Īsi pirms Līgo svētkiem Jelgavas Amatu vidusskolā 2. kvalifikācijas šuvējas specialitāti ieguva 13 audzēknes – viņas arodu apguva projekta «Kopā!» gaitā izveidotajā kursa programmā, kurā bez maksas mācības varēja uzsākt cilvēki bez iepriekšējās izglītības ierobežojumiem.
Kristīne Langenfelde
Vesela mācību gada garumā sievietes apguva gan teoriju, gan praksi, lai, nokārtojot eksāmenu, iegūtu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu. Mācības uzsāka 20 audzēknes. Pasniedzēja Rasma Kutkovska neslēpj – visas audzēknes šeit bija nākušas mācīties ar lielu motivāciju un apziņu, ka iegūtās zināšanas viņām noderēs. Lielākā daļa no sievietēm jau ilgstoši bija bez darba, tāpēc apgūtā specialitāte vairākām sniegs iespēju atrast darbu. Kā sava veida starta platforma iespējai sākt strādāt par šuvēju viņām bija prakse vairākos Jelgavas šūšanas uzņēmumos. Arī SIA «EK Auce» un SIA «Daiga» vadītāji atzīst, ka prakses laikā bija jūtama atšķirība starp šīm kursantēm un Amatu vidusskolas audzēknēm. «Ja jaunās meitenes, kas tikko pēc pamatskolas sākušas apgūt šuvējas specialitāti, vēl īsti neapzinās mācību nozīmi un varbūt ne vienmēr ir motivētas darbam, tad no projekta dalībniecēm neapšaubāmi bija jūtams, ka viņas tiešām vēlas apgūt šo profesiju – viņas ar daudz lielāku akurātību ķērās klāt darbam, gribēja iemācīties pēc iespējas vairāk. Bija pat tādas, kas pēc prakses uzņēmumā jautāja, vai drīkst vēl kādu reizi atnākt uz uzņēmumu un vienkārši tāpat bez atlīdzības te papildināt savas šuvējas iemaņas, varbūt uzsākt strādāt,» stāsta uzņēmēji. Arī pašas audzēknes vienbalsīgi apgalvo, ka mācības šuvēja profesijā bijušas tā vērtas. «Līdz šim biju apguvusi pārdevējas kursus, arī angļu valodu pamācījusies, bet šķiet, ka šīs zināšanas tā arī paliks tikai «uz papīra», taču apgūtā šuvējas specialitāte, visticamāk, būs pirmā, kas tiešām būs lietderīga. Jūtu, ka man patīk tā lieta – protams, šobrīd šuju vien sev, bet nākotnē tas varētu būt arī mans maizes darbs. Labāk gan izvēlētos strādāt kādā salonā par šuvēju, jo rūpnieciskā ražošana man īsti netīk – gan fiziski, gan morāli grūtāk,» spriež Kirīna Platenberga. Citādi domā Biruta Lisovska – viņa vēl nejūtas tik stipra, lai strādātu patstāvīgi, taču kādā rūpnieciskās šūšanas uzņēmumā darbu sāktu labprāt. «Es jau divus gadus esmu bez darba un zinu, cik grūti to ir atrast, bet tagad man būs specialitāte. Šeit iegūtās zināšanas patiesi ir plašas – gan jaunākās tehnoloģijas, gan šūšanas tehnika: es jutu, kā mainījās manas prasmes, un tas ir fantastiski,» tā Biruta. Aija Saulāja mācību lietderību novērtē ļoti augstu. «Tā bija iespēja, ko būtu grēks neizmantot. Atceros, ka tikai pēc pirmajām publikācijām presē par šiem kursiem uzzināja manas draudzenes un pirmā reakcija bija: «Kur tu kaut ko tādu atradi?! Tas laikam tikai izredzētajiem – bez maksas tādu specialitāti apgūt!» Tā jau ir – cilvēki laikam ir pārāk kūtri, lai paši painteresētos, sekotu līdzi informācijai: šo mācību programmu varēja apmeklēt ikviens, ja atbilda nosacījumiem. Pašlaik ir tik daudz piedāvājumu, bet cilvēki izvēlas sēdēt mājās, un es to nesaprotu. Manuprāt, sievietēm šādas jaunas lietas izmēģināt būtu pat nepieciešams – tā ir vides maiņa, jauna sabiedrība, jaunas zināšanas. Lieliski!» tā A.Saulāja.
16.2 °C,
4 m/s,
84.9 % 
16.2 °C,
4 m/s,
84.9 %