«Šodienas jaunieši ir aizmirsuši, kā komunicēt bez tehnoloģijām, un, manuprāt, tā ir viena no aktuālākajām problēmām,» vērtē 11. klases skolniece Amanda Šīna, kura kopā ar domubiedriem piedalījās konkursā «Jaunieši var!», gūstot atbalstu projektam «Dzīvais čats». Tā mērķis bija mudināt vienaudžus uz «dzīvu» komunikāciju klātienē, iepazīt vienam otru sarunā un kopīgās aktivitātēs. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv uzrunāja aktīvos Jelgavas jauniešus, lai izprastu šodienas jauniešu vajadzības, viņu vēlmi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē mūsu pilsētā.
Lai arī cik tehnoloģiskā laikā mēs dzīvotu, vajadzību pēc komunikācijas un kopīgas brīvā laika pavadīšanas neformālā vidē akcentē arī citi uzrunātie jaunieši, stāstot, ka dažkārt viņiem vienkārši nepieciešama kopā būšana. «Dažreiz mēs visi kopā sanākam, parunājamies vai kopīgi izpildām mājasdarbus,» saka «Jundas» Jauniešu kluba dalībnieks 12. klases skolnieks Dmitrijs Kočemazovs. Arī Jelgavas Jauniešu centra apmeklētāji lielākoties uzsver kopīgas aktivitātes, ko viņi var organizēt centrā. «Mēs uz šejieni nākam pavadīt laiku: spēlējam galda spēles, kad ārā ir silts laiks, – futbolu,» stāsta 5. klases skolnieks Igors Paučs. Jauniešu centrā atklāj, ka pēc izglītojošās vasaras nometnes romu tautības bērniem arī viņu interese par līdzdalību pilsētas piedāvātajās aktivitātēs ir pieaugusi un bērni labprāt apmeklē centru. «Domāju, ka pilsētā tomēr pietrūkst foršu vietu, kur jaunieši varētu pulcēties,» vērtē jelgavnieks biznesa augstskolas «Turība» 4. kursa students un iniciatīvas jauniešiem «Iedvesma» dalībnieks Ritvars Ganulevics, kurš īstenojis projektu sociālās aprūpes centra bērniem «Zīmē Jelgavu», veicinot brīvu un nepiespiestu jaunradi. Jaunieši nenoliedz, ka panākumu pamatā ir uzticama komanda, un tādu var rast, kopīgi īstenojot dažādus projektus.
Ideju pietiek, bet atbalstu vajag
Jaunieši atklāj, ka ar pašu iniciatīvu var daudz panākt, taču liela nozīme mērķu īstenošanā ir pieredzējušiem atbalstītājiem – pieaugušajiem vai mentoriem. «Ja neesi kādā organizācijā, īstenot savus projektus ir grūtāk. Jāiegulda lielāks darbs sponsoru piesaistē, kā arī sākotnēji vispār jāiegūst sadarbības partneru uzticība, savukārt «Junda» sniedz mums noderīgus kontaktus un atbalstu,» skaidro «Jundas» Jauniešu kluba dalībniece 12. klases skolniece Vēsma Asja Kurzemniece. Viņai piekrīt arī pārējie kluba biedri, papildinot, ka centrs nodrošina ar nepieciešamajiem resursiem un palīdz veikt nozīmīgas saskaņošanas, bez kurām daudzi pasākumi nevarētu notikt – tas ir kā «drošības spilvens».
Vēl viens izaicinājums, ar ko jauniešiem nākas sastapties, ir savu nodomu nozīmības pierādīšana, jo jaunu cilvēku iniciatīvu sabiedrība vērtē daudz striktāk. «Ja tu esi jaunietis, tevi vērtē divtik. Dažreiz tu pat netiec pie projekta idejas izklāsta, jo sākumā analizē tevi kā personību. Svarīgākais ir prast aizstāvēt savu viedokli, un vēl labāk, ja tavi darbi runā paši par sevi,» vērtē Ritvars. Viņš piebilst, ka ir svarīgi pievērst uzmanību katram sīkumam. «Uz tikšanos labāk ierasties desmit minūtes agrāk, jo, pat ja tu esi punktuāls, kāds noteikti padomās, ka gan jau uz tikšanos ieradīsies ar kavēšanos – tāds nu ir stereotips par mūsdienu jauniešiem.»
