«Ir jaunieši, kas tikai visu laiku saka – «Mums vajag to un šo». Bet, kad tu pajautā, kāpēc viņiem to vajag un ko viņi paši varētu darīt, lai šo ideju īstenotu, atbildes nav,» uzskata Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Natālija, kura šodien kopā ar vēl simts citiem Jelgavas jauniešiem forumā «Jaunieši var» ģenerēja idejas, kā uzlabot jauniešu dzīvi pilsētā.
Viena no idejām, kas jauniešu forumā izskan teju katru gadu, ir nepieciešamība pēc kinoteātra pilsētā. «Manuprāt, šī tiešām nav problēma, jo stundas brauciena attālumā ir galvaspilsēta ar kinoteātriem. Un vēl ir jautājums, cik reižu tie jaunieši, kuri kinoteātri min kā vienu no svarīgākajiem paveicamajiem darbiem, gada laikā uz to aizietu?» spriež Natālija. Viņasprāt, ņemot vērā arī citu jauniešu teikto, daudz būtiskāk ir tas, ka pilsētā jauniešiem nav iespēju apgūt svešvalodas un sportot – esošais piedāvājums ir vai nu nesaistošs, vai pārāk dārgs.
Jaunieši gan atzīst, ka ir alternatīva – meklēt variantus Rīgā, tomēr tad nākas saskarties ar citu problēmu: vakarā pilsētas sabiedriskais transports kursē retāk un pēc pulksten 20 pārvietoties ir sarežģīti. «Es nākotnē vēlētos atvērt Jelgavā savu kafejnīcu, un gribēju apmeklēt baristas kursus. Jelgavā šādu iespēju nav, bet atradu piedāvājumu Rīgā. Diemžēl kursi notiek tādā laikā, ka pagūt pēc skolas uz Rīgu ir gandrīz nereāli, savukārt atpakaļ nāktos braukt ar pēdējo vilcienu – tas gan mani, gan manus vecākus dara nemierīgus. Tāpat man ir klasesbiedri, kuri dodas uz nodarbībām LU, kur, gatavojoties eksāmeniem, padziļināti apgūst eksaktos priekšmetus. Ja šādas nodarbības piedāvātu LLU tepat Jelgavā, jauniešiem nebūtu nekur jābrauc,» spriež Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolniece.
«Lai gan kopumā es teiktu, ka jaunietis Jelgavā jūtas labi, ir dažas lietas, kā pietrūkst. Es pats visvairāk izjūtu to, ka te nav iespēju kā brīvprātīgajam izpausties multimediju jomā. Bet vēl būtu nepieciešama BMX trase telpās un undergraund pulcēšanās vieta jauniešiem. Varbūt pašvaldībai pieder kāda ēka, kas netiek izmantota un ir tukša, un to varētu nodot jauniešu rīcībā. Atbildību par ēku varētu uzņemties nevalstiskā organizācija, bet paši jaunieši tajā varētu saimniekot un izpausties. Domāju, ka tas piesaistītu jauniešus. Turklāt mēs paši varētu šo ēku arī savest kārtībā,» uzskata Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijas 10. klases skolnieks Mārtiņš. Viņš arī uzskata, ka skolu pašpārvaldes varētu darboties daudz efektīvāk un rīkot pasākumus ne tikai savas skolas skolēniem, bet pat pilsētas mērogā, bet šobrīd tam nepietiek finansējuma.
Foruma dalībnieki piecās darba grupās ģenerēja idejas, kā uzlabot jauniešu dzīvi pilsētā. Galvenās aplūkotās tēmas: atbalsts jauniešu iniciatīvām; dažāda veida izglītības iespējas jauniešiem Jelgavā; brīvprātīgā darba iespējas un vērtības; jauniešu ideju izzināšana un to īstenošana; jauniešu informācijas instrumenti. Lai gan ideju bija daudz, būtiskākais, kas izkristalizējās, ir – jaunieši vēlētos, lai pilsētā tiktu attīstīts un paplašināts veloceliņu tīkls un lai mikrorajonos būtu vairāk rotaļu un sporta laukumu. Tāpat jaunieši bija vienisprātis, ka viņiem pietrūkst vietas, kur pulcēties un pavadīt brīvo laiku – sarunās, gaidot autobusu vai vecākus, vai nodarbības. Vēl jaunieši norādīja, ka skolā ir pārāk daudz mājasdarbu, tāpēc nepietiek laika un spēka neformālajai izglītībai. Jaunieši arī atzina, ka brīvprātīgā darbs ir lieliska pieredze, kas palīdz darba meklējumos – viņi gan gribētu, lai rekomendācijas tiktu izsniegtas elektroniskā formātā.
Jauniešu forums šogad notika «Melno cepurīšu balerijā», un to moderēja, kā arī jauniešus ar dažām dziesmām sveica mūziķis un ielu vingrošanas kustības pārstāvis Kaspars Zlidnis. Forums tiek rīkots, lai veicinātu pilsētā dzīvojošo jauniešu pilsonisko apziņu, tāpēc tiek arī izvērtēts, ko gada laikā izdevies paveikt – kuras jauniešu iepriekšējos forumos izteiktās idejas ir īstenotas, bet kuras nav. «Visas forumā izteiktās jauniešu idejas tiek apkopotas un nodotas iestādēm un institūcijām, kuru kompetencē varētu būt to īstenošana. Tomēr jāņem vērā, ka ne visu iespējams atrisināt uzreiz – citām lietām vajadzīgi sarežģītāki risinājumi un lielāks finansējums,» norāda foruma organizatore Sabiedrības integrācijas pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste Jeļena Grīsle. Viņa arī piebilst, ka jauniešiem ir arī jāskaidro un jāmāca, kas ir pašvaldības funkcijas un kas – privātā sektora iespējas: varbūt kāds no forumu dalībniekiem dienās kļūs par uzņēmēju un realizēs kādu no pašam reiz svarīgajām idejām. Vēl nepārtraukti jādomā, kā uzrunāt jauniešus pilsētā, jo, kā viņi paši atzīst, lielākā daļa tradicionālo mediju un informācijas kanālu, piemēram, TV, radio, laikraksti un žurnāli, arī daži sociālie tīkli un e-pasts, viņus nesasniedz. Jaunieši priekšroku dod atsevišķiem sociālajiem tīkliem un informācijai videoformātā.
Forumu organizēja Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvalde sadarbībā ar vairākām pašvaldības iestādēm un citām organizācijām.
Foto: «Jelgavas Vēstnesis»
Video: Sabiedrības integrācijas pārvalde