Izglītība

Šī gada centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti joprojām tiek analizēti, bet jau šobrīd varam secināt, ka Jelgavas skolās, kurās iespējams iegūt vidējo izglītību, kopējie CE rezultāti ir tikai par 0,11 procentiem zemāki nekā 2015./2016. mācību gadā. Attiecīgi Jelgavas Izglītības pārvalde kopumā mūsu pilsētas absolventu sasniegtos rezultātus vērtē kā labus.

Lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību, skolēnam jākārto trīs
obligātie CE – latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā –, kā arī
viens izvēles eksāmens. «Centralizētais eksāmens ir gala mērījums,
kas atspoguļo, kā skolēns ir apguvis vidējās izglītības saturu, cik
gatavs viņš ir turpināt mācības nākotnē un apgūt darba pieredzi, kā
arī norāda, kurās darbības jomās konkrētais absolvents spēs sevi
vislabāk realizēt. Centralizētais eksāmens vienlaikus kalpo arī kā
iestājeksāmens augstskolā,» norāda Jelgavas Izglītības pārvaldes
vadītāja Gunta Auza, piebilstot, ka pamatzināšanām mācību
priekšmetā, lai sasniegtu vismaz piecu procentu barjeru, jābūt
katram absolventam.

Viņa skaidro – eksāmenu rezultāti ik gadu tiek analizēti.
Izvērtējot eksāmenu rezultātus, jāņem vērā ne tikai skolēnu
iegūtais vērtējums, bet arī audzēkņu skaits katrā skolā, kurā tika
kārtots eksāmens. «Mūsu pilsētā ir četras skolas, kurās ir viena
12. klase – 5. vidusskola, 6. vidusskola, 4. vidusskola un
Tehnoloģiju vidusskola. Tādējādi arī centralizēto eksāmenu
kārtotāju skaits bija līdzīgs. Tāpat eksāmenu rezultātiem šajās
skolās jābūt līdzīgiem, tomēr Jelgavas 5. vidusskola, salīdzinot ar
iepriekšējo mācību gadu, šajā gadā uzrādījusi lielāko kāpumu mūsu
pilsētas skolu vidū, kas veido 4,06 procentus, turpretī pārējām
trim skolām rezultāti ir kritušies. Šis jautājums, kāpēc līdzīgās
skolās atšķiras izglītības kvalitāte un kā to uzlabot, mūs
nodarbina daudz vairāk nekā kopīgās procentu svārstības,» norāda
G.Auza.

Vienīgie nesekmīgie – matemātikā

Matemātikas eksāmens ir viens no svarīgākajiem valsts pārbaudes
darbiem, un Latvijā šogad kopumā eksāmenu rezultāti visos
obligātajos priekšmetos ir nedaudz zemāki nekā pērn. Jelgavas
skolās matemātikas eksāmenā visu vidusskolu absolventi, izņemot
Tehnoloģiju vidusskolas, profesionālo vidusskolu un Vakara (maiņu)
vidusskolas audzēkņus, uzrādīja labākus rezultātus nekā vidēji
valstī.

12 skolēni – trīs Amatu vidusskolā un deviņi Jelgavas tehnikumā
– šogad ieguva vērtējumu, kas zemāks par pieciem procentiem. Tas
nozīmē, ka šie jaunieši nesaņēma dokumentu par vidējo izglītību un
eksāmenu atkārtoti kārtos nākamgad. «Profesionālo skolu audzēkņu
eksāmenu rezultāti ir zemāki nekā tie novērojami vispārizglītojošās
skolās. Domāju, ka šo faktu ietekmē audzēkņu prasme plānot laiku.
Jauniešiem ir jāsadala laiks starp vispārējās izglītības priekšmetu
un profesionālo priekšmetu apguvi, turklāt pēdējā kursā, kad otrajā
semestrī lielākoties ir prakses, jāspēj sakoncentrēties un
sagatavoties eksāmeniem,» vērtē G.Auza. Izglītības pārvaldes
vadītāju uztrauc arī cits rādītājs – 193 no 474 skolēniem, kuri
kārtoja eksāmenu, procentuālais novērtējums ir līdz 20
procentiem.

