24.7 °C, 1.4 m/s, 64.2 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraIzrāde par «dīvaino» jeb cilvēcību
Izrāde par «dīvaino» jeb cilvēcību
11/04/2010

«Šī izrāde ir par prieku, par nolaupītu prieku, par cieņu pret cilvēku, viņa dīvainībām, viņa ilgām, mērķiem. Tas vienmēr būs aktuāli – vienmēr atradīsies kāds, kurš vēlas uztiept otram savu dzīves izpratni, mērķus un centienus. Mums ir jābūt jūtīgiem pret citu cilvēku pasaulēm,» teic viens no aktieriem mākslas zinātnieks Māris Brancis, kurš šoreiz būs doktora Emmeta lomā.

«Šī izrāde ir par prieku, par nolaupītu prieku, par
cieņu pret cilvēku, viņa dīvainībām, viņa ilgām, mērķiem. Tas
vienmēr būs aktuāli – vienmēr atradīsies kāds, kurš vēlas uztiept
otram savu dzīves izpratni, mērķus un centienus. Mums ir jābūt
jūtīgiem pret citu cilvēku pasaulēm,» teic viens no aktieriem
mākslas zinātnieks Māris Brancis, kurš šoreiz būs doktora Emmeta
lomā.

Pirms divām nedēļām Ādolfa Alunāna teātris mūs iepriecināja ar
jaunu izrādi – monoizrādi «Vienlaicīgi», kas reizē bija pirmais
šāds uzvedums teātra piepildītajā vēsturē, taču jau nākamnedēļ tas
skatītāju vērtējumam piedāvās jaunu pirmizrādi, kas arī vēl neesot
šim pavasarim viss. Jau 18. aprīlī pulksten 16 Jelgavas kultūras
nama Lielajā zālē ikvienam ir iespēja noskatīties Džona Patrika
izrādi «Dīvainā misis Sevidža», kuras režisore ir nopelniem bagātā
Lūcija Ņefedova, bet asistente – Kristīne Zotova.
Asistente stāsta, ka šī izrāde runā par vairākām cilvēcei nozīmīgām
un nopietnām tēmām, taču darbs kopumā izturēts komēdijai raksturīgā
vieglā stilā, tādējādi to padarot vēl simpātiskāku.

Viss mantojuma dēļ
«Misis Sevidžai vīrs mantojumā atstājis desmit miljonus dolāru,
kurus viņa nolēmusi ieguldīt fondā, kas palīdzētu piepildīt citu
cilvēku cerības un sapņus. Taču vīra bērni – senators Tits,
tiesnesis Semuels un nervozā Lili Bella Sevidži – šādu pamātes
rīcību uzskata par vājprāta pazīmi, jo viņiem, kā licis sacīt lugas
autors, «bagātība ir svēta lieta». Tādēļ misis Sevidža tiek
ievietota «sanatorijā» jeb mājā, dēvētā par kluso klosteri. Tur
galvenā varone satiek cilvēkus, kuri ārpasaules dzīvei ir
nepiemēroti un kuriem nepieciešama doktora Emmeta palīdzība.
Iepazīstot tuvāk klusā klostera iemītniekus, misis Sevidžu
aizkustina viņu savstarpējās attiecības, kurās valda labestība un
līdzcietība. Tomēr mājā esošo mieru pārtrauc alkatīgo Sevidžu
trijotne, kas trako zaudētās bagātības dēļ, un misis Sevidža nolemj
tos pārmācīt…» izrādes sižetu atklāj K.Zotova. Tiesa, kā trijotne
tiks pārmācīta, varēs redzēt uz skatuves.

Lugas «sāls» – kontrastā
Dž.Patriks, pagājušā gadsimta amerikāņu dramaturgs un
kinoscenārists, prestižās Pulicera balvas laureāts, lugu «Dīvainā
misis Sevidža» sarakstīja 1950. gadā, un tajā pašā gadā tā
pirmoreiz arī tika iestudēta vienā no Ņujorkas teātriem. Vēlāk tā
spēlēta daudzos pasaules slavenos teātros. Pats autors gan šī darba
priekšvārdā devis norādi: «Izrādē «Dīvainā misis Sevidža» ir
svarīgi, lai klusā klostera iemītnieki tiktu spēlēti ar sirsnību un
cieņu. Viņi nav nekādi vājprātīgie. Jebkurš pārspīlējums laupīs
šiem tēliem šarmu un humoru. Lugas «sāls» ir kontrastā starp
viņiem, misis Sevidžas bērniem un neprātīgo ārpasauli. Atkāpšanās
no šīs norādes, dzenoties pēc viegli gūtiem skatītāju smiekliem,
nozīmētu laupīt izrādei tās galveno vēstījumu.» Šo norādi vērā
ņēmusi arī režisore L.Ņefedova.

