LLU Tehniskās fakultātes studente Laila Zalāne izstrādājusi pētījumu, kas piedāvā aizstāt klasisko vēja ģeneratoru ar jaunas paaudzes iekārtu bez balsta. Izpētīts, ka tā būtu ne tikai lētāka, bet arī efektīvāka. Studentes sniegumu atzinīgi novērtēja jomas pārstāvji, piešķirot apbalvojumu par gada labāko bakalaura darbu enerģētikā Latvijā.
«Ideja ir gana vienkārša – izbūvēt vēja ģeneratoru bez balsta, proti, konstrukciju, kas nav nostiprināta dzelzsbetona balstā, bet gan ar trosēm īpašā korpusā,» stāsta L.Zalāne, skaidrojot, ka tādā veidā ģenerators varētu mainīt augstumu, sasniedzot lielākas vēja plūsmas un strādājot krietni efektīvāk nekā šobrīd izmantotie. Ja šobrīd līdz ar metāla konstrukcijas izbūvi ģenerators strādā 30 metru augstumā, jaunās paaudzes iekārta varētu sasniegt 150 metrus un vairāk. «Pētījumā izskaitļots, ka šādā augstumā visbiežāk ir divas līdz trīs reizes lielākas vēja plūsmas, un tas liecina arī par augstāku iekārtas lietderības koeficentu,» tā viņa. Tāpat L.Zalāne pētījuma gaitā noskaidrojusi, ka ģeneratora balsta izmaksas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējām vēja ģeneratora konstrukcijas izmaksām, savukārt jaunās paaudzes ģeneratora izbūves gadījumā izmaksas būtu mazākas, jo dārgā dzelzsbetona konstrukcija nav nepieciešama. «Veicu pētījumu, kurā noskaidroju, ka vidējs vēja ģenerators, kura izmaksas varētu būt ap 15 tūkstošiem eiro, var funkcionēt ne tikai piekrastēs, kur ir lielas vēja plūsmas, bet arī piepilsētā, apgādājot ar elektroenerģiju vidēji lielu privātmāju,» norāda L.Zalāne. Viņa uzsver, ka šādam elektroenerģijas iegūšanas veidam ir virkne ieguvumu – privātmājas īpašniekam nav jāizbūvē un jāpievelk komunikācijas, turklāt pārcelšanās gadījumā iekārtu iespējams transportēt uz jebkuru citu vietu. Pēc ekonomiskā salīdzinājuma secināts, ka bezbalsta vēja ģenerators atmaksāsies četru gadu laikā, savukārt balsta vēja ģeneratoram šis laiks ir ievērojami lielāks.
Par jaunās zinātnieces ideju vairākkārt ir interesējušies vēja ģeneratoru izplatītāji un pārdevēji Latvijā, kā arī mācībspēki no dažādām Latvijas universitātēm. «Zinu, ka šī ideja ir dzīvotspējīga un ļoti piemērota Latvijas apstākļiem, bet, lai to celtu nopietnākā līmenī, man nepieciešama komanda un nopietns finansiāls atbalsts,» atzīst L.Zalāne, uzsverot, ka cilvēki ir ieinteresēti, tomēr vēlas redzēt jau gatavu, funkcionējošu produktu. Šobrīd L.Zalāne turpina studijas maģistrantūrā, paralēli krājot pieredzi darba vietā – AS «Sadales tīkls».
Foto: no L.Zalānes un RTU attīstības fonda arhīva