Ekonomika

Cilvēks vecumā līdz 35 gadiem, ieguvis augstāko izglītību, strādā, ir stabili ienākumi, ģimeni vēl neplāno, bet vēlas tikt pie sava mājokļa, gribētu ņemt mājokļa kredītu, bet šobrīd nav naudas pirmajai iemaksai, tādēļ nākas īrēt pagaidu mājvietu, – tāds ir visbiežāk sastopamais Latvijas jaunā speciālista profils. Ar vēlmi palīdzēt spert pirmos soļus sava mājokļa iegādei no šā gada marta valsts nodrošina jaunu pakalpojumu, ar finanšu institūcijas «Altum» galvojumu piedāvājot iegādāties nekustamo īpašumu arī jaunajiem speciālistiem – personām, kas ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un nepārsniedz 35 gadu vecumu. Pirmo trīs mēnešu laikā programma valstī guvusi lielu atsaucību – to izmantojuši jau 340 klientu, un piešķirto garantiju kopējā summa šobrīd sasniegusi 2,4 miljonus eiro. Pirmo klientu vidū ir arī 10 jelgavnieku, programmu vērtējot kā izdevīgu iespēju.

««Altum» garantija jaunajiem speciālistiem ir būtisks ieguvums –
tā atvieglo pirmās iemaksas apjomu komercbankā, palīdzot tikt pie
sava mājokļa gadījumos, ja ir stabili ienākumi, bet nepietiek
uzkrājumu pirmajai iemaksai,» norāda «Altum» Zemgales reģiona
vadītāja Mārīte Lazdiņa, papildinot, ka garantijas termiņš ir līdz
10 gadiem, savukārt tās apmērs – līdz 20 procentiem no aizdevuma
pamatsummas, bet ne vairāk kā 50 tūkstoši eiro. Jāpiebilst gan, ka
galvojums nav dāvinājums – par to aizņēmējs, sākot ar otro gadu,
maksā 4,8 procentus no atlikušās garantijas summas.

«Tā ir reāla iespēja ātrāk tikt pie sava
mājokļa»

«Altum» un banku pārstāvji uzsver: lielākais izaicinājums
jaunajam speciālistam, kurš strādā, tuvākajā laikā neplāno veidot
ģimeni un bieži vien dzīvo viens, ir uzkrāt naudu pirmajai
iemaksai. «Visbiežāk jauniem cilvēkiem, kuri pie mums vēršas, ir
izglītība un labi ienākumi, lai uzņemtos kredītsaistības, tomēr
viņi vēl nav paguvuši uzkrāt pietiekami lielu naudas summu. Bieži
vien tas nav izdevies, jo lielu daļu no ikmēneša tēriņiem veido
maksa par dzīvokļa īri,» stāsta «SEB bankas» Privātpersonu un mazo
un vidējo uzņēmumu kreditēšanas centra vadītājs Māris Saulājs.

Jelgavnieki, kas ir jaunie speciālisti un iesaistījušies «Altum»
programmā, to apstiprina. «Aptuveni gadu es domāju par īpašuma
iegādi, bet naudas pirmajai iemaksai nebija, nekustamā īpašuma, ar
ko es varētu operēt – pārdot vai iznomāt –, arī ne. Iekrāt naudu
pirmajai iemaksai nav vienkārši – nevarētu teikt, ka mans
atalgojums būtu zems, tomēr katru mēnesi ir jāmaksā par dzīvokļa
īri, komunālajiem pakalpojumiem un daudz ko citu. Līdz šim Jelgavas
centrā īrēju vienistabas dzīvokli apmēram 40 kvadrātmetru platībā,
ar labu remontu, sadzīves tehniku, teicamu lokāciju, un mans īres
maksājums bija ap 250 eiro mēnesī. Tirgū, protams, bija arī lētāki
piedāvājumi, taču ar senāk veiktu remontu un bez sadzīves tehnikas.
Jā, varētu pats nopirkt tehniku, bet kur es pēc tam to liktu, ja
izdomātu īrēt citu dzīvokli, kurā tā jau būtu nodrošināta?! Godīgi
sakot, īres darījumi ir izdevīgi tikai un vienīgi dzīvokļu
īpašniekiem – šobrīd hipotekārā kredīta maksājums man ir zemāks par
dzīvokļa īres maksu,» stāsta jelgavnieks Juris (vārds mainīts).

