Mūsu sabiedrība dažādi attiecas pret pataloganatomiem, taču ne visi saprot, cik liela nozīme viņiem ir dzīvo cilvēku dzīvē. Izrādās, pataloganatoma darbs saistīts ne tikai ar mirušajiem…
«Patīk vai nepatīk , bet jāstrādā ir. Esmu pensionāre un ar pensiju iztikt nevaru,» sākumā mazliet asi atcērt sētniece, kad viņu uzrunāju. «Avīzes samestas pa kaktiem, bērni piegružo kāpņu telpas. Iedzīvotāji ir ļoti slikti,» turpina sirdīties kundze. Un patiesi – darāmā Brīvības bulvāra 41. mana apkaimē viņai netrūkst.
Pērnavas ielas iedzīvotāji ik dienu dodas garām puķu tirdziņam, kurš atrodas blakus ziedu veikalam. Laukā sēž tantiņas, tirgojot savā dārzā plūktās puķes, savukārt veikalā vāzēs izkārtotas rozes, gerberas un citas «lepnās» puķes.
Katrs no iedzīvotājiem droši vien ir pamanījis bezpajumtniekus jeb «bomžus», kas ikdienu pavada, rakņājoties atkritumu konteineros. Paši klaidoņi pie tādas dzīves sen kā pieraduši un par to nesūdzas – izrādās, atkritumu konteiners viņiem ir gluži tas pats, kas mums veikals. Viņi tur «iegādājas» gan pārtikas produktus, gan apģērbu. Dažkārt atrod pat netīšam izmestas dārglietas, naudu.
«Es vairs netērēju naudu – nepērku ne šokolādes, ne pusdienas skolā. Katru latu taupu gaidāmajam braucienam,» teic viena no 6. vidusskolas skolniecēm, kas trešdien, 17. septembrī, kopā arī citiem skolasbiedriem dosies ekskursijā uz Prāgu Čehijā.
«Šogad sporta spēles ir daudz aizraujošākas un interesantākās – parasti tajās bija skriešana, tāllēkšana vai citas individuālas disciplīnas, bet šoreiz spēkus varējām pārbaudīt komandas spēlēs,» saka 12.a klases skolniece Olga Motosova, paužot prieku par sportisko garu, kāds šodien, 4. septembrī, valdīja tradicionālajās 5. vidusskolas sporta spēlēs.