Īsi pirms gadu mijas, kas Latvijā uz visiem laikiem būs ierakstīta kā jaunas naudas ēras sākums, iznākusi grāmata «Nauda ar Latvijas dvēseli. Lats», aģentūru LETA informēja grāmatas veidotāju pārstāve Gunta Kuļbanska.
Grāmata veltīta Latvijas nacionālajai valūtai – latam – un hronoloģiski vēsta par notikumiem, kas saistīti ar šo naudu gan pirmās, gan padomju, gan mūsdienu Latvijas laikā. «Nauda ar Latvijas dvēseli. Lats» veidota kā fotogrāfiju un stāstu albums par un ap latiem, kas kā maksāšanas līdzeklis bijuši ikdienas apgrozībā. Grāmata bagātīgi ilustrēta ar vēsturiskām un mūsdienu fotogrāfijām, seniem avīžu izgriezumiem, dokumentiem. Tajā apskatāms arī katalogs ar naudaszīmēm, kas mūsu valstī kā maksāšanas līdzeklis kalpojušas teju 40 gadus.
Grāmatā ir vēsturiski stāsti un intervijas, kas saistītas ar notikumiem ap Latvijas latu, un daudz interesantu faktu, kas apvij mūsu nacionālo valūtu, piemēram, latus un santīmus varēja saukt arī citādāk – «velta» un «imanta», «līga» un «daila», «pūķis» un «rūķis». Šādas un vēl citādas versijas skanēja varas gaiteņos.
1919. gada beigās laikraksts «Brīvā Zeme» vēstīja: «Latvijas naudas vienības apzīmēšanas jautājums pēdējā laikā stipri nodarbina valdības aprindas, pie kam daudzi atzinuši, ka labāks vārds par «lats» nav atrodams; turpretim valodnieki ar nedabisko nosaukumu «lats» nepavisam nav mierā: latvju ausij viņš tiešām svešs un pretīgs.»
1929. gada 21. decembra rītā jauno piecu latu sudraba monētu pie bankām gaidīja tīkotāju rindas. Viena persona pret sudraba monētām varēja mainīt ne vairāk kā 50 latus. Daļai pirmo pieclatnieku monētas jostas uzraksta «Dievs, svētī Latviju» vārds «Dievs» bija novietots tieši virs galvas. Tās cilvēki uzskatīja par laimes naudu.
Atjaunojot latu, mākslinieciskie piedāvājumi bija dažādi. Bija iespēja tikt pie latiem ar Brīvības pieminekļa, Raiņa un citiem attēliem, galvenais, bija jātiek skaidrībā, kādas zīmes un simboli visprecīzāk atainotu latviešu tautas tradicionālās vērtības
«Tikai neprasiet, kur atrodas īstais ozols! Datorā tas atrodas. Dabā tāda nav!» saka lata banknošu autori Imants Žodžiks un Valdis Ošiņš. Jaunā Latvijas nauda bija skaista kā pati neatkarība. Kritikas par tās izskatu bija maz. Bet mākslinieki atceras, kā tā tapa. «Lai varētu strādāt, es aizņēmos naudu un aizlidoju uz Ameriku sapirkties visu, ko var. Tad man arī bija pirmais krāsu monitors. Uz tā jau varēja saprast, kas notiek, un mēs fočējām ekrānu…» atceras V.Ošiņš.
«Poza, kad govs pagriež galvu un laiza sev sānu, ir ļoti skaista. Bet siluetā to grūti attēlot. Pusdienlaikā lopiņi jau paēduši, saguļ. Atkal smuki, bet atkal – neder! Ja uzlūkojam govi kā objektu, viņai muguras daļā kauli izspiežas ļoti izteiksmīgi, tomēr taisīt šādu plastiski bagātu, bet kaulainu govi roka necēlās. Kā tu liksi tādu uz nacionālās valūtas?!» monētu tapšanu atceras to dizaina autors Gunārs Lūsis.
Grāmatu «Nauda ar Latvijas dvēseli. Lats» veidojušas žurnālistes Dita Degtere un Gunta Kuļbanska un mākslinieks Guntars Petris. Grāmatā lasāmi Inetas Lipšas, Sandra Metuzāla, Raita Strautiņa, Jura Šleiera, Andra Bernāta, Vijas Vāveres, Aigas Pelanes, Oskara Vizbuļa, G.Kuļbanskas un D.Degteres raksti.
Grāmata ir nopērkama grāmatnīcās un gadumijas tirdziņos – Kalnciema kvartālā un Berga bazārā.
LETA
Foto: kasjauns.lv
15.1 °C,
2.4 m/s,
65 % 
15.1 °C,
2.4 m/s,
65 %