Savukārt Jānis Rasa, arī jelgavnieks, papildina, ka veidot
uzkrājumu viņam sanāca, bet dzīvokļu cenas auga tikpat ātri, cik
uzkrājuma apmērs. «Pēc LLU absolvēšanas noīrēju vienistabas
dzīvoklīti. Gadi gāja, ambīcijas un statuss auga – varēju atļauties
īrēt plašāku dzīvokli, bet izdomāju, ka labāk pāris gadu padzīvošu
sakostiem zobiem, iekrāšu pirmajai iemaksai, kas parasti ir
aptuveni 20 procenti no nekustamā īpašuma cenas. Ja būtu īrējis
izremontētu divistabu dzīvokli, iekrāt noteikti nebūtu izdevies –
mēnesī es maksātu ap 200 eiro tikai par īri. Nebiju paredzējis
tikai vienu: līdz ar manu uzkrājumu gada laikā krietni kāpa arī
dzīvokļu cenas. Rezultātā līdzekļu pirmajai iemaksai visu laiku
mazliet nepietika,» tā viņš, papildinot, ka programma bija reāls
atbalsts, lai ātrāk tiktu pie sava mājokļa.

Divistabu dzīvokļi – vidēji par 35 tūkstošiem
eiro

M.Lazdiņa norāda, ka šajā laikā piešķirto garantiju apjoms
jelgavniekiem kopumā sasniedzis 49,9 tūkstošus eiro. Vidējais
galvojuma apmērs jeb iztrūkstošā summa, kas jelgavniekam
nepieciešama pirmajai iemaksai, ir 4300 eiro. «Vidējā jauno
speciālistu «Altum» garantija valstī ir augstāka – 7200 eiro. Tas,
ka jelgavniekiem vidēji ir zemāks galvojuma apmērs, skaidrojams ar
to, ka arī paši hipotekārie aizdevumi ir mazāki. Piemēram, vidējais
aizdevums bankā Jelgavas jaunajam speciālistam ir 34,9 tūkstoši
eiro, lai gan vidējais mājokļa kredīts Latvijā ir teju divreiz
augstāks – 61 tūkstotis eiro,» stāsta M.Lazdiņa, norādot, ka tas
savukārt var būt saistīts ar tirgus cenu atšķirībām galvaspilsētā
un reģionā.

Pēc «SEB bankas», «Swedbank», «Luminor» un bankas «Citadele»
novērojumiem, visvairāk jelgavnieku interesējas par divistabu un
trīsistabu dzīvokļu iegādi tipveida projekta namos, nevis
jaunbūvēs, un cena tajos ir līdz 40 tūkstošiem eiro, kas atbilst
arī Jelgavas jaunā speciālista vidējam aizdevuma apmēram. «Ja pirms
gada, kad sāku pētīt nekustamā īpašuma tirgu pilsētā, griesti jeb
maksimums, par cik var nopirkt divistabu dzīvokli pilsētas centrā,
bija 27–30 tūkstoši eiro, tad šā gada sākumā notika straujš lēciens
– jau februārī cena pakāpās un bija 35–40 tūkstoši eiro. Rezultātā
iekrātās pirmās iemaksas nepietika, lai iegādātos to, ko biju
noskatījis pirms laika,» stāsta J.Rasa. Savukārt Juris atzīst, ka
sākotnēji nevarējis izšķirties par īpašuma iegādi Jelgavā vai Rīgā,
kur strādā, tādēļ salīdzinājis cenas un piedāvājumu: «Secināju, ka
mikrorajonos Jelgavā dzīvokļi ir lētāki un plašākā piedāvājumā, bet
pilsētas centrā, kur es gribētu iegādāties mājokli, piedāvājums ir
mazāks, bet dzīvokļi – dārgāki, ap 40 tūkstošiem eiro, kas
pielīdzināms dzīvokļu cenām Rīgas mikrorajonos.»

