Jelgavas piena pārstrādes uzņēmums «Latvijas piens» šobrīd ir pārmaiņu priekšā – bankas, redzot pieaugošās piena cenas, atteica uzņēmumam aizdevumu, un, lai tas varētu sekmīgi turpināt attīstīties, jāpiesaista investors. Konceptuāla vienošanās jau panākta ar Jelgavas novada lauksaimniecības kooperatīvu «Latraps», kas savu gala lēmumu sola paziņot jūlija vidū. Taču, neraugoties uz šādām pārmaiņām, uzņēmums veiksmīgi turpina darbību – tiek izstrādāti jauni produkti un iekaroti jauni tirgi. Šogad «Latvijas piens» tirgū piedāvā četrus jaunus Jelgavā tapušus produktus – vidējās cenu kategorijas Šveices tipa sieru, sieru ar pazeminātu tauku saturu, ekskluzīvu astoņus mēnešus nogatavinātu sieru un pirmoreiz arī īstu Jāņu sieru ar ķimenēm «Jāņu prieks». Kā Jelgavā top siers?
Ilze Knusle-Jankevica
Vēl pirms četriem gadiem Langervaldes ielā 7 bija klajš lauks. 2011. gada septembrī tika iemūrēts piena rūpnīcas pamatakmens, bet jau pēc 268 dienām, 2012. gada 21. jūnijā, atklāta rūpnīca. Ražošana, tiesa gan, sākumā tikai atsevišķi produkti, tika uzsākta tajā pašā gadā. Ražotnes izveidē ieguldīti 10,5 miljoni latu (vairāk nekā 21 miljons eiro). Uzņēmums pozicionējis, ka Jelgavā ienācis uz palikšanu, un februārī Jelgavas domes sēdē tika atbalstīts uzņēmuma lūgums pagarināt pašvaldībai piederošā 40 000 kvadrātmetru zemesgabala, uz kura atrodas rūpnīca, nomu līdz 2043. gadam. Uzņēmumam tas ir būtiski, jo tas attīstās – plānots iegādāties jaunas iekārtas, izstrādāt jaunus produktus, paplašināt noieta tirgu. Tuvākā gada laikā «Latvijas piens» paredzējis ieguldīt arī teritorijas infrastruktūras sakārtošanā un savest kārtībā attīrīšanas sistēmu. «Jelgavas ūdens» skaidro, ka piena rūpnīcai nepieciešams izbūvēt priekšattīrīšanas iekārtas, jo notekūdeņos atsevišķas vielas, piemēram, ķīmiskais skābeklis un tauki, pārsniedz pieļaujamās normas, lai tos pa tiešo varētu iepludināt pilsētas kanalizācijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis norāda, ka šā gada otrajā pusē budžetā ir paredzēti līdzekļi šo iekārtu projektēšanas darbiem. Jāpiebilst, ka 2013. gadā «Latvijas piens» pārstrādāja 55 000 tonnu piena, bet, kā skaidro R.Freimanis, tas nebija pilns ražošanas gads. Šogad mērķis ir pārstrādāt 70 000 tonnu piena.
Atvestais piens tiek ieliets katlos un maisot sildīts, tādējādi iegūstot sūkalas un siera graudus. Tie tālāk pa caurulēm nonāk presē, kur tiek sapresēti formā. Uzņēmumam ir divu veidu preses, kas taisa rituļus un tā saucamos eiropolus – 15 kilogramu siera «klučus», kuri tālāk pēc nogatavošanās tiek griezti mazākos gabalos un fasēti.
Šogad uz svētkiem «Latvijas piens» piedāvā arī īstu Jāņu sieru ar ķimenēm – «Jāņu prieks». Tas ir pirmais Jelgavā ražotais Jāņu siers. «Šo produktu izstrādājām gada sākumā, un jau aprīlī testa režīmā tas tika laists tirgū. Tas bija veiksmīgi,» norāda uzņēmuma zīmola vadītājs Andrejs Kučeruks. Viņš atzīst – lai gan uzņēmuma rīcībā nav tirgus pētījumu, kas pierādītu, ka Jāņu laikā tiešām Latvijā sieru pērk vairāk, novērojumi liecina, ka tā tas tomēr ir. «Arī siera ražotājiem Jāņi ir tāds pīķa laiks, bet ne tik izteikti kā, piemēram, alus ražotājiem, kas īsā laikā var nopelnīt pusgada normu. Latvijā tomēr siera patēriņš ir vienmērīgs visu gadu, jo šo produktu patērējam ikdienā,» tā viņš.
«Latvijas pienā», kā jau pārtikas uzņēmumā, ir stingras higiēnas prasības, kas jāievēro kā darbiniekiem, tā uzņēmuma apmeklētājiem. Dodoties līdzi viesiem ražošanas telpās, rokas dezinficē, galvā liek cepuri un uz apaviem velk bahilas ikviens – arī uzņēmuma zīmola vadītājs Andrejs Kučeruks.
«Latvijas piens» vienmēr bijis atvērts apmeklētājiem un uzņem ciemos arī ekskursantu grupas. Lai apmeklējumus padarītu izglītojošākus, uzņēmuma gaitenī izvietoti stendi, kuros parādīts, kā top siers, kādi ir siera veidi, kādus produktus ražo Jelgavā. «Pērn mums bija ap 400 ekskursiju, šogad tas ir jau pārspēts,» norāda uzņēmuma zīmola vadītājs Andrejs Kučeruks.
