Ekonomika

«Runas par to, ka vajadzīgs jauns tirgus, sākās jau ap 1999. gadu, kad tapa makets projektam, kāds varētu izskatīties tirgus līdzšinējā vietā. Objektīvu apstākļu dēļ iecere neīstenojās – tirgus teritorija pieder septiņiem dažādiem īpašniekiem, ieskaitot Jelgavas pašvaldību, un panākt vienošanos tā arī neizdevās. Nu pieņemts lēmums par jauna moderna tirgus izveidi pie dzelzceļa stacijas,» par Jelgavas tirgus pārcelšanu un modernizāciju stāsta SIA «Jelgavas tirgus» vadītājs Valdis Labanovskis, kurš uzņēmumu vada jau 20 gadus. Aizvadītajā nedēļā sapulcē tirgotāji tika informēti par jaunā Jelgavas tirgus aprisēm un uzņēmuma plāniem pēc investora piesaistes.

SIA «Jelgavas tirgus» ir Jelgavas pašvaldībai piederoša
kapitālsabiedrība, lai gan tirgus nodrošināšana nav pašvaldības
funkcija. Iecere par tirgus pārvietošanu uz jaunu teritoriju minēta
arī Jelgavas pilsētas attīstības programmā 2014. – 2020. gadam,
tomēr ar investoru piesaisti līdz šim nebija veicies. Nav
noslēpums, ka Jelgavas tirgus pēdējos gados strādā ar zaudējumiem.
«Atrodoties pašreizējā vietā, mēs saskaramies ar milzīgiem
izdevumiem – par zemes nomu vien tiek tērēti apmēram 14 – 15
tūkstoši eiro gadā, tāpat jāsedz milzīgie elektrības rēķini, kas ir
no pieciem līdz sešiem tūkstošiem eiro mēnesī. Šie finanšu līdzekļi
mums ir jāiegūst no tirgotājiem. Par ieguldījumiem attīstībai pat
domāt nevarējām,» situāciju komentē V.Labanovskis. Arī Būvniecības
valsts kontroles biroja speciālisti, pārbaudot tirgus ēkas,
pašvaldībai sniedza atzinumu, ka tirgū esošie paviljoni ir sliktā
tehniskā stāvoklī.

Pagājušā gada maijā Jelgavas pilsētas dome pieņēma lēmumu uz 30
gadiem iznomāt SIA «Jelgavas tirgus» zemesgabalus Sporta ielā 2B un
Zemgales prospektā 19A, lai tur ierīkotu jaunu tirgu. Savukārt
vasarā interesi par SIA «Jelgavas tirgus» izrādīja tik ilgi
gaidītais privātais investors – SIA «ERA2K TT».

Septembrī Jelgavas tirgus dalībnieku ārkārtas sapulcē investors
tika apstiprināts, kas vien nozīmēja, ka atbilstoši pamatkapitāla
palielināšanas noteikumiem jaunajam dalībniekam tirgus
pamatkapitālā jāiegulda 800 000 eiro un jānodrošina, ka trīs gadu
laikā jaunais tirgus tiek izveidots teritorijā pie dzelzceļa
stacijas.

Jaunais tirgus platības ziņā nebūs lielāks

10. janvārī Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā notika
SIA «Jelgavas tirgus» organizēta sapulce, kurā piedalījās uzņēmuma
vadība, investoru pārstāvis Rauls Kreicbergs un esošie tirgotāji.
Tās mērķis bija informēt klātesošos par jaunā tirgus aprisēm, tā
plānojumu un sadarbības turpināšanas noteikumiem ar
tirgotājiem.

Zināms, ka jaunā tirgus ēka atradīsies blakus dzelzceļam un būs
viena no trim ēku kompleksa sastāvdaļām. Blakus plānots arī
lielveikals un kinoteātris. Tirdzniecības platība galvenajā ēkā
plānota līdz 4000 kvadrātmetriem, zem nojumes – 500 – 600
kvadrātmetri, bet neskaidrība šobrīd ir par āra tirdzniecības
vietām. «Platības ziņā jaunais tirgus nebūs lielāks par esošo, taču
tas noteikti būs kompaktāks un apmeklētājiem vieglāk saprotams.
Jaunajā tirgū būs arī atsevišķa vieta zivju tirgotājiem,» informē
tirgus vadītājs. Viņš piebilst, ka līdz ar ierindas tirgotājiem uz
jauno vietu no vecā tirgus pārcelsies arī trīs sabiedriskās
ēdināšanas nodrošinātāji, pulksteņu darbnīca un frizētava.