Dažkārt iniciatori ir arī pieaugušie, kuri, saskatot jauniešos degsmi, iedrošina viņus dažādu projektu īstenošanai. Piemēram, 9. klases skolnieks Marks Masolovs, kurš līdz šim nebija iesaistījies jauniešu projektos, sadarbībā ar savas skolas, 2. pamatskolas, sporta skolotāju un skolasbiedriem īstenoja projektu «Sporta grozi basketbolam», piedaloties pašvaldības projektu konkursā «Jaunieši var». «Mums patīk basketbols, taču skolas sporta laukumā nebija basketbola grozu. Sporta skolotājs iedrošināja mūs piedalīties konkursā, kā rezultātā šobrīd sporta laukumā uzstādīti divi basketbola grozi,» tā Marks. Jelgavas Skolēnu domes jaunieši norāda, ka viņi cenšas īstenot projektus, kurus var kvalitatīvi izpildīt pašu spēkiem, tādēļ pieaugušo atbalsts viņiem nav primārais, taču nepieciešamās zināšanas palīdz attīstīt lektori, kuri regulāri strādā ar jauniešiem.
Pašizaugsmes meklējumos
Tas, kas lielākoties virza aktīvos Jelgavas jauniešus, ir gan vēlme popularizēt savas idejas un risināt sev aktuālas problēmas, gan arī nepieciešamība pilnveidoties kā personībai. «Piedalīšanās dažādu projektu organizēšanā māca runāt publikas priekšā, aizstāvēt savu viedokli, organizēt laiku un sadarboties,» vērtē «Jundas» Jauniešu kluba dalībniece 10. klases skolniece Beāte Laura Stalbava. Daudzi jaunieši jau šobrīd novērtē neformālās izglītības nozīmi karjeras izveidē, uzsverot, ka tā paplašina redzesloku un ir labs ieraksts CV. «Es jau šobrīd domāju soli uz priekšu – vēlos izaicināt sevi, attīstīt vadītājas kompetences, spēju sadarboties un komunicēt,» stāsta Jelgavas Skolēnu domes priekšsēdētāja Laura Jurevica. «Es uzskatu – tu mācies tikai tad, kad esi ārpus savas komforta zonas. Mēs mācāmies no savām kļūdām, un domāju, ka tas palīdzēs gūt panākumus arī darba tirgū,» vērtē Jelgavas Skolēnu domes pārstāve 11. klases skolniece Anna Blauberga.
Jaunieši stāsta, ka darbošanās ne vien savu, bet arī citu interešu labad ļauj aktualizēt sev svarīgus tematus un nozīmīga pievienotā vērtība ir gandarījums, ko sniedz veiksmīgi īstenoti projekti. «Man ir liels prieks redzēt rosību sporta laukumā, kur pēc pašu iniciatīvas uzstādījām basketbola grozus, un tas mani iedvesmojis arī citu projektu īstenošanai. Pabeidzot skolu, vēlos atstāt ko paliekošu un noderīgu arī citiem skolēniem,» atklāj Marks. Svarīgs priekšnosacījums, ko jaunieši cenšas ievērot, ir vienaudžu vēlmju un interešu analīze, lai viņu īstenotie projekti būtu jauniešiem saistoši. «Izstrādājot «Dzīvā čata» projekta ideju, apjautājām draugus, paziņas, vai viņus uzrunātu šāds pasākums, centāmies saprast, kas būtu aktuāli. Arī pēc aktivitātēm mēs izrunājām vakara gaitu, lai rastu atgriezenisko saikni no vienaudžiem,» tā Amanda. Savukārt Jauniešu kluba aktīvisti par savu priekšrocību uzskata pašu dalībnieku vecuma amplitūdu – no 14 līdz 25 gadiem, tā nodrošinot daudzpusīgu pārskatu par jauniešu aktualitātēm dažādos vecumos.
