Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā uz noslēguma konferenci pulcējās projekta «Pārrobežu sadarbības iniciatīva riska vadības sistēmas veidošana Latvijas un Lietuvas kaimiņu reģionos» dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Čehijas.
Anna Afanasjeva
Projekta vadītājs, Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs atzina, ka ikviena darba noslēgums ir arī kaut kā jauna sākums. Tālab tika pārrunāta ne vien 26 mēnešus ilgušā pārrobežu riska vadības sistēmas izveides gaita, bet arī nākotnes redzējums un turpmākās norises pārrobežu sadarbībā. Tā kā aktivitātēs bija iesaistīti 26 partneri, projekts vērtējams kā sarežģīts.
Projekta mērķis bija ieviest risku vadības sistēmu Zemgales un Šauļu reģionos. Pagaidām nevar teikt, ka sistēma ir pilnībā izveidota, jo šim nolūkam bija nepietiekams finansējums. Bet sistēmas pamats ir radīts.
Riska vadības sistēmas galvenie mērķi ir radīt drošu vidi sabiedrībai, nodrošināt vides aizsardzību ārkārtas situāciju gadījumos, kā arī izveidot ārkārtas situāciju un to seku prognozēšanas un profilakses sistēmu. Drošu apstākļu izveides gaitā Jelgavas pašvaldība izstrādājusi un ar ES līdzfinansējuma palīdzību īstenojusi vēl vairākus projektus. Tie saistīti ar satiksmes vadības centra izveidi un ielu krustojumu rekonstrukciju, Svētes un Pulkveža O.Kalpaka ielā īstenots projekts «Drošais ceļš uz skolu», turpinās projekts Latvijas un Lietuvas pierobežas teritoriju sadarbībā plūdu draudu mazināšanā.
Projekta partneri atzīst, ka ne visi sākotnēji prognozētie rezultāti sasniegti, tomēr galvenais – ir radīta bāze turpmākajam darbam. Apmācīts kompetents personāls darbam ar riska faktoriem un to vadību, izstrādāta risku vadības sistēmas stratēģija, attīstīta risku vadības infrastruktūra, virknē sabiedrisko vietu uzlabota drošība un sabiedriskā kārtība, efektīvāka kļuvusi pārrobežu sadarbība un atbildīgo dienestu gatavība rīkoties krīzes situācijās. Tāpat gan Lietuvas, gan Latvijas sadarbības partneriem – glābšanas dienestiem – iegādāts ekipējums sešiem glābējiem darbam ārkārtas situācijās. Projekta koordinatore Liene Rulle papildina, ka Jelgavā izstrādāts tehniskais projekts Krīzes vadības centra izveidei Viestura ielā 15, iegādāta mobilā laboratorija vides piesārņojuma monitoringam. Viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir tehnoloģiju un iekārtu iegāde videomonitoringa sistēmas izveidei Jelgavā un Šauļos. Mūsu pilsētā uzstādītas 19 videokameras, bet sadarbības pilsētā Lietuvā – 15 kameras. IT iekārtas iegādātas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darba uzlabošanai.
Turpmākajā darba gaitā, lai samazinātu riska faktorus un to kaitīgo ietekmi, jau plānošanas stadijā jāparedz visas iespējamās krīzes situācijas.
Noslēguma seminārā riska vadības sistēmas stratēģijas un informācijas sistēmas būtiskākos aspektus uzsvēra eksperti no Čehijas uzņēmuma «KLIKA – BP». IT eksperts Alvis Pierhurovičs videofilmā iepazīstināja ar video monitoringa sistēmu Jelgavā. Bet Zemgales reģionālā dispečeru vadības centra – Jelgavas Krīzes vadības centra vīziju raksturoja Latvijas Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics. Jelgavas glābšanas dienesta ieguvumus raksturoja VUGD Jelgavas pārvaldes vadītājs Aldis Feldmanis.
INTERREG III A Dienvidu prioritātes programmas atbalstītā projekta kopējais budžets bija 1 310 849 eiro. No šīs summas 9 83 137 eiro finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds. 327 712 eiro ir projekta partneru – pašvaldību un valsts – līdzfinansējums.
Jelgavas pašvaldība strādā pie nākamā pārrobežu sadarbības projekta šajā jomā, ko iesniegs INTERREG programmā ES finansējuma saņemšanai.
9.3 °C,
1.9 m/s,
81.7 % 
9.3 °C,
1.9 m/s,
81.7 %