Praktiskos novērojumus apstiprina arī jomas pārstāvji. SIA «Arco
Real Estate» valdes loceklis Māris Laukalējs stāsta, ka šā gada
janvārī starp Pierīgas pilsētām Jelgavā novērots lielākais
sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums kopš pērnā gada. Tas saistīts
gan ar pilsētas attīstību, gan ar to, ka ilgāku laiku dzīvokļu
cenas Jelgavā bija salīdzinoši zemākas nekā citās lielajās
pilsētās. Eksperts lēš, ka līdz ar pieprasījuma pieaugumu arī šogad
mājokļu cenas turpinās kāpt un pietuvosies cenu
līmenim Pierīgas pilsētās

«Izlīmēju sludinājumu kāpņu telpās»

Ieskicējot jaunā speciālista Jelgavā profilu, «SEB bankas» un
«Swedbank» pārstāvji norāda, ka tie ir cilvēki vecumā no 23 līdz 30
gadiem. Viņiem ir augstākā vai profesionālā izglītība, stabils
darbs un līdz ar to arī – ienākumi. «Klientu vidū ir gan biroja
darbinieki, gan pašvaldībā strādājošie, gan uzņēmēji, kuri ir sava
ceļa sākumā,» tā M.Saulājs. Šie cilvēki visbiežāk vēlas divistabu
vai trīsistabu dzīvokli pilsētas centrā vai mikrorajonos. Vēršoties
bankā, viņi jau ir atraduši vēlamo īpašumu, jo hipotekārajam
aizdevumam jāveic īpašuma novērtējums. Taču viņi atzīst, ka
piemērotu mājokli meklēja vismaz pusgadu. «Meklējot dzīvokli, man
bija vairāki kritēriji. Sāku ar to, ka apzināju divistabu dzīvokļus
jaunajos projektos, bet ātri vien sapratu, ka izvēles iespējas ir
niecīgas – tie bija uz pirkstiem saskaitāmi piedāvājumi. Turklāt
man bija svarīga arī nama atrašanās vieta, stāvs, dzīvokļa
izkārtojums. Vērtēju arī alternatīvas vecākos namos pilsētas centrā
un apkaimē – jāatzīst, tur tirgus piedāvājums ir gana plašs, kaut
arī vairumā tiek pārdoti dzīvokļi tā saucamajos tabu stāvos –
pirmajā un pēdējā. Ik pa laikam izskatot piedāvājumus, aprīlī
beidzot uzgāju man saistošu variantu – ambīcijas jau atkal bija
augušas, un tas bija trīsistabu dzīvoklis pilsētas centrā,» tā
J.Rasa. Savukārt Juris, daloties pieredzē, uzsver, ka tirgus
piedāvājums vienam var būt plašs, bet otram – šaurs. Viss atkarīgs
no cilvēka vēlmēm. «Ar maniem kritērijiem izvēle bija neliela. Man
bija svarīga dzīvokļa atrašanās vieta – lai tuvumā būtu dzelzceļa
stacija, autoosta, jo darbs ir Rīgā. Kategoriski negribēju Hruščova
laika dzīvokli, jo tāda tipa būvēs visas telpas ir mazas, šauras,
turklāt ir problēmas ar ventilāciju. Tāpat biju atturīgs pret
dzīvokļiem blokmājās mikrorajonos, jo tur rodas daudz jautājumu par
namu kvalitāti un ir zināmas apsaimniekošanas problēmas. Kā vēl
viens ļoti būtisks nosacījums man bija dzīvokļa tirgus vērtība un
iespēja to realizēt nākotnē. Proti, hipotekāro kredītu ņēmu uz 25
gadiem, un man ir svarīgi, ka, mainoties dzīves apstākļiem, savu
nekustamo īpašumu varēšu izdevīgi pārdot. Jā, būšu ieguldījis, bet
vismaz ne zaudējis. Pēdējā pusgada laikā biju atradis maniem
kritērijiem atbilstošās mājās dzīvokļus centrā, kas šķita labs
variants, taču šos piedāvājumus neatradu sludinājumu portālos… Es
izmantoju veco metodi un nolēmu, ka ir vērts radīt pieprasījumu –
kāpņu telpās izlīmēju sludinājumu, ka labprāt nopirkšu dzīvokli.
Kāds cilvēks atsaucās, un vienojāmies, ka par 38 tūkstošiem eiro
pērku divistabu dzīvokli 60 kvadrātmetru platībā 1947. gadā celtajā
mājā, kas ir Staļina laika būve,» stāsta jelgavnieks.

