Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde «Mākslas dienas 2019», kurā apskatāmi Jelgavas Mākslinieku biedrības dalībnieku darbi. «Tā ir laba tradīcija – reizi gadā jelgavniekus iepazīstināt ar pilsētas mākslinieku darbiem. Izstādē ir darbi dažādās tehnikās, jau tradicionālas vērtības un arī jaunas vēsmas. Šajā izstādē ir kur piesiet gan skatu, gan sirdi, un tas ir labākais, ko var sniegt mākslas izstāde,» atklājot izstādi, norādīja muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
«Konkursā cenšamies izcelt māksliniekam Ģedertam Eliasam raksturīgos žanrus un stilu, tādēļ pērn bērnus un jauniešus aicinājām pievērsties lauku ainavas attēlošanai, bet šā gada konkursa tēma ir «Klusā daba. Lauku veltes»,» par II starptautisko vizuālās mākslas konkursu «Mākslinieka Ģederta Eliasa mīklu minot» stāsta Jelgavas novada Mūzikas un mākslas skolas direktore Dace Laure. Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apbalvoti konkursa laureāti – viņu vidū ir arī Jelgavas izglītības iestāžu audzēkņi.
«Esmu dzimusi Baltkrievijā – zilo ezeru, zaļo mežu un skanīgo dziesmu zemē. Tēvam bija «zelta rokas», viņš prata paveikt visdažādākos darbus un no darba nebaidījās, bet mamma bija šuvēja un vieda sieviete. Kamēr mamma šuva, mēs spēlējāmies ar lupatu lellēm, kuras arī bija darinājusi viņa. Redzot mammu ikdienā strādājam, arī man gribējās pamēģināt šo arodu, tādēļ, kad nedaudz paaugos, man atļāva nošūt vīles vai kādu auduma apakšmalu. Droši vien ar to aizsākās mans rokdarbnieces ceļš,» vērtē jelgavniece rokdarbniece Leokādija Rinkūna, kuras izstāde «Sirds darbi», kas veltīta viņas 70. jubilejai, līdz 26. aprīlim apskatāma Sabiedrības integrācijas pārvaldē.
«Izstādē ir atspoguļoti mani pirmie un arī pēdējie darbi. Daudzi no tiem ir par baleta tēmu, jo tā ir man mīļa deja ar savu burvību – plastiku, dinamiku. Gribu, lai arī citi spēj to ieraudzīt un izjust,» atklāj māksliniece jelgavniece Alisa Gibeta. Šodien Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī atklāta viņas personālizstāde «Tēli un iespaidi», kas apkopo gleznās un grafikās iemūžinātus portretus un ainavas, kā arī īpaši baleta tēmai veltītus darbus.
«Ir tāds raksturojums «ziemeļu drudzis» – cilvēki, kas reiz redzējuši ziemeļu neskarto darbu, tur vēlas atgriezties atkal –, un tas ir par mani. Piedalījos ekspedīcijās pa Svalbāras arhipelāgu, kas atrodas starp Norvēģijas sauszemi un Ziemeļpolu trīs reizes un katru no tām ar fotokameru «tvēru mirkli». Pirms pieciem gadiem lēmu, ka negribu šīs fotogrāfijas glabāt tikai ģimenes albumā. Tām ir jānāk gaismā,» izstādes «Svalbard. Pusnakts Saules zeme» atklāšanas pasākumā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā teica kultūras un mākslas projektu autore Sandra Eglīte.
«Pieķeros otām brīžos, kad meklēju līdzsvaru starp darba ikdienu un saviem sapņiem, kas saistās ar mežiem, laukiem, dabu,» atklāj Jelgavas Mākslas skolas direktore Anda Stankeviča, kuras radošo darbu izstāde «Līdzsvaru meklējot» līdz maija beigām apskatāma Jelgavas tehnikuma bibliotēkā Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 37.
«Visjaukākais, kas dvēseli «baro» un dara skaistu, ir ziedi ar savu skaisto smaržu un veidolu. Vietā, kur dzīvoju, sev apkārt redzu daudz ziedu, kas mani iedvesmo,» stāsta Zigrīda Cīrule, kuras gleznu personālizstāde «Dabas krāšņums» līdz 13. aprīlim apskatāma Sabiedrības integrācijas pārvaldē.
«Šis ir jau ceturtais gads, kad paralēli dzīvoju gan Latvijā, gan Rumānijā, tādēļ man ir iespēja apskatīt un iepazīt vēl vienu zemi. Ir interesanti pavērot, kā Rumānijā senatne savijas ar mūsdienām, piemēram, daudzi cilvēki tur ikdienā valkā tradicionālos tērpus, bet lieto mobilās ierīces. Vai arī, ja pie mums zirgus darbā vairs teju neizmanto, rumāņi zirgu ratos ved baļķus, sienu. Man šos visus iespaidus gribējās parādīt arī citiem,» par iedvesmu fotogrāfiju personālizstādei «33 baltus zirgus meklējot…» stāsta jelgavniece Dzintra Žvagiņa. Fotoattēlos iemūžināto Rumānijas dabu un cilvēkus izstādē Jelgavas kultūras namā var apskatīt līdz 31. martam.
Jelgavas pilsētas bibliotēkā atklāta ceļojošā izstāde «Latviešu Dziesmusvētki ārpus Latvijas», kas veltīta Dziesmusvētku tradīcijai un tās izpausmēm ārzemēs no 1946. gada līdz mūsdienām.
Šovakar Jelgavas kultūras namā atklāta izstāde «Slepenais dubultnieks», kurā caur mākslas darbiem tiek runāts par depresiju.
«Pirms dažiem gadiem es fotografēju ģimeni, kurā aug bērns ar Dauna sindromu, un pērn aizdomājos: kāpēc gan neparādīt, ka bērni ar īpašām vajadzībām ir tikpat brīnišķīgi kā visi pārējie? Savā facebook.com lapā aicināju atsaukties ģimenes, kurās aug bērni ar invaliditāti, lai dāvinātu tām fotosesiju. Tik lielu atsaucību negaidīju – dažu dienu laikā mani uzmeklēja 15 ģimenes,» stāsta jelgavniece fotogrāfe Arita Strode-Kļaviņa. Šodien Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī atklāta viņas personālizstāde «Neērtie bērni», kas veltīta ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, aicinot sabiedrību būt vairāk iecietīgai un tolerantai.
«Pirms septiņiem gadiem, kad manā ģimenē ienāca dēls, nolēmu: vēlos, lai viņš uzaug, spēlējoties ar rotaļlietām, ar kādām spēlējāmies paši. Nopirku viņam rūpnīcā «Straume» ražoto rotaļlietu «lunahods», kas tika salauzta pirmajās 5–10 minūtēs. Tas man lika aizdomāties par to, ka vecās rotaļlietas pazūd ļoti ātri, un, lai tās saglabātu, nolēmu veidot padomju laika bērnu rotaļlietu kolekciju. Tā sniedz iespēju parādīt mūsdienu bērniem, ar kādām rotaļlietām spēlējās viņu vecāki un vecvecāki, bet mūsu paaudzei atsauc atmiņā bērnību,» stāsta kolekcionārs no Bauskas Jānis Bite, kura kolekcionētās rotaļlietas apkopotas izstādē «Rotaļlietas stāsts». Izstāde Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma līdz 14. aprīlim.
18.8 °C,
2.4 m/s,
78.5 % 
18.8 °C,
2.4 m/s,
78.5 %