Izstādes

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma mākslinieka Edvīna Kalnenieka darbu izstāde – līdzās gleznotāja pasteļiem un eļļas gleznojumiem, kas būs novērtējami gan klātienē, gan digitālā formātā – ekrānā –, eksponēti arī E.Kalnenieka apgleznoti keramikas šķīvji.

Līdz vasaras beigām Pārlielupes bibliotēkā apskatāma Latviešu valodas aģentūras veidotā ceļojošā fotogrāfiju izstāde «Kļūdies tā, lai citiem prieks» – tajā apkopotas fotogrāfijas, kurās iemūžinātas apkārtējā vidē esošās valodas zīmes, kas piesaista uzmanību ar vārdu spēlēm, asociācijām, liek pasmaidīt un priecāties par valodas tēlainību, zīmju autoru jaušu vai nejaušu radošumu.

Šobrīd restorāna «Parks» sienas rotā mākslinieces Ievas Bondares gleznas, ko pati darbu autore nosaukusi par «Ziedu stāstiem» jeb «Stāstiem par ziediem».

«Man patīk strādāt dabā. Darbnīcā gleznoju reti, jo man ir nepieciešams svaigs gaiss, redzēt, kā mainās apkārtējā vide, laikapstākļi – tas ietekmē arī manu darbu. Bieži piedalos plenēros Latvijā un ārzemēs, bet šajā izstādē lielākoties apkopoti tieši Latvijā, Vidzemē, kur atrodas manas lauku mājas, tapuši darbi. Es negribētu tos saukt par ainavām – tās ir sajūtu gleznas ar dabas elementiem,» atklāj māksliniece Laila Balode, kuras akvareļu izstāde «Dabā» šodien atklāta Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī.

«Cilvēki ar īpašām vajadzībām ir ļoti daudzpusīgi, un fotogrāfija ir viens no žanriem, kas viņiem sniedz plašas iespējas izteikties. Ne katrs savas sajūtas spēj uzgleznot, bet tās var iemūžināt fotoattēlā. Savukārt, ja kāds nevar uzkāpt tik augstu, cik gribētos, ar fotoobjektīvu redzamo var pievilkt tuvāk,» vērtē fonda «Nāc līdzās!» vadītāja Sarma Freiberga. Šodien Jelgavas poliklīnikas trešajā stāvā atklāta fonda veidotā fotogrāfiju izstāde «Es ieraudzīju…». Darbu autori ir jaunieši ar īpašām vajadzībām, kuri fotogrāfijās iemūžinājuši piedzīvotos mirkļus un sajūtas.

«Man patīk daba – tā vienmēr mani ir pozitīvi uzlādējusi. Kad skatos uz kokiem, koku lapām, gaismu un ēnām, kas tajās rotājas, mani pārņem vēlme to attēlot gleznā. Mani uzrunā ainavas plašums – vēlme izprast, kas ir aiz kalniem, kāpām,» tā jelgavniece Daina Šulca, kuras gleznu personālizstāde «Ainavas un ziedi» šodien atklāta Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī.

Vēl tikai līdz ceturtdienai, 13. jūnijam, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī apskatāma Jelgavas reģionālā Tūrisma centra veidotā izstāde «Jelgava toreiz un tagad», kas par mūsu pilsētas vēsturi un šodienu stāsta caur vēsturiskiem fotoattēliem, videokadriem un vizualizācijām multimediju ekrānā.

Šajās brīvdienās papildu smilšu mākslas darbu apskatei Pasta salā Jelgavā var apmeklēt arī divas tematiskas izstādes – kultūras nama 1. stāva foajē apskatāma fotogrāfiju izstāde «Atskats uz starptautiskajiem smilšu skulptūru festivāliem Jelgavā», bet Pasta salā var novērtēt skolēnu kolāžas par tēmu «Mana vasara».

««Domu sprakšķi» ir mūsu apzīmējums idejām, kas «iešaujas» prātā kā zibšņi. Strādājot pie mazas formas darbiem, mākslinieki vairāk ļaujas eksperimentiem, savukārt lielformāta darbi prasa vairāk laika un detalizētāku plānošanu,» vērtē Latvijas Tekstilmākslas asociācijas vadītāja Andra Dīriņa. Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāmas divas asociācijas izstādes – miniatūru izstāde «Domu sprakšķi» un lielas formas tekstila darbu izstāde «Spēles ar materiāliem», kas iepazīstina ar tekstīliju daudzveidību un plašajām materiālu interpretācijas iespējām.

Līdz jūlija beigām Pārlielupes bibliotēkā apskatāma lasītāju iesūtīto dzīvnieku fotogrāfiju izstāde «Mans mīlulis» – 27 fotogrāfijās iemūžināti kaķi, suņi, zirgs un pat stārķu pāris.

Sabiedrības integrācijas pārvaldē apskatāma daļa no rīdzinieka Normunda Beržinska saktu kolekcijas «Latvijas dārgumi». «Manā kolekcijā ir vairāk nekā 1000 saktu, kas šobrīd apkopotas 50 stendos. Uz Jelgavu esmu atvedis apmēram pusi,» norāda kolekcionārs.

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē apskatāma Jelgavas mākslinieka Ulda Rogas gleznu izstāde «Vecpilsētas iela kādreiz» – tā atspoguļo Vecpilsētas ielu 20. gadsimta nogalē, ļaujot iztēloties, kā tā daudzu gadu gaitā mainījusies.