«Skatītāji mūs uzņēma ar lielu sajūsmu, jo īpaši tāpēc, ka no citu valstu kolektīviem atšķīrāmies ar pāru dejām un, protams, tautastērpiem. Pēc katra koncerta pie mūsu meitenēm un puišiem stāvēja rinda skatītāju, kuri vēlējās sevi iemūžināt kopā ar latviešu tautu dēliem un meitām,» stāsta deju kolektīva «Diždancis» vadītāja Ieva Karele, kura ar dejotājiem atgriezusies no festivāla Izraēlā.
Ritma Gaidamoviča
Festivālā tika pārstāvētas deviņas valstis – Latvija, Izraēla, Jordānija, Gruzija, Krievija, Bulgārija, Grieķija, Ķīna un Taizeme -, kuru kolektīvi sniedza septiņus koncertus dažādās Izraēlas pilsētās, rādot savas tautas deju. Kolektīva vadītāja stāsta, ka arī šajos koncertos secināts: ar deju var daudz ko pateikt. «Neviens no mums nemāk vietējo valodu un nespēj skatītājiem paskaidrot, par ko ir deja. Taču liels bija mūsu izbrīns, kad pēc Gatves dejas mums pienāca klāt vietējais gids un izstāstīja savu versiju par dejā redzēto. Caur deju var pateikt daudz – to sapratīs jebkurā pasaules malā,» spriež I.Karele. Mūsu dejotājus Izraēlā pavadīja plus 35, plus 42 grādu karstums, kas veicināja iedegumu, kā paši spriež, lai ir ko atrādīt tobrīd saules nelutinātajiem mājiniekiem.
Liels piedzīvojums dejotājiem bijusi pelde Nāves jūrā. «Gaisa temperatūra bija plus 42 grādi, arī ūdens nebija sevišķi vēsāks – es pat mājās vannā tik karstu neleju! Gribējām redzēt, vai tiešām ir tā, kā filmās rāda, ka cilvēki peld pa ūdens virsu. Jā, tā ir taisnība! Peldējām kā pludiņi pa ūdens virsu, baudījām dubļu masku procedūras…» stāsta I.Karele. Iespaidiem bagāts izvērties arī brauciens uz Jeruzalemi, kur dejotājiem bija iespēja iepazīt dažādas kultūras. «Tur ir atsevišķi armēņu, arābu, kristiešu un ebreju kvartāli, kas ir krasi atšķirīgi. Arābu kvartālā uz dzīvi drūmāks skats, sievietes parandžās, garos svārkos, turpretī ebreju kvartāls paliks atmiņā ar gaišumu un tīrību,» iespaidos dalās vadītāja. Dejotāju atmiņās noteikti paliks arī gājiens uz tirgu. «Ja nemāki kaulēties, tev tur nav ko darīt. Šķiet, septiņkārt varēja cenu nokaulēt. Zinu, meitenēm prece maksāja 80 Izraēlas šekeles, bet, reāli kaulējot šo preci, nopirkušas par 20. Latviešus viņi atcerējās. Ej pa tirgu un tev saka: «Jūs no Latvijas, tikko jau bija jūsu smukās meitenes»,» smaidot nosaka I.Karele.
Liels pārbaudījums dejotājiem izvērties arī mājupceļš – lidosta. «Mūs brīdināja, ka ilga būs iešana caur lidostas muitas zonu, taču nerēķinājāmies ar trim stundām, kur centās visus uzķert uz āķīgiem jautājumiem, kā arī pilnībā izkratīja somas. Interesanti – ja mūsu lidostā akcents likts uz metāla priekšmetiem, viņi uzmanību vairāk pievērš saldumiem un sāļām lietām,» atzīst vadītāja. Bažas radījušas Izraēlas kokos norautās pupu pākstis, kas ir vismaz 40 centimetrus garas un skaisti grab. «Pupu pākstis ir laimīgi piezemējušās Latvijā, un domājam, ka jaunajā sezonā tās varētu izmantot kādā dejā. Varbūt ne gluži trijdekšņu vietā, taču izmantosim,» nosaka vadītāja.
Foto: no «Diždanča» arhīva
21.1 °C,
2.9 m/s,
55.3 % 
21.1 °C,
2.9 m/s,
55.3 %