Pakotavā sieri tiek sašķiroti pasūtījumiem. Pagājušajā gadā «Latvijas pienam» izdevies dubultot savu tirgus daļu Latvijā, bet siera eksporta apjomi vēl ir salīdzinoši mazi. Kā norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis (amatā bija līdz 13. jūnijam), sieri tiek eksportēti uz Lietuvu veikalu «Maxima» un «IKI» tīklos, Čehiju un nelielos apjomos tos tirgo arī Lielbritānijā, bet teikt, ka arī šis tirgus ir iekarots, esot pāragri. «Vēl šobrīd notiek sarunas ar divām Zviedrijas kompānijām un vienu Azerbaidžānas uzņēmumu,» tā R.Freimanis, norādot: siera eksporta palielināšana ir viens no šā gada galvenajiem uzdevumiem.
Katram safasētajam sieram tiek uzlīmēta uzlīme ar produkta nosaukumu. Dizains tiek izstrādāts «Latvijas pienā», tad iepirkuma procedūrā noskaidrota tipogrāfija, kurā tās drukā. Izmantoti tiek dažādi piegādātāji, ir arī tādas ekskluzīvas lietas, kas jāiepērk, piemēram, no Holandes. «Zīdpapīra etiķetes sieriem ar vaskoto pārklājumu drukā Holandē, jo Latvijā tādas neražo,» atklāj uzņēmuma zīmola vadītājs Andrejs Kučeruks.
Siers tiek ražots gan lielākos «klučos» vai rituļos, gan fiksētā svarā – šķēlēs, gabaliņos vai ritulīšos. Pirms sūtīšanas uz veikaliem katrs fasējums tiek pārsvērts un uz tā nonāk uzlīme, kurā norādīts produkta nosaukums, svars.
Uzņēmumā ir redzamā un neredzamā puse: sieri, kuri ir nopērkami Latvijas veikalos un kuru ražošanas procesu iespējams apskatīt klātienē, un industriālie produkti, ko tālāk izmanto siera, saldējuma un citu produktu ražošanā un kuri lielākoties tiek eksportēti. Industriālo produktu vājpiena koncentrātu un krējumu ražošana ir pilnībā automatizēta. Šo produktu ražošanas procesā roku darbs nav nepieciešams – ir tikai daži cilvēki, kas uzrauga procesu un iekārtu darbību. «Latvijas piens» eksportē 95 procentus saražoto industriālo produktu – uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Poliju. Jāpiebilst, ka saskaņā ar «Latvijas piena» vadības aplēsēm pagājušo gadu uzņēmums noslēdzis ar 37 miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmuma peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 1,6 miljoni eiro, savukārt provizoriskā neto peļņa – 455 800 eiro. Kopumā šobrīd uzņēmumā strādā ap simts darbinieku.
Lai sieru pasargātu no ārējās vides ietekmes laikā, kamēr tas nogatavinās, atsevišķu šķirņu siera rituļi tiek vaskoti. Tas tiek darīts ar rokām, katru rituli ar vasku pārklājot vairākas reizes. «Latvijas piens» izmanto četru krāsu vasku – sarkanu, gaiši zilu, melnu un bordo. Uzņēmuma zīmola vadītājs Andrejs Kučeruks stāsta, ka, piemēram, gaiši zilā krāsa tiek izmantota sieram ar pazeminātu tauku saturu, jo, viņuprāt, arī pircējiem diētiskā pārtika asociējas tieši ar šo krāsu. «Krāsas izmantojam gan tāpēc, lai sierus varētu atšķirt pircēji, gan lai mēs paši ražošanas procesā tos atšķirtu, jo visi rituļi pēc skata ir vienādi,» tā viņš, piebilstot, ka patiesībā vasks ir siera pārklājums, kas nav kaitīgs, bet ēst to nav ieteicams.
Šobrīd «Latvijas pienā» tiek ražoti apmēram 25 dažādi siera veidi – cietie, puscietie, svaigie, nenogatavinātie, ekoloģiskie. Vistitulētākais un starptautiskajā tirgū pazīstamākais produkts ir «Sniega bumbas», kas guvis atzinību vairākos prestižos starptautiskos konkursos – tās tiek piedāvātas arī delikatešu veikalā lidostas «Rīga» teritorijā un nereti aizceļo līdzi vietējiem, dodoties ciemos vai darījuma braucienos. Tiesa, «Sniega bumbu» ražošanas process rūpnīcas apmeklētājiem netiek atklāts – tas ir komercnoslēpums. «Konkursi ir nozīmīgi, jo veicina produktu atpazīstamību un palīdz palielināt eksporta apjomus,» skaidro «Latvijas piena» mārketinga vadītāja Ramona Kalniņa, piebilstot, ka starptautisku atzinību guvis arī «Klasiskais Trikantālers».
Foto: Ivars Veiliņš
19.5 °C,
0.9 m/s,
96.6 % 
19.5 °C,
0.9 m/s,
96.6 %