«Šī izrāde ir par prieku, par nolaupītu prieku, par cieņu pret cilvēku, viņa dīvainībām, viņa ilgām, mērķiem. Tas vienmēr būs aktuāli – vienmēr atradīsies kāds, kurš vēlas uztiept otram savu dzīves izpratni, mērķus un centienus. Mums ir jābūt jūtīgiem pret citu cilvēku pasaulēm,» teic viens no aktieriem mākslas zinātnieks Māris Brancis, kurš šoreiz būs doktora Emmeta lomā.
Pirms divām nedēļām Ādolfa Alunāna teātris mūs iepriecināja ar jaunu izrādi – monoizrādi «Vienlaicīgi», kas reizē bija pirmais šāds uzvedums teātra piepildītajā vēsturē, taču jau nākamnedēļ tas skatītāju vērtējumam piedāvās jaunu pirmizrādi, kas arī vēl neesot šim pavasarim viss. Jau 18. aprīlī pulksten 16 Jelgavas kultūras nama Lielajā zālē ikvienam ir iespēja noskatīties Džona Patrika izrādi «Dīvainā misis Sevidža», kuras režisore ir nopelniem bagātā Lūcija Ņefedova, bet asistente – Kristīne Zotova. Asistente stāsta, ka šī izrāde runā par vairākām cilvēcei nozīmīgām un nopietnām tēmām, taču darbs kopumā izturēts komēdijai raksturīgā vieglā stilā, tādējādi to padarot vēl simpātiskāku.
Viss mantojuma dēļ «Misis Sevidžai vīrs mantojumā atstājis desmit miljonus dolāru, kurus viņa nolēmusi ieguldīt fondā, kas palīdzētu piepildīt citu cilvēku cerības un sapņus. Taču vīra bērni – senators Tits, tiesnesis Semuels un nervozā Lili Bella Sevidži – šādu pamātes rīcību uzskata par vājprāta pazīmi, jo viņiem, kā licis sacīt lugas autors, «bagātība ir svēta lieta». Tādēļ misis Sevidža tiek ievietota «sanatorijā» jeb mājā, dēvētā par kluso klosteri. Tur galvenā varone satiek cilvēkus, kuri ārpasaules dzīvei ir nepiemēroti un kuriem nepieciešama doktora Emmeta palīdzība. Iepazīstot tuvāk klusā klostera iemītniekus, misis Sevidžu aizkustina viņu savstarpējās attiecības, kurās valda labestība un līdzcietība. Tomēr mājā esošo mieru pārtrauc alkatīgo Sevidžu trijotne, kas trako zaudētās bagātības dēļ, un misis Sevidža nolemj tos pārmācīt…» izrādes sižetu atklāj K.Zotova. Tiesa, kā trijotne tiks pārmācīta, varēs redzēt uz skatuves.
Lugas «sāls» – kontrastā Dž.Patriks, pagājušā gadsimta amerikāņu dramaturgs un kinoscenārists, prestižās Pulicera balvas laureāts, lugu «Dīvainā misis Sevidža» sarakstīja 1950. gadā, un tajā pašā gadā tā pirmoreiz arī tika iestudēta vienā no Ņujorkas teātriem. Vēlāk tā spēlēta daudzos pasaules slavenos teātros. Pats autors gan šī darba priekšvārdā devis norādi: «Izrādē «Dīvainā misis Sevidža» ir svarīgi, lai klusā klostera iemītnieki tiktu spēlēti ar sirsnību un cieņu. Viņi nav nekādi vājprātīgie. Jebkurš pārspīlējums laupīs šiem tēliem šarmu un humoru. Lugas «sāls» ir kontrastā starp viņiem, misis Sevidžas bērniem un neprātīgo ārpasauli. Atkāpšanās no šīs norādes, dzenoties pēc viegli gūtiem skatītāju smiekliem, nozīmētu laupīt izrādei tās galveno vēstījumu.» Šo norādi vērā ņēmusi arī režisore L.Ņefedova.
