18 °C, 2.2 m/s, 75.6 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāJāņi ir apzinīgāki autoīpašnieki nekā Līgas, liecina statistika
Jāņi ir apzinīgāki autoīpašnieki nekā Līgas, liecina statistika
23/06/2015

Ar Līgām piederošiem automobiļiem pērn izraisīts proporcionāli vairāk ceļu satiksmes negadījumu nekā ar Jāņiem piederošiem spēkratiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotie dati par autoīpašniekiem ar vārdiem Jānis un Līga.

Ar Līgām piederošiem automobiļiem pērn izraisīts
proporcionāli vairāk ceļu satiksmes negadījumu nekā ar Jāņiem
piederošiem spēkratiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu
apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotie dati par autoīpašniekiem ar
vārdiem Jānis un Līga.

Iepriekšējo gadu tendences gan esot liecinājušas, ka Jāņi ir
neapzinīgāki autoīpašnieki par Līgām, bet pērn situācija
mainījusies.

Kā aģentūru LETA informēja LTAB sabiedrisko attiecību
konsultants Gints Lazdiņš, saskaņā ar LTAB datiem, 2014. gadā ar
transportlīdzekļiem, kuru īpašnieki ir Jāņi, kopumā izraisītas 809
avārijas, bet ar Līgām piederošiem transportlīdzekļiem – 104
avārijas.

«Ja vērtējam šos datus kontekstā ar kopējo Latvijā uz Jāņiem un
Līgām reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, tad varam secināt, ka
pērn transportlīdzekļi, kuru īpašnieki ir Jāņi, proporcionāli pret
transportlīdzekļiem, kuru īpašnieces ir Līgas, izraisījuši par 0,8%
mazāk ceļu satiksmes negadījumu,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs
Juris Stengrevics, piebilstot, ka, pēc birojam pieejamiem datiem,
Latvijā ir reģistrēti 50 230 transportlīdzekļi, kuru īpašnieki ir
Jāņi, un 4245 transportlīdzekļi, kas pieder Līgām.

«Šī statistika apgāž vairāku pēdējo gadu tendenci, kas
liecināja, ka tieši Jāņi ir neapzinīgāki autoīpašnieki. Tiesa,
transportlīdzekļi, kuru īpašnieki ir Jāņi, joprojām vēsturiski
izraisījuši ceļu satiksmes negadījumus ar nopietnākām sekām. Tā
Latvijas vēsturē lielākā atlīdzība ar Jānim piederošu automašīnu
par 2008. gadā izraisītu negadījumu ir 107 637,34 eiro, bet Līgas –
25 542,63 eiro par 2011. gadā izraisītu negadījumu,» stāsta
Stengrevics.

Savukārt lielākā novērtētā zaudējumu summa par transportlīdzekļa
bez OCTA nodarītajiem zaudējumiem, kuru īpašnieks reģistrēts Jānis,
ir 24 434,72 eiro. Negadījums noticis 2008. gadā un atlīdzība
izmaksāta no Garantijas fonda. Savukārt izmaksu ziņā lielākais
notikušais ceļu satiksmes negadījums, kad nav bijusi spēkā esoša
OCTA, un kuru izraisījis uz Līgas vārda reģistrēta
transportlīdzekļa vadītājs, noticis 2010. gadā – kopējā atlīdzības
summa no Garantijas fonda veido 16 728 eiro, informē
Stengrevics.

«Interesanti, ka autoīpašnieki Jāņi šobrīd arī proporcionāli
vairāk nekā Līgas, reģistrēti augstākajā bonus-malus klasē,»
informē Stengrevics. Viņš piebilst, ka pirmajā jeb viszemākajā
bonus-malus klasē, patlaban reģistrēta viena Līga un četri
Jāņi.

LTAB atgādina, ka izraisīto negadījumu skaits ir viens no
galvenajiem komponentiem, kas ietekmē transportlīdzekļa īpašnieka
bonus-malus klasi. Turklāt arī gadījumos, ja ceļu satiksmes
negadījumu izraisīs šoferis, kurš nav auto īpašnieks, cietīs
īpašnieka bonus-malus klase. «Ļoti bieži autovadītāji uzskata, ka
ceļu satiksmes negadījums nenesīs nekādas būtiskas sekas, ja
neskaita summu, kura būs jāiegulda spēkrata remontā. Tomēr tas ir
maldīgs priekšstats, jo tikai viens ceļu satiksmes negadījums
autoīpašniekam var sabojāt tā apdrošināšanas vēsturi uz 11 gadiem,»
 skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs.

LETA