1.9 °C, 2.9 m/s, 87.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJāņu dienā iepazīst ievērojamu Jāņu likteņstāstus
Jāņu dienā iepazīst ievērojamu Jāņu likteņstāstus
24/06/2018

Šodien, Jāņu dienā, aizvadīta cikla «Jelgavas likteņstāsti» jūnija ekskursija. Zīmīgi, ka Jāņu dienā gide Signe Lūsiņa bija sarūpējusi stāstus par ievērojamiem Jelgavas Jāņiem. Gide zina teikt, ka mūsu pilsēta var lepoties ar vairāk nekā 100 Jāņiem, kuri Jelgavas labā paveikuši labas lietas, taču diemžēl vēstures avotos nav atrodams, ka būtu kāda ievērojama Līga.

Jau atkal pierādās tas, ka laikapstākļi nav šķērslis, ja tik ir
interese uzzināt ko jaunu. Galvenais ir atbilstoši saģērbties.
Ekskursija Jāņu dienā pulcēja 13 dalībniekus, galvenokārt, kā paši
ekskursanti smej, pastāvīgos klientus. « Likteņstāstu ekskursijas
bija plānotas katra mēneša pēdējā svētdienā. Vēl pasmējāmies, ka
tikai Jāņos neiekrīt, taču kalendārs bija nepielūdzams. Izlēmu
stāstīt ne par ievērojamiem jelgavniekiem –  jūnija
jubilāriem, bet gan, pielāgojoties situācijai, par Jāņiem, kuri
Latvijas un Jelgavas labā paveikuši ievērojamas lietas, bet kuri
jelgavniekiem ir mazāk zināmi,» stāsta gide S.Lūsiņa.

Jāņu dienā gods atdots arī Latvijas pirmajam prezidentam Jānim
Čakstem. Ekskursanti pie pieminekļa nodziedāja uz vietas pašu
sacerētu Līgo dziesmu, vārdos atgādinot, cik daudz J.Čakste
 darījis Jelgavas labā. Gide savu liksteņstāstu stāstījumu
sāka tagadējā Hercoga Jēkaba laukumā, kur savulaik atradās tirgus
laukums un kur, atšķirībā no šodienas, 24. jūnijā  gājis
skaļi. «Vecajā Jelgavā Jāņu tirgus bija viens no slavenākajiem, un
Jelgavā Jāņi tika svinēti no 12. līdz pat 25. jūnijam. Tieši 24.
jūnijā bija Jāņu tirgus kulminācija. Tirgus laukums bija pilns
tirgotājiem, pajūgiem, te bija karuseļi, zvērnīca, milzīga
leijerkaste, uguns rijēji, žonglieri un citi brīnumi. Nemaz nevar
salīdzināt ar šodienu, kad apkārt viss ir tik kluss,» stāsta
S.Lūsiņa.

Šodien izskanēja vairāk nekā desmit stāsti par latviešu vīriem,
spēcīgām personībām, vārdā Jānis, kuri atstājuši pēdas ne tikai
Jelgavā, bet arī Latvijā. Viens no tiem ir aptiekārs un farmaceits
Jānis Hertelis, kurš savulaik uzbūvējis un ierīkojis Herteļa
aptieku vietā, kur šobrīd Pasta ielā atrodas tirdzniecības centra
«Pilsētas pasāža» ieeja. Viņš ir pirmais no latviešu farmaceitiem,
kurš studijas beidza ar zelta medaļu un izvēlējās tālāk mācīties
maģistratūrā. 1888. gadā J.Hertelis sāka strādāt Jelgavas Galma
aptiekā pie pils, vēlāk izveidoja aptieku Aucē un Bēnē, bet pēcāk
arī Jelgavā.

Izskanēja arī likteņstāsts par lidotāju un izgudrotāju Jāni
Steglavu, kurš par miljonāru Krievijā kļuva, ražojot kanalizāciju
sistēmas un kanalizāciju aku vākus. Vēl šodien šur tur Pēterburgā
varot redzēt viņa ražotos aku vākus. «Šo cilvēku plaši zina
Krievijā, bet retais Jelgavā. Uzauga nabadzīgā zemnieku ģimenē, bet
jau bērnībā sapņoja kļūt par kalēju. Viņš arī apguva šo profesiju,
taču, cerot savā dzīvē sasniegt ko vairāk, devās uz Krieviju. Tur
strādāja rūpnīcā  un būvēja kanalizācijas sistēmas, bet
pašmācība ceļā kļuva par inženieri. 1911. gadā viņš prezentēja savu
pirmo lidaparātu. 20. gadsimta sākumā cariskajā Krievijā  viņš
kļuva par miljonāru. Tiesa, liktenis tā iegrozījās, ka mājās –
Latvijā – viņš atgriezās tikai ar vienu zīmuli kabatā,» stāsta
gide.

Tāpat izskanēja arī stāsti par izcilo ekonomistu, uzņēmēju Jāni
Bisenieku, pedagogu Jāni Gresti un viņa dēlu ķīmiķi Jāni Gresti,
armijas ģenerāli Jāni Balodi, kurš vadīja Jelgavas atbrīvošanas
operāciju Latvijas Brīvības cīņās, Klasiskās ģimnāzijas direktoru
Jāni Eduardu Lapiņu, kurš bija aktīvs Latvijas veidošanas
atbalstītājs un kurš daudzus aizrāva ar latviešu sarkanbaltsarkanā
karoga ideju, viņš arī bija pirmais, kuram šo karogu izgatavoja pēc
viņa paša zīmēta meta. J.Lapiņam darinātā Latvijas karoga oriģināls
šobrīd atrodas Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. To 1997. gadā
muzejam uzdāvināja Jāņa un Mariannas Lapiņu meita. Jelgava var
lepoties arī ar izcilo ķirurgu, Latvijas Sarkanā Krusta dibinātāju
Jāni Jankovski un daudziem citiem Jāņiem.

Jāpiebilst, ka šīs ekskursijas gide S.Lūsiņa organizē bez maksas
– tās ir dāvinājums jelgavniekiem un pilsētas viesiem valsts
simtgadē. Katra mēneša pēdējā svētdienā tiek izzināti konkrētā
mēneša jubilāru ievērojamu jelgavnieku likteņstāsti. Nākamā
ekskursija par jūlija jubilāriem notiks 29. jūlijā.

Foto: «Jelgavas Vēstnesis»