Kāpēc banka aizdevumu var atteikt?

Banka ir pirmā instance, kur vēršas aizņēmējs, un, izvērtējot
konkrēto pieteikumu, lemj par mājokļu garantijas piesaisti,
savukārt «Altum» tikai pārbauda atbilstību programmas nosacījumiem.
«Neatkarīgi no tā, vai kredītu vēlas saņemt jaunais speciālists vai
cita privātpersona, piešķirot aizdevumu, vispirms banka rūpīgi
izvērtē cilvēka maksātspēju, darba pieredzi, izglītību un citus
faktorus. Galvenais iemesls, kāpēc banka varētu atteikt aizdevumu,
ir potenciālā aizņēmēja nespēja pierādīt legālus ienākumus
pietiekamā apmērā vai arī fakts, ka ienākumi nav atbilstoši, lai
saņemtu pieprasīto kredīta summu. Viens no atbildīgas kreditēšanas
principiem ir neuzņemties saistības, kuru apmērs pārsniedz četru
gadu oficiālo darba algu. Proti, ja alga uz papīra ir 1000 eiro,
tad apdomīgi būtu ņemt aizdevumu līdz 48 tūkstošiem eiro. Uzņemties
lielākas saistības ir riskanti,» skaidro M.Saulājs. Savukārt
«Citadeles» pārstāve Ieva Prauliņa papildina, ka viens no
biežākajiem atteikuma iemesliem ir pārāk lielas jau esošas
kredītsaistības.

Galvojums nav dāvana – būs jāatmaksā

Par mājokļu garantijas pieteikuma izskatīšanu ir noteikta
vienreizēja maksa 4,8 procentu apmērā no piešķirtās garantijas
summas. Tajā iekļauta samaksa par pirmo aizdevuma gadu, bet, sākot
ar otro gadu, tiek piemērota ikgadējā maksa 4,8 procentu apmērā no
atlikušās garantijas summas, kas tiek sadalīta vairākos maksājumos.
«Ņemot vērā, ka naudas pirmajai iemaksai nebija, «Altum» programmas
atbalsts man ļoti noderēja. Protams, es apzinājos, ka būs
jāpārmaksā ne vien par bankas aizdevumu, bet arī par «Altum»
sniegto galvojumu 15 procentu apmērā, un tas ir finansiāls slogs,
bet zināju, uz ko eju. Ir nedaudz skumji, ka tad, ja man būtu
bērns, «Altum» ģimeņu atbalsta programmā būtu lielāki bonusi. Tas
man šķiet neloģiski, jo dzīvē taču viss notiek citādāk – cilvēki
sākumā veido karjeru, kļūst finansiāli stabili un tikai tad plāno
ģimeni. Taču jebkurā gadījumā esmu pateicīgs, ka šāda programma ir
un ka es vispār varēju iegādāties vēlamo īpašumu,» teic Juris.
Savukārt J.Rasa ņēmis vērā komisijas maksu, tādēļ izmantojis
minimālo galvojuma apmēru. «Protams, es pats varēju nomaksāt pašu
minimumu – piecus procentus no pirmās iemaksas – un pārējos 15
procentus piesaistīt no «Altum», tomēr parēķinot sapratu, ka tas
nemaz nav izdevīgi – par galvojumu arī jāmaksā ikmēneša procenti.
Rezultātā «Altum» man galvoja tikai piecus procentus pirmajai
iemaksai, bet pārējā nauda ir mans uzkrājums. Esmu apmierināts ar
darījumu, jo mans mēneša maksājums par dzīvokli ir teju tikpat, cik
būtu īrējot. Taču tas ir mans īpašums, kurā gribas ieguldīt!» tā
J.Rasa.

Rezumējot programmas ieguvumus un trūkumus, jaunie speciālisti
atzīst: tas ir reāls atspēriens jaunam cilvēkam, kurš strādā, domā
par karjeru, ir pārliecināts par saviem ikmēneša ienākumiem. Tā ir
iespēja tikt pie mājokļa agrāk. Jāpiebilst gan, ka valsts galvojums
nav dāvinājums – būs jāveic ikmēneša maksājums ne tikai par mājokļa
kredītu, bet arī par galvojumu.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»