Jau organizācijas nosaukums vien – Latvijas Jauno zemnieku klubs (JZK) – raisa pārdomas – vai šeit darbojas tikai zemnieki, kam kūtī desmitiem govju un simtiem hektāru zemes apstrādājama, vai arī tikai zemnieku atvases?! Nē, klubā darbojas arī ar lauksaimniecību nesaistīti cilvēki, kuri pat savulaik sprieduši, ka lauki jau nu noteikti nebūs viņu aicinājums. Taču šobrīd viņi ir tie, kuri galvenokārt rūpējas par to, lai jaunieši nebēgtu prom no laukiem un saskatītu, ka arī mazā ciematā ir nākotne, vajag vien veidot vidi sev apkārt.
Ritma Gaidamoviča
«Forši ir tas, ka te var iesaistīties jebkurš jaunietis, nav jābūt zemnieku saimniecības īpašnieka bērnam vai obligāti jānāk no laukiem. Galvenais – kaut nedaudz jāmīl daba. Tiem, kam attieksme pret laukiem ir apmēram tāda: ui, lauki man riebjas, diezin vai izrādīs interesi par mūsu organizāciju,» spriež JZK valdes priekšsēdētājs, students Māris Šņickovskis. «Jābūt aktīvam cilvēkam ar mērķi sevi attīstīt. Ir tev saistība ar lauksaimniecību vai nav, to vērā ņemam tikai pasākumos, jo ir tādi, kas domāti jauniem zemniekiem, lauku, pilsētas jauniešiem, kā arī studentiem,» piebilst JZK izpilddirektore Gunita Atstupena. Šobrīd klubā aktīvākie biedri ir studenti no LLU dažādām fakultātēm, aktīvistu pulciņš ir arī Daugavpils universitātē un Rēzeknes augstskolā, kā arī citās vietās Latvijā. «Attālums nav noteicošais, jo bieži gadās, ka tie, kuri ir tālāk, sniedz lielāku atbalstu nekā tie, kuri ir uz vietas,» saka JZK aktīviste Ramona Brālis, kura ikdienā Rīgā studē pedagoģiju, dzīvo Rīgas pievārtē, bet brīvo laiku pavada JZK.
JZK – vadītāju skola
«Bieži vien domāju, kā īsumā pateikt, ar ko JZK nodarbojas, un nonācu pie secinājuma: šī ir sava veida jauno vadītāju skola. Jaunieši, organizējot pasākumus, meklējot sponsorus un darot citas lietas, var uzkrāt organizatora un vadītāja iemaņas,» tā Māris. Te katrs var atrast sev nodarbošanos. «Mēs strādājam divos virzienos – rīkojam pasākumus jaunajiem zemniekiem, kuri paši studē un mājās saimnieko, un organizējam nometnes, profesionālās orientācijas konkursus, karjeras izvēles pasākumus un citas aktivitātes jauniešiem,» stāsta Gunita. Konkursi, projekti vairāk orientēti uz lauku jauniešiem, bet pilsētniekiem vasarās tiek rīkotas nometnes.
Klubs ir kā ideju piestūmēji
«Mēs esam par lauku attīstību. Spilgts piemērs tam ir darbs ar jauniešiem laukos, kuri uzskata, ka viņiem tur nav ko darīt, jāskrien uz pilsētu, tur ir īstā dzīve. Mūsu mērķis ir ar pasākumiem likt viņiem aizdomāties, ko varētu darīt laukos. Pirms laika sākām jauniešiem rīkot ekskursijas pa saimniecībām, lai parādītu, ka arī te strādā ar jaunākām tehnoloģijām un viss modernais nav tikai pilsētā. Jau trešo gadu rīkojam konkursu par lauku attīstības idejām, kur komandas izstrādā projektus par to, ko vēlas savā pagastā izveidot. Piemēram, Tilžā jaunieši izstrādāja projektu par vasaras atpūtas vietu, tagad viņiem ir lapene, ticu, ka uz Lieldienām viņi uztaisīs arī lielas šūpoles, kur visiem pagasta iedzīvotājiem izšūpoties. Līksnā jaunieši izveidojuši dabas parku. Izstrādājot dažādus projektus, rīkojot pasākumus, viņi jūt, ka ir svarīgi savam pagastam,» tā Gunita. «Mēs esam kā idejas piestūmēji. Protams, nevaram teikt, ka visa valsts uzreiz jutīs, ka nāk jauno zemnieku vilnis, bet ieguvēji ir kaut kāda grupa, daļa sabiedrības,» tā valdes locekle Skaidrīte Dzene.
Zemniekus birojā var sastapt reti
Pirms vairākiem gadiem, kad organizācija izveidojusies, populārākais darbības virziens bijis prakses iespējas ārzemēs. «1991. gadā tas bija bums, kad juka kolhozi, cilvēki savā īpašumā ieguva zemes un vēlējās paši saimniekot. Doma bija, bet pieredze – ne, tāpēc daudzi devās izglītoties uz ārzemēm. Arī šobrīd JZK piedāvā praktizēties 14 valstīs, jāpiebilst, ka līdz ar krīzi valstī arvien vairāk jauniešu interesējas par šo iespēju. Taču tas nekad nebūs mūsu pamatdarbības virziens,» saka Gunita. Jaunieši atzīst, ka īstos zemniekus birojā var sastapt reti, viņi ierodas uz semināriem, pārējā laikā strādā saimniecībā, bet aktīvi darbojas tie, kuriem nav savas saimniecības, un bez tādiem cilvēkiem klubs nemaz nevar pastāvēt. Nevar taču taisīt projektus, ja tev mājās jāslauc govis!» nosaka Skaidrīte.
