Mazāk nekā pusgads ir palicis, līdz vidusskolēni kārtos eksāmenus. Vieni jūtas droši un pārliecināti, citi jau tagad sāk stresot un nervozēt, taču pieredze apliecina: baidīties un krist panikā gaidāmo eksāmenu dēļ nevajag.
Olga Tiļecka
«Eksāmenus kārtoju jau sen – 2005. gadā –, bet joprojām atceros, cik tas bija kolosāli!» stāsta Jelgavas 5. vidusskolas absolvents, tagadējais Transporta un sakaru institūta trešā kursa students Kļims Galaktionovs. «Laiks bija ļoti silts, tāpēc eksāmeniem gatavojos sauļojoties. Protams, skolotāji mēģināja iestāstīt, ka ar pārbaudījumiem nebūs joki, jo no tā, cik labi rezultāti, atkarīga nākotne un nākamās mācības iestādes izvēle,» Kļimts atceras, ka visgrūtākais bija fizikas eksāmens, pat neraugoties uz to, ka intensīvi risinājis gan iepriekšējo eksāmenu uzdevumus, gan arī citādi vingrinājies. «Ieguvu C pakāpi, arī pārējos priekšmetos – angļu valodā, latviešu valodā, krievu literatūrā – bija C līmenis, vienīgais sarūgtinājums, ka matemātikā sasniedzu tikai D līmeni. Bet, ja ņem vērā, ka es eksāmenam vispār negatavojos, tas ir normāli. Kārtot eksāmenus bija tik patīkami, ka es labprāt pārdzīvotu to visu vēlreiz!» stāsta students.
Viņš uzskata, ka pirms vidusskolas eksāmeniem noteikti jāzina, kādas prasības ir augstskolā, kurā plāno turpināt mācības. «Jauniešiem es tomēr ieteiktu izvēlēties nevis prestižu un populāru universitāti, bet to, kur tiešām vēlas mācīties. Un no eksāmeniem nav jābaidās – vienkārši jātic saviem spēkiem un jābūt pārliecinātam, ka divpadsmit gadus, kas pavadīti skolā, nav tikai velti atsēdēti,» tā Kļimts. Viņš arī neskopojas ar kādu padomu no paša pieredzētā: «Ieteiktu nemēģināt norakstīt, jo šī «bīstamā operācija» var beigties ar izraidījumu no eksāmena. Eksis noteikti ir pārbaudījums gan zināšanām, gan garam, jo daži nevar izturēt tik lielu slodzi – atceros, kā meitenes pēc angļu valodas eksāmena raudāja, jo bija pārliecinātas, ka to nokārtojušas ļoti slikti, bet, kā izrādījās vēlāk, nemaz tik slikti nebija!»
Līdzīgu viedokli pauž arī Artjoms Dragancevs, kurš nu mācās Transporta un sakaru institūta 1. kursā. Viņš apgalvo, ka pirms eksāmeniem ir jāuztraucas, pretējā gadījumā nekas nesanāks, bet no tiem nav jābaidās, jo neviens eksāmenu dēļ vēl nav miris. «Skolotāji mēģināja pārliecināt, ka eksāmenos būs ļoti grūti. Nenoliedzu – tā arī bija, bet viņi deva pietiekami daudz informācijas, lai mēs eksāmenu laikā justos droši un pārliecināti. Sākumā gan cerējām, ka sāksim gatavoties otrajā semestrī, bet, kā vienmēr, visu atlikām uz pēdējo brīdi un reāli to sākām darīt tikai aprīlī. Es jau iepriekš zināju, ka, pat nokārtojot visus eksāmenus kaut vai C līmenī, tikšu iecerētajā universitātē, tāpēc īpaši arī nepiepūlējos, taču, ja gribi studēt budžeta grupā, jāmācās cītīgi visa gada garumā, jo iegūt A līmeni bez gatavošanās ir grūti, es pat teiktu – neiespējami,» Artjoms atceras – lai atkārtotu apgūto, viņš izmantojis desmitas klases grāmatas un apmeklējis privātskolotāju matemātikā. «Uztraucos tikai pirms matemātikas eksāmena, bet, ieraugot A4 formāta lapas ar uzdevumiem, uzreiz atslābu un sāku risināt tos uzdevumus, kurus zināju. Visos eksāmenos ieguvu C līmeni (ģeogrāfijā, matemātikā, fizikā, angļu un latviešu valodā). Bet, ja būtu nopietnāks, arī rezultāti būtu labāki,» tā Artjoms.