Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis šonedēļ paziņoja, ka šovasar augstskolām būtu jāizšķiras par aptuveni 50 procentu studiju programmu slēgšanu, apvienošanu vai likvidēšanu. LLU mācību prorektors Arnis Mugurēvičs uzsver, ka ir neizpratnē par tik nepārdomātu ministra paziņojumu, kas rada lieku spriedzi. «Šobrīd vēl notiek augstskolu studiju virzienu izvērtēšana, kas beigsies tikai maijā. Iespējams, programmas ieteiks slēgt, taču šobrīd par konkrētiem procentiem, skaitu runāt ir pāragri, jo rezultāti nav pilnīgi,» tā A.Mugurēvičs, piebilstot, ka LLU jau pati katru gadu pārskata programmas un domā, kuras slēgt, kurām uzlabot saturu.
Ritma Gaidamoviča
A.Mugurēvičs stāsta, ka šobrīd Eiropas Sociālā fonda projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» gaitā norit Latvijas augstskolu studiju programmu vērtēšana. LLU projekta ekspertu komisija ir izvērtējusi tikai lauksaimniecības, pedagoģijas virzienu, tuvākajā laikā sāks vērtēt ekonomikas, izskatīs arī inženierzinātņu un pārtikas programmas.
«Nupat esam saņēmuši atzinumu par mūsu jau izvērtētajām studiju programmām un pašlaik to izskatām. Saskaņā ar ekspertu teikto lauksaimniecības virzienā, kur iekļaujas arī meža nozares, veterinārmedicīna, programmas ir atzītas par ilgtspējīgām,» uzsver A.Mugurēvičs, piebilstot, ka saņemts ieteikums uzlabot maģistru studiju programmu «Pārtikas higiēna». Tiesa, pati universitāte jau pamanījusi, ka pie šīs programmas ir jāstrādā, jo tajā ir mazs studējošo skaits. To ietekmē tas, ka programmā nav budžeta vietu.
«Šobrīd programmu izvērtēšana ir tikai procesā, tāpēc pārsteidzīgi spriest par programmām, kas būtu jālikvidē, jāapvieno – tam pagaidām nav pamata,» uzver A.Mugurēvičs, gan pieļaujot, ka studiju programmu skaits varētu mainīties pēc pētījuma rezultātu publiskošanas. Viņš nenoliedz, ka vairāk nekā 900 studiju programmu Latvijā ir milzīgs skaits. Mācību prorektors to skaidro ar programmu sadrumstalotību, īpaši tas attiecas uz privātajām augstskolām. «Nereti augstskolas pasniedz programmu «skaistā iepakojumā», jo tirgus situācija to tajā brīdī prasa, taču tas neatspoguļojas programmas saturā. Nav jau vienmēr jāizveido jaunas studiju programmas – var uzlabot saturu, paaugstināt studiju kvalitāti, pie kā mēs šobrīd strādājam,» stāsta A.Mugurēvičs.
Viņš uzsver, ka LLU ir galvenie klasiskie virzieni – meža zinātne, pārtikas zinātne, veterinārmedicīna, inženierzinātņu programmas, lauksaimniecība – un šie speciālisti darba tirgum vienmēr būs vajadzīgi, tāpēc krasas izmaiņas studiju programmu skaitu neskars. LLU šobrīd vien izskata variantu divas pedagoģijas studiju programmas apvienot vienā.
«Jau līdz šim esam fiksējuši, ka pie mums nav pieprasītas 1. līmeņa studiju jeb koledžas programmas. Daļu no tām jau esam slēguši un pārskatām arī atlikušās,» tā A.Mugurēvičs, piebilstot, ka izvērtētas ik pa laikam tiek daudzas LLU piedāvātās programmas. Viņš atklāj, ka iepriekš saņemti pārmetumi par to, ka LLU pastāvēja arī akadēmiskā lauksaimniecības programma. «Mēs to ņēmām vērā un izveidojām profesionālo lauksaimniecības programmu ar vairākiem virzieniem. Eksperti to ir novērtējuši,» tā A.Mugurēvičs, spriežot, ka pēc šādas sistēmas varētu strādāt arī maģistru programmās. «Latvijas īpatnība ir tā, ka šobrīd universitātēm jāpārorientējas uz citu vecuma grupu – maģistriem. Rietumeiropā 85 – 95 procenti studentu pēc bakalaura grāda iegūšanas studē tālāk maģistratūrā, bet Latvijā tie ir tikai apmēram 30 procenti. Tas ir izaicinājums,» tā A.Mugurēvičs.
18.8 °C,
0.6 m/s,
84.6 % 
18.8 °C,
0.6 m/s,
84.6 %