Viens no izsacītajiem viedokļiem skan šādi – matemātikas
eksāmens bijis grūtāks nekā pērn. Tā uzskata arī Jelgavas 5.
vidusskolas matemātikas skolotāja Nataļja Iļjina. «Eksāmens sastāv
no trīs daļām. Pirmajā ietilpst tests, otrajā ir zināšanu
izmantošanas pārbaude jeb teksta uzdevumi, savukārt trešajā daļā
tiek noteikta audzēkņu radošā pieeja nestandarta situācijās jeb tā
dēvētie cietie rieksti, kas atbilst 9 un 10 baļļu vērtējumam. Šī
gada eksāmenā trešajā daļā bija iekļauti neordināri uzdevumi, kādi
līdz šim nav redzēti eksāmenu darbos un skolās, visticamāk, nav
risināti. Skolēns par trīs trešās daļas uzdevumiem varēja iegūt 15
no maksimāli iespējamajiem 80 punktiem, un tas ir daudz,» norāda
skolotāja, piebilstot, ka arī pirmajā daļā divi trīs uzdevumi
bijuši diezgan grūti. Neskatoties uz to, tieši 5. vidusskola
sasniegusi labākos rezultātus matemātikas eksāmenā pilsētā – 67,59
procenti, kas ir gandrīz divas reizes augstāks rādītājs nekā vidēji
valstī. «Mūsu skolā ir matemātikas novirziens, un 12. klasei
matemātika ir sešas stundas nedēļā – par vienu vairāk nekā noteikts
programmā. Visu pēdējo gadu vienu stundu nedēļā risinājām
paaugstinātas sarežģītības olimpiādes līmeņa uzdevumus, kādi var
tikt iekļauti eksāmena trešajā daļā. Skolēni iemācījās nebaidīties
no šādiem uzdevumiem un meklēt iespējas, kā uzsākt to risināšanu,»
tā N.Iļjina. Viņa piebilst, ka neviens no 5. vidusskolas
absolventiem eksāmena trešajā daļā nesaņēma nulle punktus. Savukārt
pieciem Jelgavas skolēniem matemātikas eksāmenā izdevies iegūt
91–100 procentu vērtējumu, bet vislabāko rezultātu – 98 procentus –
sasniedza 5. vidusskolas absolvente Viktorija Smetskaja, kura
aizraujas arī ar programmēšanu un robotiku.

Eksāmens visiem vienāds

Latviešu valodas eksāmenā valsts vidējo rezultātu sasniegt
neizdevās 5. un 6. vidusskolas, profesionālo vidusskolu un Vakara
(maiņu) vidusskolas jauniešiem. Šajā eksāmenā visi skolēni ieguvuši
sekmīgu vērtējumu, tomēr nevienam no viņiem nav izdevies sasniegt
vērtējumu 91–100 procentu robežās. Izglītības pārvaldes vadītāja
skaidro, ka visi skolēni, neatkarīgi no tā, vai viņi mācās
mazākumtautību skolā, vai arī latviešu skolā, kārto satura ziņā
vienādu eksāmenu. «Mūsu abu mazākumtautību skolu skolēniem tas ir
pietiekami grūts uzdevums, taču konkrēto skolu audzēkņi veiksmīgi
tikuši ar to galā – skolēniem piešķirtais procentuālais vērtējums
nav zemāks par 21 procentu,» norāda G.Auza.

Angļu valodu prot ļoti labi

Tā kā skolēniem obligāti jākārto eksāmens svešvalodā, lielākā
daļa audzēkņu kārtoja angļu valodas eksāmenu. Visu vidusskolu
absolventi, izņemot 6. vidusskolas, profesionālo un Vakara (maiņu)
vidusskolas audzēkņus, uzrādīja labākus rezultātus nekā vidēji
valstī. Izglītības pārvaldes vadītāja min, ka angļu valodas
eksāmenu rezultāti pilsētā ir stabili un norāda uz augošu
sasniegumu dinamiku, kas apliecina faktu, ka mūsu jaunieši labi
pārzina angļu valodu un spēs šo valodu izmantot mācībās un darbā.
«Viņu individuālās izaugsmes iespējas nebūs ierobežotas angļu
valodas nezināšanas dēļ,» tā G.Auza.