«Lūcija sēj pozitīvu enerģiju»
Dakteris Emmets jeb M.Brancis bilst: «Man patīk, ka Lūcija nemēģina
pārtaisīt autoru pēc savas līdzības, pēc savas domāšanas un
pasaules uztveres. Viņa respektē dramaturgu, neuzskata to par muļķi
un nemodernu. Manuprāt, tie režisori, kuri maina dramaturga ieceri,
apliecina, ka viņiem nav savu domu. Pārtaisot un ambiciozi
uztiepjot pat Šekspīram savus uzskatus, viņi pasaka, ka ir nonākuši
radošā strupceļā, ka galvenais ir «modes» ārējā forma. Jaunradītais
darbs tādēļ vien jau nekļūst mūsdienīgāks. Visa pamatā ir domāšana.
Šādā veidā izkropļojot autora domu, pozitīvu lādiņu izrāde nevar
dot, un autors ir pazemots. Tādēļ man arī ir simpātiski, ka Lūcija
sēj pozitīvu enerģiju. Ja tā nebūtu, viņa neizvēlētos Patriku.»

Galvenajai varonei loma ļoti tuva
Galvenā loma uzticēta Alunāna teātra pieredzējušajai un
talantīgajai aktrisei Dzintrai Zilbertei, un viņa atzīst, ka misis
Sevidžas loma būtiski atšķiras no iepriekš spēlētajām. «Režisore
mani ir lutinājusi ar daudziem mīlošu un mīlētu sieviešu tēliem
izrādēs. Šajā darbā kā aktrisei man jārisina problēmas, kas saistās
ar bagātību, vecumu un vientulību. Tās varētu nosaukt par «dzīves
problēmām», kuras redzam sev visapkārt, – kā liela nauda maina
cilvēkus un viņu savstarpējās attiecības vai kā mūža nogale ievieš
savas korekcijas dzīvē. Turklāt misis Sevidžas lomai ir
raksturlomas iezīmes – viņa vēršas pret pārmērīgiem dzīves kanoniem
un pieklājības likumiem, arī pret naudu viņai ir citādāka attieksme
nekā tiem, kas bagātībā dzimuši,» tā aktrise. Uz jautājumu, vai nav
bijis grūti pieņemt šo atšķirīgo lomu, Dz.Zilberte smaidot teic:
«Man misis Sevidžas loma ir labi saprotama – pati esmu mūža
novakarē, kad sastopies ar vecumu. Tev piemīt gudrība, arī spēka
vēl gana, taču apkārtējie cilvēki, skat, mainījuši attieksmi pret
tevi…»

Cer, ka katrs paņems cilvēcību un labestību
Darbs pie «Dīvainās misis Sevidžas» sākts decembrī, un pa šo laiku
izrādes kolektīvs jūtami satuvinājies. Aizvadītas ne vien daudzas
mēģinājumu stundas, bet arī sirsnīgi kopā būšanas mirkļi. «Dīvainā
veidā izrādes varoņu savstarpējās smalkās attiecības atbalsojas arī
mūsu ikdienas saskarē, jo galu galā izrādes tapšanas process
nenoris mēģinājumu telpās un laikā vien. Cerams, to sajutīs arī
skatītāji un aiznesīs šo cilvēcību un labestību tālāk savās
ģimenēs, savā vidē,» teic režisores asistente.
Jaunās izrādes dekorators ir Edvīns Kalnenieks. Izrādē spēlē
Dz.Zilberte (Misis Sevidža), Vilnis Auza (senators Tits Sevidžs),
Ainars Līcītis (tiesnesis Semuels Sevidžs), Baiba Zaķevica (Lili
Bella), Linda Baumane (miss Villi), M.Brancis (doktors Emmets),
Ilva Zvilna (Feri), K.Zotova (Florense), Džefs (Ivars Pirvics),
Hannibals (Ansis Griķis) un Skaidrīte Rāta-Adamoviča (misis Pedi).
Biļešu cena – 3; 2,50 un 2 lati. Tās nopērkamas kultūras nama un
arī «Biļešu paradīzes» kasēs visā Latvijā.

Sagatavoja Ritma Gaidamoviča