk, nemaz tik slikti nebija!»

Līdzīgu viedokli pauž arī Artjoms Dragancevs,
kurš nu mācās Transporta un sakaru institūta 1. kursā. Viņš
apgalvo, ka pirms eksāmeniem ir jāuztraucas, pretējā gadījumā nekas
nesanāks, bet no tiem nav jābaidās, jo neviens eksāmenu dēļ vēl nav
miris. «Skolotāji mēģināja pārliecināt, ka eksāmenos būs ļoti
grūti. Nenoliedzu – tā arī bija, bet viņi deva pietiekami daudz
informācijas, lai mēs eksāmenu laikā justos droši un pārliecināti.
Sākumā gan cerējām, ka sāksim gatavoties otrajā semestrī, bet, kā
vienmēr, visu atlikām uz pēdējo brīdi un reāli to sākām darīt tikai
aprīlī. Es jau iepriekš zināju, ka, pat nokārtojot visus eksāmenus
kaut vai C līmenī, tikšu iecerētajā universitātē, tāpēc īpaši arī
nepiepūlējos, taču, ja gribi studēt budžeta grupā, jāmācās cītīgi
visa gada garumā, jo iegūt A līmeni bez gatavošanās ir grūti, es
pat teiktu – neiespējami,» Artjoms atceras – lai atkārtotu apgūto,
viņš izmantojis desmitas klases grāmatas un apmeklējis
privātskolotāju matemātikā. «Uztraucos tikai pirms matemātikas
eksāmena, bet, ieraugot A4 formāta lapas ar uzdevumiem, uzreiz
atslābu un sāku risināt tos uzdevumus, kurus zināju. Visos
eksāmenos ieguvu C līmeni (ģeogrāfijā, matemātikā, fizikā, angļu un
latviešu valodā). Bet, ja būtu nopietnāks, arī rezultāti būtu
labāki,» tā Artjoms.