Iespēju netrūkst
«Varam darīt visu, kamēr esam spējīgi to paveikt kvalitatīvi. Zinām: pat ja mūsu ideja mentoriem līdz galam nepatiks, tā vismaz daļēji tiks atbalstīta,» vērtē Jauniešu klubā. Arī Amanda, kura gadu darbojās atbalsta programmā «Jaunie līderi», piekrīt, ka jauniešu idejas pilsētā tiek atbalstītas. ««Jaunajos līderos» mums tikai vajadzēja iet un darīt – mūsu idejas neviens nebremzē,» tā Amanda. Jaunie jelgavnieki norāda, ka pilsētā varētu vairāk popularizēt jauniešu auditorijai paredzētus pasākumus un iespējas, lai par tām uzzinātu arī tie jaunieši, kuri ir mazāk uzņēmīgi. «Domāju, ka piedāvājums jauniešiem ir diezgan plašs, taču pietrūkst atbilstošas, konkrētu mērķauditoriju uzrunājošas reklāmas. Nepietiek ar to, ka pilsētvidē parādās plakāts ar uzrakstu – lasīt ir forši, bet vajag to darīt interaktīvāk,» piemēru min Ritvars. Viņš uzsver, ka pilsētai būtu vairāk jādomā par to, kā uzrunāt un ieinteresēt tos jauniešus, kuriem trūkst motivācijas, jo aktīvie jaunieši paši atrod sev nepieciešamo. Savukārt Jauniešu kluba dalībniece Vēsma kā lielu Jelgavas jauniešu priekšrocību vērtē nelielo konkurenci. «Jelgavā nav tik daudz jauniešu organizāciju kā, piemēram, Rīgā, tādēļ mums ir vairāk iespēju – mazāka konkurence,» tā Vēsma. Jaunieši vienojas atziņā, ka ir tikai jāiet un jādara, jo labākās idejas rodas darot.
Jelgavas jaunieši, protams, ir piedzīvojuši arī lielākas vai mazākas neveiksmes, taču to cēloņi bieži vien var būt arī pavisam negaidīti, piemēram, nelabvēlīgi laikapstākļi, kuri samazina pasākuma apmeklētāju skaitu arī tad, ja tas notiek iekštelpās. «Mēs ne vien paši organizējam dažādas aktivitātes, bet esam «tiesneši» citu jauniešu rīkotajos pasākumos. Tā ir sava veida pieredzes apmaiņa, jo mēs uz pasākumu skatāmies nevis no apmeklētāju, bet no organizatoru skatpunkta,» atklāj Jauniešu kluba pārstāvji. Jauniešiem ir svarīga ne vien finansējuma piesaiste, bet arī prasme to efektīvi izmantot. «Iegūstot finansējumu, ir nepieciešams strikts plāns,» vērtē Ritvars, kura sabiedriskā dzīve jau no skolas laikiem šobrīd ir devusi arī taustāmus rezultātus, proti, attīstot vēl vidusskolas laikā iesākto zinātniski pētniecisko darbu par inovatīvajām vēja turbīnām, viņš startējis «Turības» ideju konkursā un ieguvis finansējumu savas idejas attīstīšanai 20 000 eiro apmērā.
Attur pašpārliecības trūkums
Jaunieši piekrīt, ka tomēr lielākā daļa vienaudžu labprātāk paliekot vērotāju lomā un nevēlas izlēkt no pūļa. «Daudziem patīk saņemt jau gatavu produktu, un viņi nevēlas ieguldīt savu darbu un laiku, par to neko nesaņemot pretim. Jauniešiem patīk viegla dzīve,» spriež Anna, un citi Skolēnu domes pārstāvji viņai piekrīt, sakot, ka bieži nemateriālās vērtības – pieredze, kontakti, gandarījums – netiek pienācīgi novērtētas. «Novēroju, ka daudziem jauniešiem patīk viegls un pārticis dzīves stils – jaunieši sapņo par to, bet nesaprot, kā līdz tam nonākt,» vērtē Ritvars.
«Svarīgākais ir iet savu ceļu. Iepriekš jutos kā «pelēkā pele», taču, iestājoties Skolēnu pašpārvaldē, apzinājos, ka varu daudz. Katram ir jāatrod tā vide, kurā viņš jūtas labi un brīvi, un tādu iespēju pilsētā ir daudz,» aicina Skolēnu domes pārstāve A.Blauberga. Ja ne savā klasē, tad skolā, ja ne skolā, tad kādā sabiedriskajā organizācijā – aktīvie jaunieši aicina nākt un izmēģināt savus spēkus, lai saprastu, ka Jelgavā ir iespējas un arī paši jaunieši tā vietā, lai gaustos, ka pilsētā nekas nenotiek, var radīt saistošas aktivitātes paši sev.
Foto: no JV un jauniešu arhīva