Daļa no tirgus infrastruktūras izbūves notika jau 2015. gadā,
kad pašvaldība ap dzelzceļa staciju sakārtoja sešus ielu posmus
1900 metru kopgarumā, izbūvēja jaunu Sporta ielas posmu, mainīja
braukšanas kustību pie dzelzceļa stacijas, izveidoja stāvvietas 250
automašīnām pie Sporta ielas un Pasta ielas posmā atklāja
divvirzienu kustību. Darbi veikti 96 240 kvadrātmetru platībā. Gan
jāpiebilst, ka automašīnu stāvvieta Sporta ielā tiks paplašināta
līdz apmēram 600 automašīnu vietām, kas ļaus ērti to izmantot gan
tirgus apmeklētājiem, gan tiem jelgavniekiem, kas ikdienā savu ceļu
mēro uz Rīgu.

Koncepcija – bez ierobežojumiem

Galvenais jautājums, kas varētu interesēt jelgavniekus un arī
tirgotājus, – vai nemainīsies tirgus koncepcija. Kā skaidro
V.Labanovskis, tirgus administrācija nedomā ietekmēt piedāvājumu,
tāpēc tas ir tirgus, kur cilvēki var tirgot savas preces gan
rūpniecības, gan pārtikas sektorā. «Svarīgākais, kas jāņem vērā
tirgotājiem un tirgus apmeklētājiem: piedāvājumu rada pieprasījums.
Protams, piedāvājumu ietekmē dažādas kontrolējošās iestādes –
Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts ieņēmumu dienests un
citi, kas mums regulāri liek sprunguļus riteņos. Manuprāt, mūsu
valstī spēcīgi darbojas lielveikalu lobijs,» secina
V.Labanovskis.

Saistībā ar jauno tirgu plānots, ka tā darba laiks būs garāks.
Šobrīd darba dienās darbs tiek pārtraukts jau ap pulksten trijiem
pēcpusdienā, bet, atrodoties blakus stacijai, tas tiks pagarināts.
«Tirgotājiem nekādus šķēršļus neliksim, neliegsim strādāt ilgāk.
Jāsaprot, ka liela daļa mūsu potenciālo pircēju pēc darba Rīgā
dosies ar vilcienu vai autobusu mājās, tādēļ mums savi pakalpojumi
jāspēj piedāvāt arī viņiem. Šo cilvēku pirktspēja ir jānovērtē,» tā
tirgus vadītājs.

Savukārt fakts, ka jaunajam tirgum blakus atradīsies šobrīd vēl
nezināms lielveikals, Latvijas pieredzē ir visai ierasts – Rīgā,
Daugavpilī un vēl citās pilsētās. Arī dārzeņu tirgotāja Ilona
Tomberga atzīst, ka tirgus vietas izvēle varētu būt veiksmīga.
«Daudzās pilsētās blakus tirgum ir lielveikals – tā ir ierasta
prakse. Mums jau tagad ir augstākas cenas nekā lielveikalos, jo
strādājam mazumtirdzniecībā, līdz ar to precei ir jābūt
kvalitatīvākai. Lielveikali to iepērk vairumtirdzniecībā par lētāku
cenu, bet mēs paši braucam pie zemniekiem un pērkam produkciju.
Neteikšu, ka šobrīd mūs apmeklē tuvākās apkaimes iedzīvotāji, jo
viņu pirktspēja nav diez ko augsta,» tā tirgotāja.

Tirgotājiem – labāki apstākļi, bet lielāka
īre

Jaunā tirgus infrastruktūra krietni atšķirsies no tās, kāda tā
tirgotājiem pieejama šobrīd, kad tirgus teritorijā esošās ēkas tiek
apsildītas vien ar dažādiem elektriskajiem sildītājiem, par ko paši
tirgotāji maksā milzīgus elektrības rēķinus, un tie ir papildu
izdevumi noteiktajai īres maksai. Šobrīd maksa par vienu
tirdzniecībai izmantoto kvadrātmetru ir septiņi eiro, bet paviljonā
vieta pie pusotru metru garas vitrīnas tirgotājiem izmaksā 8,50
eiro mēnesī. Vidēji tirgotāji izmanto 20 – 30 kvadrātmetrus
tirgošanās platības.

