Vidusskolēnus, kuri pašlaik mācās 12. klasē, visvairāk satrauc jautājums, ko studēt nākotnē. Lai palīdzētu jauniešiem turpmākā ceļa izvēlē, Jelgavas 4. vidusskola iesaistījās «Nordplus» projektā un pieredzes apmaiņas nolūkos viesojās Nemenčines Ģedimina ģimnāzijā Lietuvā. Viesošanās īstenota kopīgi izstrādāta projekta «Studēt vai strādāt?» gaitā.
www.jelgavasvestnesis.lv
Jauniešu bezdarbs ir aktuāls Latvijā un visā Eiropā. Vēl nesen medijos izskanēja informācija, ka pašlaik Latvijā ir 50 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nestrādā un nemācās. Kā palīdzēt jauniešiem neapmaldīties un izvēlēties piemērotāko karjeras ceļu? To kopā ar lietuviešiem mēģināja noskaidrot 4. vidusskolas audzēkņi un pedagogi.
2014. gada decembra sākumā lietuvieši ciemojās Jelgavā. «Mēs kopīgi salīdzinājām abu valstu izglītības sistēmas, sevišķu vērību pievēršot studiju iespējām abās valstīs, kā arī apmeklējām LLU, lai gan savus, gan lietuviešu skolēnus iepazīstinātu ar tajā esošajām fakultātēm un iespējām studēt «Erasmus+» programmā,» stāsta 4. vidusskolas skolotāja Ieva Atvase.
Gatavojoties apmaiņas vizītei Lietuvā, skolā veikta aptauja, kurā teju visi – 98 procenti skolēnu – norādīja, ka pēc vidusskolas vēlas studēt. «Lielākā daļa skolēnu minēja, ka vēlas studijas uzsākt dzimtenē, bet bija arī tādi jaunieši, kuri izteica vēlmi studēt ārzemēs. Aptaujāti tika arī lietuviešu skolēni, rezultāti bija ļoti līdzīgi, 92 procenti vēlas pēc vidusskolas studēt, bet astoņi procenti – strādāt,» norāda skolotāja.
Lietuvā 4. vidusskolas pārstāvji pavadīja piecas dienas. «Mūsu skolēniem tika piedāvāta iespēja iepazīt un salīdzināt, kā mācību stundas notiek Lietuvā. Skolēni devās uz lietuviešu valodas, krievu valodas un matemātikas stundu. Pēc nodarbībām skolēni atzina, ka vismaz mācību stundu metodika abās valstīs neatšķiras. Interesants fakts gan ir tas, ka drīzumā Lietuvā skolēniem, kuri vēlēsies stāties augstskolā, būs jākārto eksāmens kādā no ES svešvalodām, bet, eksāmens, piemēram, krievu valodā vai ukraiņu valodā vairs nederēs,» stāsta skolotāja.
Skolēniem bija iespēja izzināt arī studiju iespējas Viļņas Universitātē un Viļņas Ģedimina Tehniskajā universitātē. Viļņas Ģedimina Tehniskajā universitātē skolēnu apskatīja laboratorijas, kur viņi varēja redzēt praktiskus paraugdemonstrējumus, piemēram, dažādu celtniecības materiālu izturības pārbaudi.
Dienu pirms prombraukšanas latviešu un lietuviešu skolēni sadarbojoties veica pētījumus par populārākajām profesijām 2014. gadā, kā IT speciālisti, medmāsas, celtnieki, zobārsti, vislabāk apmaksātajām profesijām, kā uzņēmuma vadītāji, piloti, IT speciālisti, neparastākajām profesijām, kā suņu barības degustatori, profesionāli gulētāji, padušu smaržotāji, briežu urīna vācēji un senākajām profesijām, kā amatnieki, ārsti, priesteri, karavīri. Tādējādi skolēni vēlreiz savā starpā varēja pārrunāt, kādu ceļu nākotnē izvēlēties, kādi ir dažādu profesiju plusi un mīnusi, kā arī uzzināja ne vienu vien jaunu profesiju.
Kā vērtē projekta dalībnieki, skolēnu ieguvumi no projekta ir nozīmīgi – jauniegūti draugi, izpratne par kaimiņzemes kultūru un vēsturi, praktiski izmantotas un uzlabotas angļu valodas un krievu valodas prasmes, zināšanas par studiju iespējām Latvijā un Lietuvā, nostiprināta pārliecība par savu turpmāko dzīves ceļu. «Turklāt secinājām, ka, lai apskatītu ko interesantu un uzzinātu ko jaunu, nav nepieciešams traukties uz pasaules malu, bet pietiek paviesoties pie mūsu tuvākajiem kaimiņiem,» rezumē I.Atvase.
Foto: no skolas arhīva
5.2 °C,
4.8 m/s,
89.3 % 
5.2 °C,
4.8 m/s,
89.3 %