«Lūcija sēj pozitīvu enerģiju» Dakteris Emmets jeb M.Brancis bilst: «Man patīk, ka Lūcija nemēģina pārtaisīt autoru pēc savas līdzības, pēc savas domāšanas un pasaules uztveres. Viņa respektē dramaturgu, neuzskata to par muļķi un nemodernu. Manuprāt, tie režisori, kuri maina dramaturga ieceri, apliecina, ka viņiem nav savu domu. Pārtaisot un ambiciozi uztiepjot pat Šekspīram savus uzskatus, viņi pasaka, ka ir nonākuši radošā strupceļā, ka galvenais ir «modes» ārējā forma. Jaunradītais darbs tādēļ vien jau nekļūst mūsdienīgāks. Visa pamatā ir domāšana. Šādā veidā izkropļojot autora domu, pozitīvu lādiņu izrāde nevar dot, un autors ir pazemots. Tādēļ man arī ir simpātiski, ka Lūcija sēj pozitīvu enerģiju. Ja tā nebūtu, viņa neizvēlētos Patriku.»
Galvenajai varonei loma ļoti tuva Galvenā loma uzticēta Alunāna teātra pieredzējušajai un talantīgajai aktrisei Dzintrai Zilbertei, un viņa atzīst, ka misis Sevidžas loma būtiski atšķiras no iepriekš spēlētajām. «Režisore mani ir lutinājusi ar daudziem mīlošu un mīlētu sieviešu tēliem izrādēs. Šajā darbā kā aktrisei man jārisina problēmas, kas saistās ar bagātību, vecumu un vientulību. Tās varētu nosaukt par «dzīves problēmām», kuras redzam sev visapkārt, – kā liela nauda maina cilvēkus un viņu savstarpējās attiecības vai kā mūža nogale ievieš savas korekcijas dzīvē. Turklāt misis Sevidžas lomai ir raksturlomas iezīmes – viņa vēršas pret pārmērīgiem dzīves kanoniem un pieklājības likumiem, arī pret naudu viņai ir citādāka attieksme nekā tiem, kas bagātībā dzimuši,» tā aktrise. Uz jautājumu, vai nav bijis grūti pieņemt šo atšķirīgo lomu, Dz.Zilberte smaidot teic: «Man misis Sevidžas loma ir labi saprotama – pati esmu mūža novakarē, kad sastopies ar vecumu. Tev piemīt gudrība, arī spēka vēl gana, taču apkārtējie cilvēki, skat, mainījuši attieksmi pret tevi…»
Cer, ka katrs paņems cilvēcību un labestību Darbs pie «Dīvainās misis Sevidžas» sākts decembrī, un pa šo laiku izrādes kolektīvs jūtami satuvinājies. Aizvadītas ne vien daudzas mēģinājumu stundas, bet arī sirsnīgi kopā būšanas mirkļi. «Dīvainā veidā izrādes varoņu savstarpējās smalkās attiecības atbalsojas arī mūsu ikdienas saskarē, jo galu galā izrādes tapšanas process nenoris mēģinājumu telpās un laikā vien. Cerams, to sajutīs arī skatītāji un aiznesīs šo cilvēcību un labestību tālāk savās ģimenēs, savā vidē,» teic režisores asistente. Jaunās izrādes dekorators ir Edvīns Kalnenieks. Izrādē spēlē Dz.Zilberte (Misis Sevidža), Vilnis Auza (senators Tits Sevidžs), Ainars Līcītis (tiesnesis Semuels Sevidžs), Baiba Zaķevica (Lili Bella), Linda Baumane (miss Villi), M.Brancis (doktors Emmets), Ilva Zvilna (Feri), K.Zotova (Florense), Džefs (Ivars Pirvics), Hannibals (Ansis Griķis) un Skaidrīte Rāta-Adamoviča (misis Pedi). Biļešu cena – 3; 2,50 un 2 lati. Tās nopērkamas kultūras nama un arī «Biļešu paradīzes» kasēs visā Latvijā.
Sagatavoja Ritma Gaidamoviča