«Vecais tirgus ir mīļš, taču tas ir arī novecojis. Problēmas ar
komunikācijām, par šauru ejas – ja mēs sestdienā savedam preci, tad
pa ejām gan mums, gan apmeklētājiem ir grūti iziet. Esam saņēmuši
sūdzības no pircējiem, kuriem nav vajadzīga šī «šūmēšanās» un
grūstīšanās. Mēs visi ceram, jaunajā tirgū šīs lietas tiks
sakārtotas un veiksmīgi noorganizētas. Jāatzīst, ka šobrīd tirgū ir
neliels haoss,» savas domas pēc iepazīšanās ar jaunā tirgus aprisēm
pauž tirgotāja I.Tomberga. Atšķirība no lielas daļas kolēģu viņu
neuztrauc īres cenas paaugstināšana – ap 20 eiro par kvadrātmetru
–, jo beidzot būs iespēja strādāt normālos apstākļos. Viņu vairāk
satrauc jautājums par tirdzniecības platības efektīvu noteikšanu un
izvēli, jo šobrīd tiek strādāts pēc gadiem uzkrātās pieredzes.

Savukārt jelgavniece Dana, kas tirgojas ar vīriešu drēbēm, jau
tuvākajā laikā plāno beigt tirdzniecību Jelgavas tirgū: «Šobrīd
tirgū ir pamatīgas problēmas ar automašīnas novietošanu, tāpat ir
ar apkuri – lai nenosaltu, man jāģērbjas slēpošanas kostīmā! Īres
cena jaunajā tirgū būs augsta – daudziem būs jāmainās un jāspēj
pielāgoties. Droši vien vajadzēs palielināt preču apjomu, lai
nesanāk kā man – šodien esmu ietirgojusi vien četrus eiro.» Viņa
gan spriež, ka daudz ko noteiks investora intereses un, kaut arī
daļa tirgotāju pauž skepsi un pat neapmierinātību, vairums tomēr
parakstīs jaunos nomas līgumus.

Starp tirgotājiem, protams, ir arī tādi, kas, visticamāk, jauno
nomas maksu nevarēs atļauties, un šiem cilvēkiem pilsētā būs
jāmeklē jaunas tirdzniecības vietas, kur pārdot preci vai piedāvāt
pakalpojumus. Viens no viņiem varētu būt Andris, kurš Jelgavā
zināms kā cenas ziņā pieejamākais velosipēdu meistars un rezerves
daļu tirgotājs. «Es piekrītu, ka vajag jaunu tirgu, taču nevajag
cenas celt augšā! Šobrīd strādāju apmēram 20 kvadrātmetros, un pēc
jaunajām cenām īres izdevumi mēnesī sasniegs pat 400 eiro. Šādu
summu es nevaru atļauties maksāt pat sezonas laikā – vasarā uz
vienu velosipēdu maksimāli nopelnu piecus eiro. Man lētāk būs īrēt
telpas citur. Jāsaprot, ka manus pakalpojumus jelgavnieki izmanto
zemo cenu dēļ, taču, ja pacels īri, man būs jāpaceļ cenas. Domāju,
ka tad konkurēt ar pilsētā esošajiem četriem velo servisiem
nespēšu,» tā Andris.

Vietu rezervācija jau sākusies

Tirgus vadītājs V.Labanovskis atzīmē, ka pēdējos gados kopējam
tirgotāju skaitam ir tendence sarukt, tomēr cer, ka jaunā vieta un
tirgošanās apstākļi tomēr raisīs interesi jaunu tirgotāju vidū.
Vietu rezervācija jaunajā tirgū jau sākusies, un priekšroka tiks
dota esošajiem tirgotājiem, kuriem līdz gada beigām ir jānoslēdz
tirgošanās vietas rezervācijas līgums. Tas paredz iemaksāt trīs
mēnešu nomas maksu, kas pēc tam tirgotājiem tiks atdota.

Par jelgavnieku pirktspēju tirgus vadītājs nešaubās. «Pirktspēja
kā tāda pēdējos gados nav īpaši samazinājusies, bet finanšu
rādītāji un apgrozījums samazinās, jo sarūk apjoms kā tāds,
tirgotāju skaits un piedāvājums. Iedzīvotāju pirktspēju vislabāk
var redzēt pirms svētkiem – 30. decembrī mums bija darba diena, un
katru sestdienu uz Jelgavas tirgu brauc karpu audzētāji no Saldus
novada Sātiņiem. Šajā dienā rindā stāvēja ap 100 cilvēku. Svaiga
dzīva karpa par būtiski zemāku cenu nekā lielveikalā,» secina
V.Labanovskis, atzīmējot, ka cilvēki joprojām augstu vērtē
kvalitatīvus pašmāju pārtikas ražojumus.

Jelgavas tirgum jaunajā teritorijā darbs jāsāk līdz 2020.
gadam.

Foto: Jelgavas tirgus