Nometnes pilsētas skolēniem
Viens no JZK jaunākajiem darbības virzieniem ir jauniešu karjeras dienas laukos, nometnes skolēniem. Te gan jāmin, ka nometnes nav tādas, kā varbūt kāds iedomājas – grupiņu pilsētas bērnu aizsūta vasaras darbos uz lauku saimniecību barot vistas, cūkas un darīt citus lauku darbus. «Šīs nometnes paredzētas 7. – 9. klašu jauniešiem, tās parasti notiek dažādās Latvijas profesionālajās skolās, kur tiek sniegta informācija par skolas piedāvāto, bet lielāko daļu laika skolēni viesojas saimniecībās, skatoties, kā tur strādā. Iespējams, ja mainītu likumdošanu, mēs varētu viņiem dot iespēju pastrādāt, jo jauniešiem ir bijusi šāda vēlme,» tā Gunita. «Protams, ne jau katrs saimnieks 35 jauniešiem ļaus govīm pupus raustīt,» piebilst Skaidrīte.
Jaunieši te daudz ko dara pirmo reizi
«Lielākais ieguvums – sevis attīstīšana, pilnveidošana. JZK ir tramplīns nākotnē – tāds ir arī kluba sauklis. Jāteic gan, ka to nevar izprast, kamēr neesi pamēģinājis,» atzīst Ramona. «Man šķiet, ka jaunieši, kas šeit atnāk, ir «kantaini», jo viņi te pirmo reizi iemācās nosūtīt faksu, runāt pa telefonu. Pirmais zvans sponsoriem parasti ir tāds, ka mati stāvus ceļas un šķiet, ka nekad mūžā neko no šī uzņēmēja nedabūsim, bet tad nāk trešais un piektais zvans, un tu jau runā kā profesionālis. Te iemācās uzrakstīt vēstuli, iesniegumu, uztaisīt piedāvājumu – visas tās lietas, ko skolā un universitātē neiemāca,» stāsta Skaidrīte. Vārds «zemnieku» izraisa atšķirīgas jūtas
Jaunieši atzīst, ka daudziem, izdzirdot vārdus «zemnieku klubs», skats ir visai skeptisks, taču, piedaloties aktivitātēs, tas mainās. «Piemērs no dzīves par saimniecību Bauskas rajonā. Saimniecības īpašnieks ir viens no JZK dibinātājiem, kurš savam dēlam teica, lai nāk uz JZK, bet puisis iebildis: «Nē, nē, es neko negribu dzirdēt par laukiem!» Bet tad es ar viņu parunāju un izstāstīju, kas šeit notiek un kā – tagad viņš ir mūsu biedrs un labprāt ierodas uz mūsu semināriem un citiem pasākumiem, bet ikdienā ir tēva labā roka. Tā ir, ka vārds «zemnieks», izraisa atšķirīgas jūtas, taču te nebūt viss nav saistīts tikai ar lopiem. Arī pats savulaik apgalvoju, ka lauki mani neinteresē, bet nu – redz, kur esmu,» stāsta Māris. Bet ir arī biedri, kuri JZK nākuši un tieši interesējušies, ar ko sākt, lai izveidotu savu saimniecību.
Izstrādā jaunus projektus un sniedz informāciju
Ziemas periodā notiek intensīva gatavošanās pasākumiem vasarā. Patlaban JZK gaida atbildi par finansējumu Eiropas projektam, kam zaļo gaismu devusi arī Zemkopības ministrija, «Par svaigo augļu un dārzeņu lietošanas nepieciešamību uzturā jauniešiem un bērniem – izvēlies svaigo!». Šobrīd JZK kā informators un semināru rīkotājs iesaistījies arī akcijā «Pārtikas zaļo grozu» sistēmas, kur tiek rīkotas apmācības maziem un vidējiem zemniekiem ar Pārtikas un veterināro dienestu, lai saimnieki uzzinātu par dienesta prasībām, lai saprastu, ko nepieciešams pilnveidot vai uzlabot savā saimniecībā, lai iegūtu atļauju tirgot savu produkciju. Kā arī JZK ir informatori, lai cilvēki uzzinātu par portālu www.zemnieks.info, kurā zemnieki piedāvāt savu produkciju un pircējs var to iegādāties pa tiešo no zemnieka saņemot lauku labumus.
Lauki – pilsētniekiem atpūtai
Taujāti, vai lauki un arī zemnieki būs, jaunieši ir vienisprātis: kur gan tas viss liksies?! Jautājums gan paliekot, kāda būs ekonomiskā aktivitāte. «Iespējams, būs lielās saimniecības, kas nodarbosies ar lauksaimniecisko ražošanu, un mazās saimniecības, kas piedāvās pilsētniekiem nopirkt zemenes, pašiem tās dārzā salasot, vai arī tā būs vieta nogurušiem pilsētniekiem, kuri bez maksas varēs aizbraukt uz saimniecību un pastrādāt. Ir bijuši reāli piemēri, kad biroja meitenes no Rīgas zvana mums un jautā, vai ir saimniecības, kur bez maksas var pakaplēt kartupeļus. Man šķiet, ka ar laiku tiešām lauki būs tā vieta, kur pilsētniekiem atpūsties un uzkrāt enerģiju. Protams, lauciniekam tā ir ikdiena, bet pilsētniekiem – «ekstra»,» sarunu noslēdz Skaidrīte.
5.7 °C,
6.8 m/s,
93.3 % 
5.7 °C,
6.8 m/s,
93.3 %