Izstādes

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde «Mākslas dienas 2019», kurā apskatāmi Jelgavas Mākslinieku biedrības dalībnieku darbi. «Tā ir laba tradīcija – reizi gadā jelgavniekus iepazīstināt ar pilsētas mākslinieku darbiem. Izstādē ir darbi dažādās tehnikās, jau tradicionālas vērtības un arī jaunas vēsmas. Šajā izstādē ir kur piesiet gan skatu, gan sirdi, un tas ir labākais, ko var sniegt mākslas izstāde,» atklājot izstādi, norādīja muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.

Izstādē apskatāmi 30 Jelgavas Mākslinieku
biedrības biedru darbi, bet jāsaka, ka ne visi biedrības
mākslinieki ir jelgavnieki. Vienā telpā sadzīvo gleznas,
fotogrāfijas, zīmējumi, stikla darbi, keramikas darbi, tekstils,
kolāžas, hologrāfijas, grāmatu ievākojumi.

Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris
Brancis norāda: «Krāsu izjūta, ritmika, radošums – tas piemīt
visiem māksliniekiem, tomēr allaž viņu darbos parādās arī kāds
štrihs, kāda iepriekšējos gados nav bijis.» Šoreiz pārsteidz,
piemēram, Ulda Rogas portrets, kam dots nosaukums «Vīrietis ar
kroni». Tajā atainots vīrietis gados ar putnu ligzdu uz galvas,
turklāt paša vīrieša vaibsti stipri atgādina pašu mākslinieku. «Tas
nebija domāts kā pašportrets, bet, to zīmējot, skatījos uz savu
atspulgu spogulī,» teic mākslinieks, atklājot, ka šis darbs
patiesībā ir dziļi filozofisks. «To var tulkot dažādi. Piemēram,
cilvēkam ar putniem piemīt zināms dullums. Tāpat ligzdu var asociēt
ar ērkšķu kroni, kas simbolizē mokas, ko vīrietis cieš. Tāpat var
paspēlēties ar kroņa krāsu – tas varētu būt apzeltīts,» viņš
stāsta. M.Brancis piebilst, ka gleznot portretus U.Roga iemācījies
pašmācības ceļā, turklāt savos portretos mākslinieks ieliek humoru
un ironiju.

Neierasta varētu šķist arī mākslinieces Andas
Buškevicas lielformāta ainava «Pie Zoltnera». Par savu darbu
māksliniece saka: «Pēdējā laikā esmu aizrāvusies tieši ar
lielformāta darbiem, bet tas māksliniekam ir arī izaicinājums. Šis
formāts ļauj atvēzēties, plašii klāt krāsu, spēlēties ar krāsu.
Šopavasar es daudz braukāju pa Latviju un vēroju dabu. Šis skats
Tērvetes novadā mani īpaši uzrunāja – sniegs jau nokusis, koki vēl
kaili, un ir tas skaistais krāsainais Latvijas pelēkums.»
Māksliniece atzīst, ka pēc uzdrošināšanās sākt strādāt ar
lielformāta darbiem ir grūti atgriezties pie maza formāta.

Interesanti un abstrakti ir arī Mārītes un
Aleksandra Djačenko darbi. Aleksandrs izstādei piedāvājis četrus
darbus ar vienu nosaukumu – «Dārzs uz galda». «Tās ir četras
interpretācijas par vienu tēmu. Ženēvas Starptautiskā keramikas
akadēmija reizi divos gados rīko konkursu. Tas notiks arī šogad, un
tā tēma ir «Dārzs uz galda». Darbus veidoju ar nolūku sūtīt uz
konkursu, tomēr beigās pārdomāju – nesūtīšu,» stāsta mākslinieks.
Viņa darbi veidoti no māla, šamota, akmens masas. Visos ir
saskatāms galds, uz kura vai no kura kaut kas aug – trīs gadījumos
tas ir koks, bet ceturtajā – drīzāk zāle.

Tāpat jelgavniekiem ir iespēja apskatīt Kates
Seržānes triptihu «Jūras ķermeņi» – tie ir trīs lielformāta
zīmējumi, kuriem katra izmērs ir 2×1,5 metri. Viena no
iecienītākajām K.Seržānes tēmām ir zivis un ūdens, un arī šis darbs
nav izņēmums. «Man ļoti patīk ziemā pastaigāties gar jūru. Un kad
jūra skalojas un ūdenī ir tās risas… šī skata ietekmē radušies
šie darbi,» atklāj māksliniece. Viņa atzīst, ka savu izmēru dēļ šie
zīmējumi biežāk stāv mājās rullī, jo tie jāizstāda visi trīs kopā
un ne visās izstāžu telpās tas ir iespējams. Tieši tāpēc triptihs
biežāk bijis aplūkojams izstādēs ārpus Latvijas robežām.

Interesantus darbus hologrāfijas tehnikā
izstādē piedāvā māksliniece Inese Mīlberga no Talsiem, kura ir
Jelgavas Mākslinieku biedrības biedre. Aktuālas tēmas savos darbos
atspoguļo Petra Derkins – viņas kolāžām doti nosaukumi «Čekas
maisi» un «Ceļa remonts». «Petra ir šveiciete, kura pirms gadiem
četriem ieprecējās Latvijā, Apguldē. Pēc specialitātes viņa ir
restauratore,» atklāj M.Brancis. Netipiski ir Ilizanes Grīnbergas
darbi – grāmatu ievākojumi un ietvars franču laikmetīgās mākslas
pārstāves ORLAN mākslas katalogam. Tas atgādina adatu spilventiņu.
«Šī māksliniece iecienījusi dažādas performances, pat roku
graizīšanu. Ilizanei tas ļoti nepatika, bet viņas pašas darba
rezultāts ir interesants,» vērtē Jelgavas Mākslinieku biedrības
vadītājs. Bet visatšķirīgākais no visiem ir Jāņa Leimaņa darbs
«Spēle» – smilšu kaudzē izvietoti vairāki keramikas vilciņi. «Jānis
nesen absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas keramiķu maģistrantūru.
Galva viņam strādā visādos virzienos, bet viņš ir estēts,»
mākslinieku vērtē M.Brancis. Izstādē apskatāma arī J.Leimaņa trauku
sērija, kas tapusi, māksliniekam esot praksē Portugālē un
izmantojot 3D printēšanu. Jāpiebilst, ka J.Leimanis Jelgavas
Spīdolas Valsts ģimnāzijā pasniedz 3D modelēšanu un Arduino
programmēšanu.

Jelgavas Mākslinieku biedrības mākslinieku
jaunākie darbi jelgavnieku vērtējumam būs pieejami līdz 2.
jūnijam.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»