«Kāpēc apsveru studēt ārzemēs? Tur paveras plašākas iespējas. Latvijā šobrīd ir tikai viena ar mākslu saistīta augstskola – Latvijas Mākslas akadēmija –, un tur tiek uzņemti ļoti maz studentu. Nenoliegšu, ārzemēs arī izglītības līmenis ir augstāks un paver plašākas iespējas atrast darbu. Esmu nolēmusi studēt «restauratoros» un jau šobrīd esmu atlasījusi vairākas universitātes Lielbritānijā. Šodien gribu noskaidrot, ko man darīt tajā brīdī, kad saņemšu apstiprinājumu no universitātes, ka esmu uzņemta. Kāds ir process pirms došanās uz Lielbritāniju,» atzīst 12. klases skolniece Ginta Jansone.
Ritma Gaidamoviča
Viņa ar vairāk nekā 20 vienaudžiem un viņu vecākiem šodien piedalījās Jelgavas reģionālā Pieaugušo izglītības centra (JRPIC) Skolu atbalsta nodaļas rīkotajā karjeras pasākumā – seminārā «Kas jāzina vecākiem, ja bērns izvēlējies studijas ārzemēs». Jāteic, ka ar katru gadu studijas ārzemēs kļūst arvien populārākas. Piemēram, pagājušajā mācību gadā Jelgavā vidusskolu beidza 495 jaunieši, no kuriem 31 pašlaik studē ārzemēs. Uzrunātie jaunieši nenoliedz, ka studijas ārzemēs šobrīd ir topa lieta un par to klasē runā ne viens vien klasesbiedrs. Nereti tāpēc, ka augstākā izglītība lielā daļā valstu ir bez maksas. Šādu soli atbalsta arī daudzi vecāki. Galvenie jautājumi, kas nodarbina viņus, ir: cik tas viss maksās un kādi būs sadzīves apstākļi manam bērnam. Tieši šīs bija lietas, ko šodien sarunā ar karjeras konsultanti vecāki un 12. klašu skolēni galvenokārt vēlējās noskaidrot. Lielākā daļa skolēnu jau ir pirmo izpēti veikuši un izvēlējušies vairākas augstskolas, kas viņiem interesētu. Karjeras konsultante vien aicināja pievērst uzmanību valstu izvēlei un valodai. Piemēram, ja vēlas studēt Dānijā vai Spānijā, labi ir zināt ne tikai angļu valodu, bet arī šīs valsts valodu. «Studenti ir teikuši, ka angļu programmas augstskolās ir labas, bet vēl lielāks ieguvējs esi, ja zini vietējo valodu un mācies tajā. Tām tomēr ir vēl augstāks līmenis. Tāpat, pabeidzot augstskolu, paveras plašākas iespējas atrast darbu,» tā lekcijas vadītāja. Kā piemēru viņa minēja četrus latviešu studentus, kuri studē Spānijā. Spānijā ir liels bezdarbs, bet neviens no šiem latviešiem nav bez darba. Vietējie māk tikai spāņu valodu, bet mūsējie – arī angļu, spāņu un krievu. Tas viņiem dod lielas priekšrocības.
«Uzskatu, ka šeit, Latvijā, jaunietim nav iespējas sevi attīstīt. Gandrīz visas augstskolas ir par maksu, izglītības kvalitāte nav pārāk augsta,» teic Gvido Černijs, kurš nolēmis studēt Vācijā, Sārlandes universitātē, valodas, tulkošanu vai mediju zinātnes. Puisis atzīst, ka viņa soli atbalstījuši arī vecāki, jo zina, ka tur atvase iegūs labāku izglītību. Gvido jau izpētījis, ka mācības ir bez maksas, vien par mācību gadu jāmaksā universitātes nodoklis 140 eiro. To samaksājot, viņš varēs bez maksas braukt ar transportu, viņam tiks nodrošinātas arī ēdienreizes.
Tamāra Dzidževiča un viņas meita Krista šobrīd vēl ir pārdomu periodā – palikt un studēt Latvijā vai mācīties ārzemēs. Krista iecerējusi studēt žurnālistiku, viņas galvenais izvēles kritērijs – ārzemēs ir vairāk prakšu, lielākas iespējas piedalīties apmaiņas programmās. «Man kā mammai, protams, interesē finansiālā puse. Kādi maksājumi, kādas ir iespējas saņemt stipendijas, cik lielas ir uzturēšanās izmaksas. Es atbalstīšu meitas izvēli iespēju robežās. Jāatzīst, ka studijas Latvijā nav no tām lētākajām, pat dārgākas nekā dažās citās Eiropas valstīs,» tā T.Dzidževiča.
Foto: Ivars Veiliņš
25.2 °C,
6.4 m/s,
57.2 % 
25.2 °C,
6.4 m/s,
57.2 %