Šogad 115 skolēni kārtoja eksāmenu krievu valodā, bet četri –
vācu valodā. «Šajā gadā neviens skolēns nekārtoja eksāmenu franču
valodā, lai gan vairākās skolās – Spīdolas ģimnāzijā, Valsts
ģimnāzijā un 5. vidusskolā – skolēniem ir iespēja šo valodu apgūt
ārpus mācību stundām,» norāda Izglītības pārvaldes vadītāja. Viņa
uzskata, ka pilsētas skolām jāpiesaista pedagogi un jāpiedāvā
skolēniem iespēja apgūt vairākas svešvalodas. Viņasprāt,
perspektīva būtu ziemeļvalstu valodu apguve. Tāpat arī lielākam
jauniešu skaitam būtu jāapgūst franču valoda, jo tā ir viena no ES
darba valodām.

Fiziku kārto vairāk

Skolēni kārto eksāmenu arī fizikā, ķīmijā, bioloģijā. Fizikas
eksāmena kārtotāju skaits palielinās, bioloģijas eksāmena kārtotāju
skaits samazinās, bet ķīmijas eksāmena kārtotāju skaits kopumā ir
stabils. G.Auza uzskata, ka tas ir saistīts ar jauniešu izvēlēto
studiju programmu un nākotnes profesiju. Šo eksāmenu izvēle
atspoguļo pašvaldības attieksmi pret inženierzinātnēm, kas ir viena
no mūsu pilsētas attīstības prioritārajām jomām. Šos eksāmenus
pārsvarā kārto skolēni, kuri vēlas kļūt par medicīnas
speciālistiem, farmācijas nozares pārstāvjiem, studēt
inženierzinātnes un tehniskās zinātnes. «Liela daļa jauniešu jau
10. klasē zina jomu, kurā vēlas sevi pilnveidot, mērķtiecīgi
izvēloties arī izglītības programmas. Jāņem vērā, ka eksistē
izglītības programmas, kurās nav paredzēts apgūt fiziku vai ķīmiju
kā atsevišķus mācību priekšmetus, bet gan dabaszinības,» vērtē
G.Auza.

Viņa neslēpj, ka pilsētā jau ilgstoši trūkst fizikas skolotāju,
lai gan pašvaldība ir piešķīrusi papildu finansējumu fizikas
pedagogu algošanai. Viņasprāt, šī situācija skaidrojama ar to, ka
Latvijas augstskolas nesagatavo pietiekamu skaitu fizikas un
matemātikas skolotāju. Nākamajā mācību gadā, pateicoties projektam
«Iespējamā misija», Jelgavas Valsts ģimnāzijā par fizikas skolotāju
strādās tās absolvents Kārlis Daģis. Izglītības pārvaldes vadītāja
uzskata, ka šī programma ir teju vienīgais veids, kā iespējams
piesaistīt tik ļoti nepieciešamos dabaszinību pedagogus. «Jaunieši,
kuri ieguvuši izglītību dabas zinātnēs, izvēlas strādāt privātajā
sektorā, kur tiek nodrošināts augstāks atalgojums nekā skolā.
Diemžēl arī «Iespējamās misijas» skolotāji pēc projekta noslēguma
visbiežāk atgriežas savā nozarē, nevis turpina darbu skolā,»
piebilst G.Auza.

Profesionālajās skolās izvēlas vēsturi

Šogad 243 skolēni kārtoja izvēles eksāmenu vēsturē, turklāt
vislielākais audzēkņu skaits, kas to izvēlējās kārtot, pārstāvēja
tieši profesionālās skolas. Iespējams, šis fakts skaidrojams ar to,
ka jaunieši vēstures eksāmenu uzskata par salīdzinoši vieglu. Taču
Izglītības pārvaldes vadītāja uzsver – vēstures eksāmens nebūt nav
vienkāršs, jo nepieciešamas ne vien zināšanas par Latvijas un
pasaules vēstures notikumiem, bet arī izpratne par vēsturisko
notikumu cēloņiem, sabiedriskajiem procesiem, jāzina jēdzienu
skaidrojumi un jāprot strādāt ar vēstures avotiem.

Jāpiebilst, ka skolēni izvēles eksāmenus kārto arī citos
priekšmetos – šogad absolventi kārtoja eksāmenu ekonomikā,
dabaszinātnēs, latviešu literatūrā, tehniskajā grafikā,
informātikā, ģeogrāfijā un kulturoloģijā. Izglītības pārvaldes
galvenā speciāliste izglītības jautājumos Lilija Stepanova skaidro,
ka saskaņā ar MK noteikumiem eksāmenu drīkst kārtot priekšmetā, kas
saskaņā ar programmu apgūts vismaz 105 mācību stundas.

Foto: no JV arhīva